J­ānis Namnieks

Jānis Namnieks (1881. g. 20. septembrī / pēc citām ziņām 8. oktobrī, Mēdzūlas pagastā, Vendenes apriņķī, Krievijas impērijā – 1942. g. 8. maijā Ziemeļurālu nometnē, Krievijas PFSR) – virspriesteris. 

Jānis Namnieks ir dzimis 1881. gada 20. septembrī Vendenes apriņķa Mēdzūlas pagastā, latviešu zemnieka Jāņa Namnieka ģimenē. 1905. gadā Jānis Namnieks-jaunākais absolvējis Rīgas Garīgo semināru. 

Pēc tam viņš strādāja par pasniedzēju Aderkašos, Jēkabpilī un Ilūkstes Garīgajā skolā. 1912. gadā Jānis Namnieks ticis iesvētīts par pareizticīgo priesteri un norīkots kalpot uz Ļaudonas Svētā Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīcu. (Ļaudonas baznīca celta 1863. gadā, jo šeit jau kopš 1846. gada pastāvēja pareizticīgo draudze. Draudzes pirmais priesteris bija bijušais hernhūtiešu mācītājs un pirmais Pareizticībā pārgājušais hernhūtietis Dāvis Balodis. Otrā pasaules kara laikā dievnams cieta ugunsgrēkā. Padomju gados baznīcas mūri stāvēja pamesti, līdz 1989. gadā sākās dievnama renovācijas darbi. Ļaudonas baznīca ir unikāla, jo tajā līdz 2011. gadam zem viena jumta notikuši triju kristīgo konfesiju – pareizticīgo, luterāņu un katoļu dievkalpojumi – tulkot. piezīme).

1917.–1918. gadā tēvs Jānis Namnieks bija Pareizticīgās Baznīcas Viskrievijas Koncila delegāts no Rīgas eparhijas.

Pēc Latvijas valstiskās neatkarības pasludināšanas, no 1919. līdz 1924. gadam, tēvs Jānis kalpoja par otro priesteri Kristus Debesbraukšanas latviešu draudzē Rīgā. Kopš 1924. gada viņš kalpoja par priesteri Kārzdabas pareizticīgo draudzē par godu Vissvētās Dievmātes Piedzimšanai (draudze un baznīca slēgtas 1963. gadā), līdztekus tam kalpojot Līdēres Kristus Piedzimšanas baznīcā (slēgta 1951. gadā), Mārcienas Svētītāja Aleksija Brīnumdarītāja baznīcā, Bučauskas Svētā Pravieša Elijas baznīcā, Galgauskas Svētā Jāņa Kristītāja baznīcā (slēgta 1962. gadā) un Līvānu Vissvētās Dievmātes Vladimiras ikonas baznīcas draudzēs.

No 1938. gada virspriesteris Jānis Namnieks svētkalpojis  Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē un vienlaikus bijis Rīgas garnizona priesteris, kā arī Rīgas baznīcas apriņķa (prāvestības) pareizticīgo latviešu draudžu prāvests.

1938. gada 16. novembrī virspriesteris Jānis Namnieks apbalvots ar Triju Zvaigžņu IV šķiras ordeni; 1939. gada 1. maijā – ar Atzinības Krusta ordeņa IV šķiru.

Jānis Namnieks bija precējies ar Valentīnu, dzim. Zariņa.

PSRS okupācijas režīma laikos, 1940. gada 25. septembrī, padomju specdienestu spiediena rezultātā, kas izdarīts uz Pareizticīgās Baznīcas vadību, virspriesteris Jānis Namnieks tika atbrīvots no garīdznieka kalpošanas un pēc tam viņš dzīvojis vecāku mājās Madonas apriņķī.

1941. gada 16. jūnijā NKVD represīvie orgāni arestējuši t. Jāni Namnieku, tomēr viņam izdevās bēgt, taču drīzumā viņš tika notverts.

Virspriesteris Jānis Namnieks ir miris no tuberkulozes 1942. gada 8. maijā Ziemeļurālu “labošanas darbu” nometnē (Sevurallags), kas atradusies Sosvas ciematā Sverdlovskas apgabala ziemeļos.  

Sergejs Coja

Papildināts tulkojums no krievu valodas

Informācijas avoti:

Православные архиереи, священники, диаконы, псаломщики, учителя и регенты, служившие на территории Латвии с 1710 по 2019 годы. Биографический справочник. Щеникова О., Витолс А. (сост.). Гаврилин А.В. (конс.). Риги, 2019.

Священник Голиков Андрей и Фомин Сергей. Кровью убеленные: Мученики и исповедники Северо-Западной России и Прибалтики (1940-1955). Москва: Паломник, 1999. 95.-96. lpp.

https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/19387/

http://biographien.lv/N_dizc.html

LVVA 1370-1-2648-38.