Nikolajs Pjatņickis

Nikolajs Pjatņickis (1866. g. 14. novembrī  Stāmeriena, Vidzemes guberņā, Krievijas impērijā – ?) – virspriesteris.

Nikolajs Pjatņickis dzimis 1866. gadā Stāmerienā. 1887. gadā viņš beidza Rīgas Garīgo semināru, pēc tam bija šī semināra pamatskolas pārzinis. 1891. gada 6. oktobrī N. Pjatņickis tika iesvētīts garīdznieka amatā un nosūtīts uz Ļaudonas draudzi. 1904. gadā viņu pārcēla uz Vecpiebalgu, 1906. g. – uz Kārzdabas draudzi. N. Pjatņickis strādāja arī par ticības mācības skolotāju, no 1908. g. bija ticības mācības pasniedzējs Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā un turpināja šo darbu arī pēc semināra evakuācijas 1915. g. uz Čistopoli. No 1914. g. 2. februāra līdz 1915. g. 27. februārim viņš pildīja semināra pārziņa pienākumus. Glābjoties no boļševikiem, N. Pjatņickis bēga no Čistopoles tālāk uz Omsku un Irkutsku.

1920. gadā priesteris atgriezās Latvijā. No 1921. g. viņš kalpoja Saldū, bet 1922. g. tika pārcelts uz Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas katedrāli. No 1926. līdz 1929. g. bija Jelgavas pilsētas domnieks. Pēc viņa iniciatīvas tika sakopti aizmirstie latviešu strēlnieku un krievu karavīru kapi pie Jelgavas. Virspriesteris veica dievkalpošanu arī Kristus Apskaidrošanās Tuksnesī [klosterī] pie Jelgavas un gādāja par vasarnieku garīgo vajadzību apmierināšanu. 1936. g. N. Pjatņickis devās pelnītā atpūtā.

Jurijs Sidjakovs

Informācijas avoti:

LVVA, 7469. f., 2. apr., 302. l.;

45-летие священнослужения прот. Н.И. Пятницкого в Елгаве. Сегодня. 1936. № 273 (1 изд.). С. 6;

Чествование прот. Н. Пятницкого. Сегодня вечером. 1936, № 230. С. 6.