Jevgeņijs Svincovs

Jevgeņijs Svincovs (1878. g. 20. martā Krievijas impērijā – 1931. g. 4. janvārī Rīgā, Latvijas Republikā) – virspriesteris.

Jevgeņijs Svincovs ir dzimis 1878. gada 20. martā. 1898. gadā viņš absolvēja Rīgas Garīgo semināru. Pēc Garīgā semināra absolvēšanas viņš tika nosūtīts kalpot par psalmotāju uz Bērzaunes Svētās Trijādības pareizticīgo dievnamu, pēc tam – uz Valkas Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja un Vissvētās Dievmātes Ibērijas ikonas baznīcām.

1902. gadā Jevgeņijs Svincovs tika iesvētīts par diakonu, pēc tam – par priesteri. Tajā pašā gadā t. Jevgeņijs tika norīkots kalpot uz Kaplavas Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīcu. 1910. gadā tēvs Jevgeņijs tika pārcelts uz Kristus Apskaidrošanās Tuksnesi Valgundē, pie Jelgavas.

1914. gadā tēvs Jevgeņijs Svincovs pārcēlās dzīvot uz Vendeni/ Cēsīm. 1924. gadā viņš tika ievēlēts par Daugavpils Svētā Ņevas Aleksandra katedrāles pārzini. Tajā pašā gadā t. Jevgeņijs tika iecelts virspriestera garīgajā kārtā.

1927. gadā virspriesteris Jevgeņijs Svincovs piedzīvojis lielas bēdas – viņa dzīvesbiedre nomira, atstājot viņa aprūpē četras meitas. Viņš nevarēja atgūties no šā trieciena un sāka slimot. Sliktā veselības stāvokļa dēļ viņš lūdza, lai viņu pārceļ kalpot uz Rīgu.

Savas dzīves pēdējā gadā virspriesteris Jevgeņijs Svincovs bija Rīgas Visu Svēto baznīcas pārzinis.

Virspriesterim t. Jevgeņijam tika piešķirti visi priesteru apbalvojumi, ieskaitot palicu (palica jeb sānauts ir priestera vai bīskapa dievkalpojuma tērpa daļa – auduma rombs ar krusta attēlu, piekārts pie labā gurna. Simbolizē garīgo zobenu, t.i. Dieva vārdu, kas ir dvēseļu gana apbruņojums - tulk. piez.). Palicu virspriesteris saņēmis 1925. gadā no arhibīskapa Jāņa (Pommera) rokām.

Kalpodams baznīcā, tēvs Jevgeņijs Svincovs vienlaicīgi nodarbojās arī ar pedagoģisko darbību, veltīdams tai 23 sava mūža gadus. Tostarp Rīgas 1. un 8. pilsētas pamatskolās skolās viņš pasniedza Ticības mācību.

Tēvs Jevgeņijs Svincovs bija aktīvi piedalījies sabiedriskajā dzīvē, darbodamies Pētera un Pāvila pareizticīgo brālībā un citās organizācijās. Viņš nodevās garīgajai kalpošanai, pašaizliedzīgi aizmirsdams pats par sevi: “Pagājušais gads tēvam Jevgeņijam bija smags, materiālo grūtību un darba draudzē un skolās pārpilns. Ārsti, pie kuriem viņš bija vērsies, daudzkārt uzstāja, lai viņš pārtrauc jebkādu darbību, pilnīgi atpūšas, bet pašaizliedzīgais garīgais gans pastāvīgi atlika atpūtas laiku, nāve sagaidīja viņu savā postenī”,  tā tika rakstīts t. Jevgeņijam Svincovam veltītajā piemiņas rakstā, kas bija publicēts laikrakstā «Segodņa».

Virspriesteris Jevgeņijs Svincovs ir miris no insulta 1931. gada 4. janvārī un tika apbedīts blakus Rīgas Visu Svēto baznīcai.

Jurijs Sidjakovs

Informācijas avots:  

Laikraksts «Сегодня» (1931, № 5).

Скончался протоиерей  о. Евгений Свинцов. – Вера и жизнь, № 2, 1931, стр. 29.