Sergijs Ļeonovs

Sergijs Ļeonovs (1913. g. 18. jūlijā, Ilūkstes apriņķī, Kurzemes guberņā, Krievijas impērijā – 1981. g. 10. jūlijā, Daugavpilī, Latvijas PSR) – virspriesteris, ikonu gleznotājs.

Sergijs Ļeonovs ir dzimis 1913. gada 18. jūlijā Kurzemes guberņas Ilūkstes apriņķa Gļinovkas ciemā (patlaban – ciems Mirnijs). 1932. gadā viņš absolvējis Daugavpils valdības ģimnāziju un iestājies Rīgas Garīgajā seminārā. Sešus gadus vēlāk, 1938. gadā viņš absolvējis Latvijas Teoloģijas institūtu un pēc tam strādāja sava tēva – Aleksandra Ļeonova piemājas saimniecībā. 1940./1941. mācību gadā S. Ļeonovs pasniedzis ģeogrāfiju, vēsturi un fizkultūru Jefremovas pamatskolā.

1943. gada 7. novembrī Rīgas bīskaps Jānis (Garklāvs, 1898-1982) iesvētīja Sergiju Ļeonovu diakona kartā un tā paša gada 14. novembrī – pareizticīgā priestera kārtā. Pēc hirotonijas (iesvētīšanas svētkalpotāja kārtā – tulkot. piezīme) tēvs Sergijs tika norīkots par virspriesteri uz Jakubīnu vienticības dievnamu par godu Vissvētās Dievmātes Patvērumam (Pokrovam), šis dievnams atrodas Augšdaugavas novada (tolaik – Daugavpils apriņķis) Višķu pagasta Maskovskaja ciemā. Šajā draudzē viņš sāka kalpot pēc virspriestera Grigorija Dribinceva (1876-1943) nāves. Tēvs Sergijs turpinājis noturēt dievkalpojumus pēc vecā rituāla, lietojot nelaiķa t. Grigorija sprediķu tekstus.

1951.-1952. gadā tēvs Sergijs, līdztekus kalpošanai Maskovskajas ciema Pokrova dievnamā, kalpojis arī Daniševkas ciema Svēto Pētera un Pāvila baznīcas draudzē, bet 1950. gadu beigās viņš papildus kalpojis arī Svētā Nikolaja vienticības dievnamā Lipušku ciemā. Tolaik t. Sergijs Ļeonovs tika iesvētīts virspriestera garīgajā kārtā.

Draudzes locekļi mīlējuši un cienījuši tēvu Sergiju Ļeonovu.Viņš uzturējis draudzīgas attiecības ar vecticībniekiem un viņu garīgajiem mācītājiem, aicinājis viņus pie sevis ciemos, apmeklējis vecticībnieku lūgšanu namus un pat reliģisko svētku dienās iegājis vecticībnieku mājās, apsveicot viņus.

1960. gadu vidū pareizticīgo priesteris daudzkārt cietis apspiešanas no padomju varas pārstāvju puses.

Maskovskajas ciema Vissvētās Dievmātes Patvēruma (Pokrova) dievnamā virspriesteris Sergijs Ļeonovs kalpojis līdz 1979. gadam – līdz tam laikam, kad viņš aizgājis ārpus štata.

Sergijs Ļeonovs bija pazīstams arī kā talantīgs un radošs ikonu gleznotājs un ikonu restaurators. Viņš bija izcilo ikonu glezniecības meistaru Pimena Sofronova (1898-1973) un Tatjanas Kosinskas (1903-1981) māceklis.

Sergija Ļeonova gleznotās ikonas augsti novērtējuši Rīgas arhiereji, it īpaši Rīgas un Latvijas Metropolīts Leonīds (Poļakovs). Tēva Sergija senkrievu stilā gleznotās ikonas un altārgalda krusti grezno Rīgas un Daugavpils-Rēzeknes eparhijas pareizticīgo dievnamus, kā arī atrodas daudzās privātās majās – gan pie pareizticīgajiem, gan pie vecticībniekiem.

Daugavpils-Rēzeknes eparhijas Arheoloģiskā kabineta ekspozīcijā atrodas protoiereja Sergija Ļeonova autoportreta reprodukcija uz audekla, kura liecina par to, ka viņš bija ne tikai izcils ikonu gleznotājs, bet arī talantīgs mākslinieks reālists.

Tēvs Sergijs Ļeonovs ir miris 1981. gada 10. jūlijā, 68-tajā dzīves gadā. Nelaiķis ir apbedīts Daugavpils pareizticīgo kapos.

Tekstu sagatavojusi Ludmila Žilvinska

Saīsināts tulkojums no krievu valodas

Informācijas avots:

Православные архиереи, священники, диаконы, псаломщики, учителя и регенты, служившие на территории Латвии с 1710 по 2019 годы. Биографический справочник. Щеникова О., Витолс А. (сост.). Гаврилин А.В. (конс.). Риги, 2019, стр. 507.