Andrejs Mazurs

Andrejs Mazurs (1878. g. 5. janvārī Balvos, Vitebskas guberņā, Krievijas impērijā – 1938. g. 18. okrobrī Rīgā, Latvijas Republikā) – virspriesteris.

Andrejs Mazurs ir dzimis Balvos, latviešu zemnieka Jāņa (Ivana) Mazura ģimenē. 1899. gadā A. Mazurs absolvējis Vitebskas Garīgo semināru ar augstāko vērtējumu. Pēc tam viņš pievērsās pedagoģiskajai darbībai. Andrejs Mazurs strādāja par tautskolotāju Kārsavas Svētās sirdsskaidrās Polockas Eufrosīnijas baznīcas draudzē.

1904. gada 27. janvārī Andrejs Mazurs salaulājās ar Aleksandru Ivanovu. Viņu ģimenē bija divas meitas: Jevgeņija (dzim. 29.11.1904.) un Olga (dzim. 04.03.1916.).

1904. gada 16. aprīlī Polockas un Vitebskas bīskaps Serafims (Meščerjakovs) iesvētīja Andreju Mazuru par priesteri. Pēc iesvētīšanas jaunais priesteris nepilnu mēnesi kalpoja kādā Sebežas apriņķa baznīcā.

1904. gada 12. maijā tēvs Andrejs tika pārcelts kalpošanai uz  Balvu Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas baznīcas draudzi, kuru viņš garīgi aprūpējis līdz pat sava mūža beigām. Pateicoties viņa centieniem, dievnamā tika veikti vērienīgi remontdarbi, ievilkta elektroinstalācija.

Būdams Polockas eparhijas latviešu misionārs, t. Andrejs Mazurs veica trebas arī Kristus Debesbraukšanas baznīcas draudzē Tilžā (trebas ir dievkalpojumi, kas tiek noturēti dažādos laikos pēc vajadzības. Trebas var būt: kristība, laulības, grēksūdze, svaidīšana ar eļļu, apbedīšana, aizlūgums par mirušajiem u.tml. – tulk. piez.). Vienlaicīgi no 1914. gada vasaras t. Andrejs garīgi aprūpēja arī Svētā Apustuļiem pielīdzinātā lielkņaza Vladimira baznīcas draudzi Vīksnā.

Tēvs Andrejs Mazurs tika iecelts virspriestera kārtā.

Virspriesteris Andrejs Mazurs strādāja par pasniedzēju vietējās mācību iestādēs, to starpā Balvu ģimnāzijā. 1921. gadā t. Andrejs tika iecelts par Viļakas prāvesta pienākumu izpildītāju, bet no 1922. gada viņš bija Viļakas prāvestības prāvests. Virspriesteris ieguldījis lielu darbu un pielicis daudz pūļu, lai atjaunotu baznīcu draudžu dzīvi viņam uzticētajā prāvestībā. 1934. gadā viņš bija prāvests Jaunlatgales apriņķī.  

Tēvs Andrejs Mazurs aktīvi iesaistījās arī sabiedriskajā dzīvē: viņš bija pilsētas domes deputāts un pagasta valdes loceklis. Latvijas Republikas 1. Saeimas vēlēšanās 1922. gadā viņš tika izvirzīts par kandidātu no Latviešu Zemnieku savienības (LZS).

1936. gadā t. Andreju iecēla par Tilžas Kristus Debesbraukšanas baznīcas draudzes pagaidu pārzini.

Virspriesteris Andrejs Mazurs saņēmis visus priesteriem paredzētos Baznīcas apbalvojumus, ieskaitot palicu (palica jeb sānauts ir priestera vai arhiereja dievkalpojuma tērpa daļa – auduma rombs ar krusta attēlu, piekārts pie labā gurna. Simbolizē garīgo zobenu, t.i., Dieva vārdu, kas ir garīgā gana apbruņojums – tulk. piez.).

1936. gadā virspriesteris tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu 5. šķiras ordeni.

Tēvs Andrejs Mazurs ir miris 1938. gada 18. oktobrī slimnīcā, Rīgā; apbedīts Balvos.

Jurijs Sidjakovs

Informācijas avoti:

LVVA, 7469. f., 2. apr., 259. l.

Кончина прот. А. Мазура. – Сегодня, 1938, № 290. С. 5;

Протоиерей А.И. Мазур. – Вера и жизнь. 1938. № 11. С. 296–298;

Красногорский Н., свящ. Венок на могилу протоиерея Андрея Мазура. – Вера и жизнь. 1939. № 10. С. 296–298.

Tulkoja:

Arturs Žvinklis

Dzintars Ērglis