Aleksandrs Smirnovs

Aleksandrs Smirnovs (1863. Burtnieku pagastā, Vidzemes guberņā, Krievijas impērijā – 1927. g. 6. decembrī Novosibirskā, Krievijas PFSR) – virspriesteris.

Aleksandrs Smirnovs dzimis 1863. gadā Vidzemē Burtnieku pagastā garīdznieka Pjotra Smirnova (1829–1897) ģimenē.

1885. gadā Aleksandrs Smirnovs beidzis Rīgas Garīgo semināru, kalpojis kā psalmotājs Cēsu Kristus Apskaidrošanās baznīca un strādājis par skolotāju.

1888. gadā viņu iesvētīja par garīdznieku un iecēla par priekšsēdētāju Alūksnes Svētās Trijādības draudzē, kur viņš aktīvi piedalījās jaunā dievnama celtniecībā.

Kopš 1905. gadā tēvs Aleksandrs Smirnovs kalpoja Ņevas Aleksandra katedrālē Rēvelē/ Tallinā. Pirmā pasaules kara laikā viņš kalpoja par karaspēka garīdznieku Galīcijas frontē, pēc tam atkal atgriezās Rēvelē/ Tallinā, no kurienes drīzumā bija spiests evakuēties.

Tēvs Aleksandrs Smirnovs kalpoja Tomskā, vēlāk Itkuļas ciemā netālu no Novonikolajevskas (tagad Novosibirska).

1927. g. slimības dēļ viņš bija spiests pamest svēto kalpošanu baznīcā un pārcēlās uz Novosibirsku, kur arī tā paša gada 6. decembrī miris. Kā atzīmēts nekrologā: „Savas ilggadīgās kalpošanas laikā baznīcai aizgājējs sev radīja īstena garīga gana slavu, ko īpaši sekmēja viņa dziļā reliģiozitāte un stingri askētiskais no pasaulīgā noslēgtais dzīvesveids”.

Jurijs Sidjakovs

Informācijas avots:

В Сибири скончался прот. А.П. Смирнов. – Сегодня, 1927. № 293. С. 6.
 

Tulkoja:
Arturs Žvinklis
Dzintars Ērglis