Timofejs Zlatinskis

Timofejs Zlatinskis (1823. g. 18. februārī/ 2. martā Pleskavas guberņas Veļikije Luku apriņķī, Krievijas impērijā – 1858. g. 22. septembrī/4. oktobrī Mītavā/ Jelgavā, Kurzemes guberņā) – priesteris. Valmieras Sirdsskaidrā Radoņežas Sergija baznīcas draudzes pirmais pārzinis (1846–1849).

Timofejs Zlatinskis ir dzimis Pleskavas guberņas Veļikije Luku apriņķī. Timofeja Zlatinska tēvs – Ivans kalpoja par ķesteri Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas baznīcā Novoje lielciemā, Pleskavas guberņas Veļikije Luku apriņķī. Timofeja mātes vārds bija Ļubova. Timofejam bija vecāks brālis – Nikolajs (1819. g. 1./13. decembrī – ?), kurš arī sekoja tēvam pa pēdām. Nikolajs Zlatinskis studēja Pleskavas Garīgajā seminārā, 1847. gadā viņš kļuva par Valkas Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja baznīcas pirmo pārzini.

1845. gadā Timofejs beidzis Pleskavas Garīgā semināra kursu pēc pirmās šķiras. Savu uzvārdu “Zlatinskis” viņš ieguvis mācību laikā Garīgajā seminārā, kur līdztekus citiem mācību priekšmetiem apguvis arī latviešu valodu, tādējādi viņš bija gatavs noturēt dievkalpojumu gan baznīcslāvu, gan latviešu valodā. Absolvējis Garīgo semināru, Timofejs Zlatinskis tika nosūtīts Rīgas bīskapa Filareta (Gumiļevska) rīcībā.

1845. gada novembrī Timofejs Zlatinskis salaulājās ar Rīgas tirgotāja A. Suslova meitu Jekaterinu (1827–1886). Laulību ceremonija notika Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīcā. Nedēļu vēlāk Rīgas bīskaps Filarets (Gumiļevskis) iesvētījis Timofeju Zlatinski par priesteri.

Tēvs Timofejs Zlatinskis bija Valmieras Svētā Sirdsskaidrā Radoņežas Sergija baznīcas draudzes pirmais pārzinis. Valmierā t. Timofejs ieradies 1846. gada janvārī un sācis iekārtot pagaidu mājas baznīcu, kur viņš noturējis pirmo dievkalpojumu 1846. gada 20. janvārī/1. februārī.

Valmieras jaunās koka baznīcas ēka tika būvēta 1846.–1847. g. laikposmā. 1847. gada 25. septembrī šī baznīca tika iesvētīta Svētā Sirdsskaidrā Radoņežas Sergija vārdā.

1849. gada jūnijā tēvs Timofejs Zlatinskis tika pārcelts kalpot uz Cēsu apriņķa Māļu/ Ežu Kristus Debesbraukšanas baznīcu. Šajā baznīcā viņš kalpojis līdz 1858. gada februārim. Vienlaikus no 1856. gada jūlija līdz 1857. gada oktobrim viņš noturēja dievkalpojumus arī Cēsu apriņķa Dzērbenes Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas baznīcā.

No 1852. gada t. Timofejs Zlatinskis bija Latviešu komitejas sastāvā, kas nodarbojusies ar pareizticīgo dievkalpošanas grāmatu tulkošanu latviešu valodā. Šīs komitejas sastāvā bija arī tādi priesteri kā t. Jakovs Mihailovs, t. Sergijs Znamenskis, t. Pjotrs Znamenskis un t. Aleksijs Fasadovs.

1858. gada jūnijā tēvs Timofejs tika pārcelts kalpot uz Jelgavas Svētā Simeona un Svētās Annas baznīcu, kurā viņš kalpojis līdz pat savai nāvei.

Pareizticīgais priesteris t. Timofejs Zlatinskis saslimis ar holeru un miris 1858. gada 22. septembrī. Apbedīts Rīgas Visu Svēto kapsētā (šī kapsēta nav saglabājusies līdz mūsu dienām).

