Sākumlapa > Tēmas > Personas
Andrejs Mazurs

Andrejs Mazurs

Andrejs Mazurs (1878. g. 5. janvārī Balvos, Vitebskas guberņā, Krievijas impērijā – 1938. g. 18. okrobrī Rīgā, Latvijā) – virspriesteris.

Andrejs Mazurs dzimis Balvos latviešu zemnieka ģimenē. 1899. g. viņš pabeidza Vitebskas Garīgo semināru ar augstāko vērtējumu, pēc tam iestājās Vitebskas Garīgajā konsistorijā, bet vēlāk pievērsās pedagoģiskajai darbībai. A. Mazurs strādāja Kārsavā un citās Latgales vietās.

1904. gada 27. janvārī viņš salaulājās ar Aleksandru Ivanovu. Viņu ģimenē bija divas meitas: Jevgeņija (dz. 29.11.1904.) un Olga (dz. 04.03.1916.). 1904. gada 16. aprīlī Polockas un Vitebskas bīskaps Serefims iesvētīja A. Mazuru garīdznieka amatā. Pēc iesvētīšanas jaunais priesteris kalpoja Bilkinas baznīcā Sebežas apriņķī, bet 1904. g. 12. maijā tika pārcelts uz Balviem. 1922. g. A. Mazurs aprūpēja Tilžas–Kokorevas draudzi un bija Balvu Dievmātes Aizmigšanas (Uspenskas) baznīcas pārvaldnieks. A. Mazurs strādāja par pasniedzēju vietējās mācību iestādēs, to starpā Balvu ģimnāzijā. 1921. g. A. Mazuru iecēla par Viļakas prāvesta pienākumu izpildītāju, bet no 1922. g. viņš bija Viļakas prāvests. Priesteris ieguldīja lielu darbu, lai atjaunotu draudžu dzīvi viņam uzticētajā iecirknī.

A. Mazurs aktīvi iesaistījās arī sabiedriskajā dzīvē – bija pilsētas domes deputāts un pagasta valdes loceklis. Pirmās Latvijas Saeimas vēlēšanās 1922. g. viņš tika izvirzīts par kandidātu no Zemnieku savienības. 1935. g. A. Mazurs devās pensijā. 1936. g. viņu iecēla par Tilžas–Kokorevas draudzes pagaidu priekšsēdētāju.

A. Mazurs saņēmis visus garīdzniecībai paredzētos apbalvojumus, ieskaitot paļicu-zizli. Triju zvaigžņu ordeni.

Tēvs Andrejs Mazurs miris 1938. gada 18. oktobrī Rīgā. Apbedīts Balvos.

 

Jurijs Sidjakovs

Informācijas avoti:

LVVA, 7469. f., 2. apr., 259. l.

Кончина прот. А. Мазура. – Сегодня. 1938. № 290. С. 5;

Протоиерей А.И. Мазур. – Вера и жизнь. 1938. № 11. С. 296-298;

Красногорский Н., свящ. Венок на могилу протоиерея Андрея Мазура. – Вера и жизнь. 1939. № 10. С. 296-298.

 

Tulkoja:

Arturs Žvinklis

Dzintars Ērglis