Romāns Passits
Romāns Passits, arī Romāns Pasītis (1875.g. 12. / 24. jūnijā Valmieras apriņķī, Krievijas impērijā – 1941. g. 26. aprīlī Jelgavā, Latvijas PSR) – virspriesteris.
Romāns Passits ir dzimis Valmieras apriņķa Ķoņu pagastā, pareizticīgā latvieša Jēkaba Passita ģimenē. Izglītību R. Passits ieguvis Rīgas Garīgajā skolā un Rīgas Garīgajā seminārā, kuru absolvējis 1897. gadā. Pēc tam R. Passits strādāja par skolotāju Ventspils baznīcas draudzes skolā.
No 1898. gada viņš kalpoja par psalmotāju Valmieras pareizticīgo draudzē, no 1901. gada – psalmotājs Ventspils draudzē un no 1903. gada – psalmotājs Liepājas Svētā Nikolaja Jūras katedrālē.
1904. gada 30. janvārī Romāns Passits salaulājās ar Zinoviju Orlovsku (1878–1955), viņu laulībā bērnu nebija.
1904. gadā Rīgas un Mītavas/Jelgavas arhibīskaps Agafangels (Preobraženskis; 1854–1928) iesvētījis Romānu Passitu diakona kārtā, un tad viņš kā diakons tika norīkots kalpot uz Svētā Nikolaja Jūras katedrāli Liepājā. 1906. gadā viņš tika iesvētīts par pareizticīgo priesteri un jau priestera kārtā turpinājis kalpot iepriekšminētajā katedrālē. Tēvs Romāns pasniedza Ticības mācību pilsētas mācību iestādēs.
Pēc Pirmā pasaules kara sākuma t. Romāns Passits kalpojis par priesteri aktīvās armijas karaspēka daļās. Kad Krievijas karaspēks atstājis Liepāju, t. Romāns ieguvis priestera vietu Somijas 20. dragūnu pulkā, kas piedalījies kaujās Slokas un Ķemeru rajonā. Pēc šeit notikušajām asiņainajām kaujām t. Romāns izrādījis iniciatīvu, ierosinādams ierīkot kritušo karavīru cienīgas apbedīšanas vietas, kā arī iniciējis sastādīt viņu vārdu sarakstus.
Pēc tam kad Rīgu bija ieņēmis vācu karaspēks, t. Romāns Passits tika pārcelts kalpot uz Pleskavu, vēlāk – uz Kaukāzu, kur viņš turpinājis savu garīgo kalpošanu karaspēka daļās. 1919. gadā t. Romāns bija Kubaņas 6. kazaku kājnieku (plastunu) bataljona priesteris un karalauka lazaretes priesteris Stavropolē. 1920.–1921. gadā t. Romāns kalpoja Stavropoles Svētās Trijādības katedrālē.
1921. gadā t. Romāns Passits atgriezies Latvijā, tā pašā gada decembrī viņš tika iesvētīts virspriestera kārtā. Tēvs Romāns tika iecelts par pārzini Dzintaru baznīcā par godu Vissvētās Dievmātes Kazaņas ikonai. Savos kalpošanas gados Rīgas Jūrmalā viņš bija savedis kārtībā Pirmā pasaules kara upuru brāļu kapus Slokā, Ķemeros, Asaros un Dubultos, turpinot rūpēties par šiem kapiem arī turpmāk.
No 1928. gada virspriesteris Romāns Passits kalpoja Rīgas Svētās Trijādības-Sergija sieviešu klosterī, līdzās tam turpinot arī savu pedagoģisko darbību. 1936. gadā virspriesteris kļuva par Jelgavas Svētā Simeona un Svētās Annas katedrāles pārzini, kur viņš kalpoja līdz pat sava mūža noslēgumam. Tēvs Romāns strādāja vietējās skolās, piedalījās sabiedriskajā dzīvē. Kalpojot Jelgavā, viņš gādājis arī par to, lai tiktu atjaunoti un sakopti krievu karavīru un latviešu strēlnieku brāļu kapi.
No 1936. līdz 1939. gadam Romāns Passits – Latvijas Pareizticīgās Baznīcas (LPB) Sinodes loceklis.
Virspriesteris Romāns Passits bija apbalvots ar visiem pareizticīgiem garīdzniekiem paredzētajiem apbalvojumiem, ieskaitot krustu ar rotājumiem, kā arī ar Sv. Annas 3. pakāpes un Sv. Annas 2. pakāpes ordeni ar šķēpiem un Sv. Vladimira 4. pakāpes ordeni.
Virspriesteris Romāns Passits ir miris 1941. gada 26. aprīlī.
Jurijs Sidjakovs
Redakcijas papildināts teksts
Informācijas avoti:
LVVA, 7469. f., 2. apr., 294. l.;
Назначение прот. Р. Пассита. – Сегодня вечером. 1928. № 34. С. 5;
Заботы о братских могилах: К 10-летию шлокского отдела женского вспомогательного корпуса. – Сегодня вечером. 1930. № 54. С. 3;
Юбилей прот. Р.Я. Пассита. Сегодня вечером. 1931, № 293, С. 3;
Прот. Р. Пассит был торжественно встречен в Елгаве новой паствой. – Сегодня вечером. 1936. № 176. С. 5.
35-летие пастырского служения Р. Пассита. – Сегодня, 1939. № 89. С. 5.
„Pareizticīgo latviešu kalendārs“, Rīga, 1939.
LVVA 1370-1-1699-99.