Tēvam Timofejam Zlatinskim bija četri dēli: Leonīds, Maksimiliāns, Rufīns un Jevgeņijs. Vēlāk trīs no viņa dēliem kalpoja Rīgas eparhijas baznīcu draudzēs. Zināms, ka viņam bijusi arī meita Klavdija (pēc apprecēšanās Grīnvalde; ap 1847–1913, Rīgā). Klavdija bija pareizticīgā priestera t. Pētera Grīnvalda (1843. g. Koknesē –1922) dzīvesbiedre.

DĒLI:

Leonīds Zlatinskis (1848. g. 4./16. aprīlī Valmierā, Vidzemes guberņā – 1912. g. 20. jūnijā/ 3. jūlijā) – virspriesteris. Ilggadējs Burtnieku Kristus Debesbraukšanas baznīcas priesteris (1876–1912).

1869. gadā viņš absolvējis Rīgas Garīgo semināru, 1873. gadā tika iesvētīts par diakonu un pēc tam – par priesteri. Tēva Leonīda pirmā svētkalpošanas vieta bija Lēdurgas Svētā Pravieša Jāņa, Kunga Priekšteča un Kristītāja baznīca. Pēc trim gadiem, 1876. gada jūnijā t. Leonīds tika pārcelts kalpot uz Burtnieku Kristus Debesbraukšanas baznīcu, kur viņš kalpoja līdz pat sava mūža beigām.

No 1898. gada novembra līdz pat savai nāvei t. Leonīds Zlatinskis bija Valmieras prāvestības prāvests. Kopš 1908. gada – virspriesteris.

Virspriesteris t. Leonīds Zlatinskis bija precējies ar Jeļenu Zlatinsku (meitas uzvārds – Veļdemanovska).

Tēvs Leonīds Zlatinskis ir miris 1912. gada 20. jūnijā. Apbedīts Rīgas Visu Svēto kapsētā (šī kapsēta nav saglabājusies līdz mūsu dienām).

***

Maksimiliāns Zlatinskis (1850.g. 17./29. martā Vendenes/ Cēsu apriņķī, Vidzemes guberņā – 1921. g. 16. maijā Kazaņā, KPFSR) – virspriesteris.

1871. gadā Maksimiliāns Zlatinskis beidzis mācību kursu Rīgas Garīgajā seminārā pēc pirmās šķiras. Laikposmā no 1871. līdz 1873. gadam bijis īpašo uzdevumu ierēdnis Rīgas guberņas Pasta kantorī. No 1873. līdz 1880. gadam strādājis par skolotāju Rīgas krievu pamatskolā.

Maksimiliāns Zlatinskis bija precējies ar Nadeždu Zlatinsku.

1880. gada jūlijā Maksimiliāns Zlatinskis tika iesvētīts par priesteri un nosūtīts kalpot uz Vendenes/Cēsu apriņķa Ļaudonas Svētā Jāņa Priekšteča un Kristītāja baznīcu, kur viņš kalpojis līdz 1890. gada pavasarim.

1890. gada aprīlī t. Maksimiliāns tika pārcelts kalpot uz Jelgavas Svētā Simeona un Svētās Annas baznīcu, kurā viņš kalpojis vismaz līdz 1915. gada maijam. No 1892. gada viņš bija Mītavas/ Jelgavas baznīcas apriņķa prāvests.

Pirmā pasaules kara laikā t. Maksimiliāns Zlatinskis evakuējies uz Krievijas iekšzemes Kazaņas guberņu un miris 1921. gada 16. maijā Kazaņā.

Saglabājušās ziņas par viņa dēla Vladimira Zlatinska (1884–1921) likteni. Viņš bija pedagogs, matemātikas, fizikas un astronomijas pasniedzējs, Krievu Visuma pētījumu (Astronomijas) cienītāju biedrības īstenais korespondētājloceklis.

***

Rufīns Zlatinskis (1852. g. 10./22. martā Vendenes/Cēsu apriņķī, Vidzemes guberņā – 1918. g. 12. martā Rīgā) – priesteris.

1873. gadā Rufīns Zlatinskis beidzis mācību kursu Rīgas Garīgajā seminārā un uzsācis kalpot par psalmotāju Kokneses Svēto apustuļu Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīcā, bet pēc tam – Svētā labticīgā kņaza Ņevas Aleksandra baznīcā Rīgā. 1874.–1876. gadā Rufīns Zlatinskis kalpojis Alojas Kristus Piedzimšanas baznīcā, pēc tam tika pārcelts kalpot uz Mītavas/ Jelgavas Svētā Simeona un Svētās Annas baznīcu.

