Pāvels Panfilovs

Pāvels Panfilovs (1888. g. 15. jūlijā  Pleskavas guberņā, Krievijas impērijā – 1947. g. 17. jūlijā  GULAGa nometnē/ pēc citiem datiem miris 1952. gadā) – virspriesteris.

Pāvels Panfilovs ir dzimis Pleskavas apriņķa Paņikoviču pagasta Poroslovas sādžā (tagad - KF Pleskavas apgabala Pečoru rajons) sīkpilsoņu ģimenē.

1903. gadā P. Panfilovs absolvēja Pleskavas Garīgo skolu, 1909. gadā – Pleskavas Garīgo semināru, pēc kura absolvēšanas kalpoja par psalmotāju kādā no Izborskas baznīcas draudzēm. 1911. gadā t. Pāvels tika pārcelts uz Izborskas Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja katedrāli.

1913. gadā Pāvels Panfilovs tika iesvētīts par priesteri.

No 1913. gada 2. septembra līdz 1917. gada 27. jūnijam t. Pāvels Panfilovs kalpoja Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīcā Lavnas pagastā, kur bija prāvestības padomes loceklis, kā arī draudzes skolas pārzinis un Ticības mācības skolotājs. Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīcas draudzes skola tika izveidota par draudzes locekļu un baznīcas līdzekļiem un atklāta 1886. gada 2. decembrī. 1915. gadā tajā mācījās 35 zēni un 15 meitenes. Divstāvīgā skolas ēka tika piebūvēta baznīcas sarga mājai. Priestera un psalmotāja mājas tika uzbūvētas tikai 1915. gadā.

No 1917. gada 27. jūnija tēvs Pāvels Panfilovs kalpoja par pārzini 1790. gadā uzceltajā Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīcā Kačanovas Slobodā (Kacēnos). Saskaņā ar 1920. gada 11. augusta Latvijas un KPFSR miera līgumu Latvijas Republikas sastāvā nonāca lielākā daļa Višgorodokas/ Augšpils pagasta, gandrīz viss Kačanovas/ Kacēnu, lielākā daļa Tolkovas/ Linavas pagasta un neliela daļa Gribuļu pagasta, kas pirms tam bija ietilpuši Pleskavas guberņā. Tāpēc starpkaru laikposmā tēvs Pāvels kopā ar savu draudzi nonāca neatkarīgās Latvijas valsts teritorijā. Vietējā skolā viņš pasniedza Ticības mācības stundas.

1932. gadā t. Pāvels Panfilovs tika apbalvots ar zelta krūšu krustu.

1938. gadā viņš tika iecelts virspriestera kārtā.

1939. gadā Latvijas Valsts un ministru prezidents Kārlis Ulmanis apbalvoja virspriesteri Pāvelu Panfilovu ar Atzinības Krusta 5. šķiras ordeni.

Otrā pasaules kara gados virspriesteris Pāvels Panfilovs piedalījās Pleskavas Pareizticīgās misijas darbībā. Par to 1944. gada 29. decembrī padomju represīvie orgāni viņu arestēja, apsūdzēja pretpadomju darbībā pēc KPFSR Kriminālkodeksa 58. panta 10. punkta. 1945. gada 5. martā IeTK (NKVD) karaspēka Pleskavas apgabala Kara tribunāls notiesāja t. Pāvelu Panfilovu uz 10 gadiem labošanas darbu nometnēs.

Virspriesteris Pāvels Panfilovs ir miris 1947. gada 17. jūlijā GULAGa nomentē (pēc citiem datiem viņš miris 1952. gadā).

Tēvs Pāvels Panfilovs tika reabilitēts 1993. gada 26. janvārī.

Aleksandrs Malnačs

Informācijas avots:

Священник Андрей Голиков, Сергей Фомин. Кровью убеленные. Мученики и исповедники Северо-Запада России и Прибалтики (1940–1955). – Москва, 1999.

Tulkoja:

Arturs Žvinklis

Dzintars Ērglis