Nikolajs Perehvaļskis

Nikolajs Perehvaļskis (1874. g. 12. martā Rjazaņas guberņā, Krievijas impērijā – 1966. g. 15. maijā, Ņujorkā, ASV) – protopresbiters.

Nikolajs Perehvaļskis ir dzimis 1873. gada 12. martā. Viņa tēvs Andrejs Perehvaļskis bija Rjazaņas eparhijas Skopinas apriņķa Jermolovas sādžas (kopš 1878. gada Dankovas apriņķa Krugloje sādžas) garīdznieks.

1894. gadā Nikolajs Perehvaļskis absolvēja Rjazaņas Garīgo semināru un 1898. gadā – Kazaņas Garīgo Akadēmiju.

Nikolajs Perehvaļskis tika iesvētīts par mācītāju 1899. gada 1. novembrī, viņš kalpoja Rīgas Vissvētās Dievmātes ikonas “Visu sērojošo Prieks” baznīcā, pēc tam – kopš 1904. gada  – Svētā labticīgā kņaza Ņevas Aleksandra baznīca.

Pirms Pirmā pasaules kara tēvs Nikolajs bija Rīgas pilsētas ģimnāzijas Ticības Mācības pasniedzējs, kā arī Rīgas Garīgās Konsistorijas loceklis. Pirmā pasaules kara laikā kopš 1918. gada tēvs Nikolajs Perehvaļskis dzīvoja evakuācijā Jaroslavļā.

1920. gadā viņš atgriezās Latvijā un turpināja kalpot iepriekšējā vietā – Sv. Ņevas Aleksandra baznīcā. Kopš 1932. gada viņš bija Rīgas baznīcas apriņķa prāvests, pasniedza Rīgas Garīgajā seminārā (pēc semināra atjaunošanas), kā arī citās mācību iestādēs. Kopš 1934. gada tēvs Nikolajs strādāja par žurnāla «Вера и жизнь» („Ticība un dzīve”) redaktoru-izdevēju.

1944. gadā N. Perehvaļskis pārcēlās uz Vācīju, pēc tam 1949. gadā – uz ASV. Tēvs Nikolajs Perehvaļskis bija pareizticīgās baznīcas Lorensas pilsētā (Masačūsetsas štatā, ASV) virspriesteris (šīs baznīcas draudze atradās Krievu Pareizticīgās Baznīcas Ziemeļamerikas Metropolijas jurisdikcijā).

Tēvs Nikolajs tika iecelts par protopresbiteri.

Garīdznieks miris 1966. gada 15. maijā Ņujorkā.

Jurijs Sidjakovs

Informācijas avoti:

Personīgās lietas materiāli – LVVA, 7469. f., 2. apr., 295. lietā;

kā arī: Протопресвитер Николай Перехвальский // Религиозные деятели русского зарубежья – http://zarubezhje.narod.ru/mp/P_300.htm;

Nikolajs Perehvaļskis (1873–1966), virspriesteris, baznīcas apriņķa prāvests, Ticības Mācības pasniedzējs, Ticības Mācības izdevumu krievu skolām redaktors, daudzu gadu laikā – Latvijas Pareizticīgās Baznīcas žurnāla «Вера и жизнь» redaktors.

1898. gadā N. Perehvaļskis absolvēja Kazaņas Garīgo Akadēmiju, iegūdams kandidāta diplomu. Garīgajā Akadēmijā viņš apguva pilnu teoloģijas zinātņu, kā arī krievu valodas kursu. 1898./99. mācību gadā viņš strādāja Vjazjmas Garīgajā skolā par repetiroru uzraugu, neilgu laiku strādāja Arhangeļskas Garīgajā seminārā.  1899. gadā Nikolajs Perehvaļskis tika iesvētīts par priesteri.  

No 1899. līdz 1918. gadam tēvs Nikolajs dzīvoja Rīgā un strādāja Rīgas ģimnāzijās – pilsētas, Aleksandra un Nikolaja, kā arī reālskolā.

Pirmā pasaules kara laikā, vācu karaspēkam tuvojoties, viņš kopā ar ģimeni neilgu laiku pavadīja evakuācijā Jaroslavļā.

No 1920. gada rudens līdz 1923. gada augustam N. Perehvaļskis pasniedza Olimpiādas Ļišinas ģimnāzijā. No 1923. līdz 1927. gadam viņš mācīja bērnus Lidijas Rubisovas-Sidjakovas pamatskolā, kas atradās Rīgā, Valdemāra ielā, un M. Borodičas pamatskolā. No 1929. līdz 1932. gadam viņš pasniedza L. Tailovas ģimnāzijā, no 1932. gada augusta – 6. pamatskolā un Rīgas pilsētas krievu ģimnāzijā. Kopš 1935. gada Nikolajs Perehvaļskis skaitījās Rīgas Valsts ģimnāzijas pedagou sastāvā. Līdz 1940. gada vasarai viņš nebija atstājis darbu skolā. Viņš pasniedza arī Valsts krievu pedagoģijas kursos.

Nikolajs Perehvaļskis bija laulājies ar Iraīdu Suškovu (1879–1975). Šajā laulībā piedzima divi bērni –dēls Andrejs (1907–1974) un meita Iraīda (1917–?).

Svetlana Kovaļčuka

Informācijas avots:

LVVA, 1632. f.,  1. apr., 16001. lietā.