Rufīns Zlatinskis bija precējies ar Aleksandru Novsku (? – 1929. gada 19. aprīlī Ļeņingradā, KPFSR)

1876. gada 23. decembrī Rufīns Zlatinskis tika iesvētīts par priesteri. Viņa pirmā svētkalpošanas vieta bija Lēdurgas Svētā Pravieša Jāņa, Kunga Priekšteča un Kristītāja baznīca, kur viņš kalpojis līdz 1881. gada vasarai.

Vēlāk t. Rufīns pārcelts kalpot uz Valmieras Svētā Sirdsskaidrā Radoņežas Sergija baznīcas draudzi, kur viņš kalpojis līdz 1886. gada aprīlim. Vēlāk viņš kalpoja dažādās Vidzemes guberņas pareizticīgo baznīcās.

1910. gadā priesteris t. Rufīns Zlatinskis tika atlaists no garīgās kalpošanas darba sakarā ar veselības stāvokļa pasliktināšanos.

Rufīns Zlatinskis ir miris 1918. gada 12. martā Rīgā – laikā, kad pilsētu bija

***

Rufīns Zlatinskis (1852. g. 10./22. martā, Vendenes/Cēsu apriņķī, Vidzemes guberņā – 1918. g. 12. martā, Rīgā) – pareizticīgais priesteris.

1873. gadā Rufīns Zlatinskis beidzis apmācības kursu Rīgas Garīgajā seminārā un uzsācis kalpot par psalmotāju Kokneses Svēto Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīcā, bet pēc tam – Svētā Labticīgā kņaza Ņevas Aleksandra baznīcā Rīgā.

1874.-1876. gadā Rufīns Zlatinskis kalpojis Alojas Kristus Piedzimšanas baznīcā. Pēc tam viņs tika pārcelts kalpot uz Mītavas/ Jelgavas Svētā Simeona un Svētās Annas baznīcu.

Pēc salaulāšanās ar Aleksandru Novsku (? – 1929. gada 19. aprīlī, Ļeņingradā, Krievijas PFSR) Rufīns Zlatinskis tika iesvētīts par priesteri. Viņa pirmā svētkalpošanas vieta bija Lēdurgas Svētā Jāņa Priekšteča pareizticīgo baznīca, kur viņš kalpojis līdz 1881. gada vasarai.

1910. gadā pareizticīgais priesteris Rufīns Zlatinskis tika atlaists no svētkalpošanas darba aiz štata sakarā ar veselības stāvokļa pasliktināšanos.

Rufīns Zlatinskis ir miris 1918. gada 12. martā Rīgā – laikā, kad pilsētu bija okupējis vācu karaspēks.

***

Jevgēņijs Zlatinskis

1879. gadā Jevgēņijs Zlatinskis ir absolvējis Kazaņas Garīgo akadēmiju. Par Jevgēņiju Zlatinski ir saglabājies maz ziņu. Tomēr ir zināms, ka vienā no savas dzīves laikposmiem viņš bija pasniedzējs Minskas Garīgajā skolā.

Materiālu sagatavojusi Aleksandra Jakovļeva, 2022. g.

Saīsināts tulkojums no krievu valodas

Informācijas avoti:

1. № VNM 103 (Valmieras muzeja, krājums nr. VNM 103).

2. Церковь во имя Преподобного Сергия Радонежского в Валмиере

3. Городская летопись. Рижский вестник №196, 01.09.1875.

4. Landwehrlisten der Rigaschen Stadtbehörde für die Wilitairpfficht. Jahrgang 1876. Rigasche Zeitung №171, 28.07.1877.

5. Сообщение о смерти Елены Златинской. Рижский вестник №115, 26.05.1881.

6. Внутренние дела. Перемещены. Рижский вестник №21, 27.01.1883.

7. Сообщение о смерти Екатерины Златинской. Рижский вестник №50, 03.03.1886.

8. Внутренние дела. Рижский вестник №159, 19.07.1886.

9. Внутренние дела. Рижский вестник №87, 20.04.1890.