Georgijs Tailovs

Georgijs Tailovs (1914. g. 13./26. novembrī Rīgā, Krievijas impērijā – 2014. g. 8. maijā Ogrē, Latvijas Republikā) – mitroforais (ar mitru apbalvotais) virspriesteris.

Georgijs Tailovs (Aleksejevs) ir dzimis Rīgā. Viņa tēvs bija militārais ierēdnis Ivans Aleksejevs, māte – sieviešu ģimnāzijas skolotāja Jeļena Ļisicina (uzvārds pirms laulībām).

1915. gadā māte kopā ar dēlu evakuējās uz Maskavu. 1921. gadā, pēc vecāku nāves, Georgijs kopā ar māsu Lidiju, pateicoties Latvijas Sarkanā Krusta palīdzībai, atgriezās Rīgā, pie vecāsmātes – Gaļinas Ļisicinas, kura tomēr drīz nomira.1922. gadā vecāsmātes māsa Ludmila Tailova adoptēja bērnus un saskaņā ar to laiku likumiem deva viņiem savu uzvārdu – Tailovi.

Jeļena Ļisicina (pēc apprecēšanās Aleksejeva) –

tēva Georgija māte, 20. gadsimta sākums

Tēva Georgija vecāki — Ivans Aleksejevs un māte – Jeļena Ļisicina

(uzvārds pirms apprecēšanās)

No kreisās – pa labi: Jevlampija Tailova, guvernante, Georgijs, Ludmila Tailova

un janākā māsa Lidija

Pēc Rīgas pilsētas krievu (bij. Lomonosova) ģimnāzijas absolvēšanas un pēc Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes pirmā kursa pabeigšanas Georgijs Tailovs saņēma Rīgas un Latvijas arhibīskapa, nākamā svētmocekļa Jāņa (Pommera) svētību un iestājās Rīgas Garīgajā seminārā. G. Tailovs, pa dienu strādādams Kuzņecova Porcelāna un fajansa fabrikas kantorī, vakaros studēja Garīgajā seminārā.

1937. gadā Georgijs Tailovs absolvēja Garīgo semināru un 1937. gada 10. maijāRīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē Rīgas viņš salaulājās ar Olgu Frolovu . Pēc tam Jelgavas bīskaps Jakovs (Karps) iesvētīja viņu par priesteri. Tēvs Georgijs tika iecelts par Ventspils Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja baznīcas latviešu draudzes pārzini. Ventspilī viņš strādāja arī par Ticības mācības pasniedzēju pamatskolā un ģimnāzijā. Viņš bija pilsētas valdes bezdarbnieku vecāku bērnu sociālā nodrošinājuma komitejas loceklis, priesteris rakstīja rakstus pareizticīgo žurnālam «Вера и Жизнь» / „Ticība un Dzīve”, kā arī kalpoja Ugāles Svētā sirdsskaidrā Radoņežas Sergija baznīcas draudzē.

1940. gada vasarā Padomju Savienība bija vardarbīgi anektējusi un okupējusi Latviju, bet Latvijas Pareizticīgajai Baznīcai (LPB) tika atņemtas juridiskās tiesības. Pēc gada, 1941. gada vasarā, Latviju bija okupējis nacistiskās Vācijas karaspēks. Uzzinādams par to, ka uz Pleskavu tiek sūtīta priesteru grupa ar mērķi atjaunot tur pareizticīgos dievnamus un baznīcas dzīvi, tēvs Georgijs lūdza metropolītu Sergiju (Voskresenski) iekļaut viņu misionāru grupā, kas gatavojās doties uz Pleskavas apgabalu.

Tēvs Georgijs Tailovs ar dzīvesbiedri Olgu

1941. gada rudenī, Dimitrija sestdienas priekšvakarā tēvs Georgijs kopā ar misionāru grupu bija ieradies Pleskavā. No Pleskavas tēvs Georgijs tika nosūtīts uz Ostrovas apriņķi, kur viņš kalpoja virknē dievnamu, kā arī noturēja dievkalpojumus dievnamos Svjatogorskas Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas klostera apkaimē. Tēvs Georgijs aktīvi piedalījās dievkalpojumu un baznīcas draudžu atjaunošanas darbībā Puškinskije Goru, Sošihinas un Novorževas rajonos. Svjatogorskā tika atklāti Ticības mācības pasniedzēju kursi, tēva Georgija vadībā tika izremontēti 12 dievnami. 1941. gadā t. Georgijs Tailovs tika apbalvots ar sānautu (sānauts ir bīskapa vai priestera dievkalpojuma tērpa daļa – auduma kvadrāts vai rombs ar krusta attēlu, piekārts pie labā gurna. Simbolizē garīgo zobenu, t.i., Dieva vārdu, kas ir garīgā gana apbruņojums – tulk. piez.). 1942. gadā viņš tika apbalvots ar Pleskavas Misijas ordeni. 1943. gadā t. Georgijs Tailovs tika iecelts par Opočkas-Novorževas prāvestības prāvesta vietas izpildītāju; šajā prāvestībā kalpoja 10 priesteri.

1944. gada februārī tēvs Georgijs Tailovs kopā ar ģimeni atgriezās Latvijā Rīgas bīskapa Jāņa (Garklāva) rīcībā. Tēvs Georgijs dzīvoja pie radiniekiem Gavru ciematā, Abrenes apriņķī (tagad – KF Pleskavas apgabala Pitalovas rajons). Kādu laiku t. Georgijs Tailovs kalpoja par psalmotāju Rēzeknes prāvestības Korovskas sādžas draudzē (tagad – KF Pleskavas apgabala Pitalovas rajons). Frontes līnijai tuvojoties, viņš nebija evakuējies, bet turpināja kalpot dievnamā.

1944. gada 30. oktobrī t. Georgijs Tailovs, kā lielākā daļa Pleskavas Pareizticīgo misijas misionāru, tika arestēts un nosūtīts uz Ļeņingradu (patlaban – Sanktpēterburga), sākumā viņš tika ieslodzīts Iekšlietu Tautas komisariāta (IeTK- NKVD) Iekšējā cietumā, pēc tam pārcelts uz cietumu «Kresti». G. Tailovam tika piespriesti 20 gadi spaidu darbu nometnēs; kopumā IeTK (jeb Gulaga) nometnēs viņš bija pavadījis 11 gadus. 1955. gadā pēc amnestijas izsludināšanas viņš tika atbrīvots un sodamība viņam tika anulēta.

Pēc atbrīvošanas 1955. gada decembrī t. Georgijs Tailovs atgriezās Latvijā. Tēvs Georgijs kalpoja dažās Latvijas baznīcu draudzēs, tajā skaitā - no 1957. gada par Galgauskas Svētā Jāņa Priekšteča baznīcas draudzes pārzini; pēc tam viņš kalpoja Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīcā un Svētās Trijādības Pārdaugavas baznīcā, kā arī Rīgas Svētās Trijādības katedrālē un Svētā labticīgā kņaza Ņevas Aleksandra baznīcā.

1957. gadā t. Georgijs Tailovs tika iecelts virspriestera kārtā. Kopš 1980. gada tēvs Georgijs kalpojis Rīgas Svētās Trijādības-Sergija sieviešu klosterī. 1992. gadā viņš sāka vadīt jaunu pareizticīgo draudzi Ogrē, kura 1992.–2002. gadā bija uzbūvējusi Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja dievnamu. Tēvs Georgijs bija Ogres baznīcas pārzinis.

Sv. Nikolaja Brīnumdara dievnama būvniecība Ogrē

No kreisās: Konstantīns Oboznijs — Pleskavas Misijas vēstures pētnieks (Pleskava, KF), tēva Georgija meita – Angelīna Lode un tēvs Georgijs Tailovs, 2011. gads

Tēva Georgija Tailova apbalvojumi:

1942. gadā – Pleskavas Misijas ordenis;

1975. gadā – Sv. sirdsskaidrā Radoņežas Sergija 2. pakāpes medaļa;

1982. gadā – Sv. sirdsskaidrā Radoņežas Sergija 1. pakāpes medaļa;

1984. gadā – Sv. sirdsskaidrā Radoņežas Sergija 3. pakāpes ordenis;

1997. gadā – Sv. labticīgā kņaza Maskavas Daniila 3. pakāpes ordenis;

1999. gadā – Sv. sirdsskaidrā Radoņežas Sergija 1. pakāpes ordenis;

2005. gadā – Sv. sirdsskaidrā Sarovas Serafima 3. pakāpes ordenis;

2006. gadā – Sv. svētmocekļa Jāņa Rīgas arhibīskapa ordenis;

2010. gadā – Sv. apustuļiem pielīdzinātā lielkņaza Vladimira 3. pakāpes ordenis.

Георгий Тайлов. За проволокой (мемуары)

Miris Latvijas Pareizticīgās Baznīcas vecākais klēriķis mitroforais virspriesteris Georgijs Tailovs