Grigorijs Kasatkins

Grigorijs Kasatkins (1949. gada 17. aprīlī Počajivas ciemā, Ternopiļas apgabalā, Ukrainas PSR – 2018. gada 12. martā Rīgā, Latvijas Republikā) – mitroforais virspriesteris, Rīgas Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīcas pārzinis.

Grigorijs Kasatkins bija jaunākais bērns pareizticīgo zemnieku kuplā ģimenē. Viņa vecākais brālis Nikolajs – Počajivas Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas Lavras (klostera) Priesteru kursu absolvents, Otrā pasaules kara gados bija kritis frontē. Grigorija tēvs - Romāns Kasatkins aizgājis mūžībā 1956. gadā, bet māte - Jefrosinija nomirusi, kad nākamajam priesterim bija 12 gadu. Tādēļ vidējo izglītību viņš ieguvis Ternopiļas apgabala Kremenecas pilsētas internātskolā, kur nonāca, palikdams bārenis.

Kopš bērnības gadiem nākamais priesteris glabāja savā sirdī dziļu ticību un stingru vēlēšanos kļūt par Pareizticīgās Baznīcas kalpotāju. Viņu neapturēja arī tas, ka nācās dzīvot bezdievīgā laikmetā, kad visur tika uzspiests ateisms, bet par ticību Kristum vajāja un ticīgos pazemoja. Savu vēlēšanos Grigorijs Kasatkins spēja piepildīt 1976. gadā, kad viņš pameta laicīgo darbu un iestājās Odesas Garīgajā seminārā, kas toreizējā Padomju Savienībā bija viena no trim šādām garīgajām mācību iestādēm. Viņš mācījās ar izcilību un parādīja īpašas spējas daudzos mācību priekšmetos, sevišķi svešvalodās. Pēc Odesas Garīgā semināra absolvēšanas ar izcilību Grigorijs Kasatkins turpināja savu garīgo izglītošanos Ļeņingradas Garīgajā akadēmijā.

Grigorija Kasatkina studiju gados Garīgajā akadēmijā pasniedzēji atzīmēja viņa izcilās spējas un labās sekmes, īpaši svešvalodās, kuru apguvē viņš parādīja sevišķas dotības. Topošais priesteris prata četras svešvalodas: angļu, franču, grieķu un latīņu. Būdams apveltīts ar skaistu un skanīgu balsi, viņš dziedāja akadēmiskā korī. Absolvējot Garīgo akadēmiju, viņš Rietumu konfesiju vēstures katedrā aizstāvējis diplomdarbu par tēmu “Romas Katoļu Baznīcas misionāru darbība Āfrikā (Ordeņa “Baltie Tēvi” piemērs)”.

Pēc Ļeņingradas Garīgās akadēmijas absolvēšanas Grigorijs Kasatkins strādāja Rīgas eparhijā, kur 1985. gada 3. martā Rīgas un Latvijas metropolīts Leonīds (Poļakovs, 1913–1990) viņu iesvētīja par diakonu, bet 1985. gada 10. martā – par priesteri. Savu kalpošanu tēvs Grigorijs sāka Rīgas Svētās Trijādības katedrālē, bet pēc tam – Kristus Apskaidrošanās dievnamā Cēsīs, vienlaicīgi garīgi aprūpējot arī Kristus Apskaidrošanās dievnamu Limbažos.

1988. gada 20. decembrī t. Grigorijs Kasatkins tika iecelts par Vissvētās Dievmātes Patvēruma dievnama pārzini Rīgā. Šo kalpošanu tēvs Grigorijs veica visu savu turpmāko mūžu – 29 gadu garumā. Pēc Rīgas Garīgā semināra atdzimšanas tēvs Grigorijs, būdams lielisks sludinātājs, kļuva par homilētikas pasniedzēju tajā.

Rīgas Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīcas draudzes locekļi un visi, kuri bijuši tēva Grigorija dievkalpojumos, vienmēr atzīmējuši viņa prasmi teikt saviļņojošus un dziļi izjustus sprediķus. Daudzu gadu garumā t. Grigorijs Kasatkins dzīvoja Vissvētās Dievmātes Patvēruma dievnamam piederošajā pieticīgajā dzīvoklī. Smagajos 90. gados šo dievnamu vairākkārt mēģināja aplaupīt, taču dievnama pārzinim katru reizi izdevās novērst šos noziegumus. Tā, piemēram, 1997. gadā t. Grigorijs, izdzirdējis, ka baznīcā iekļuvuši zagļi un mēģina noņemt no sienām vērtīgākās ikonas, spēja nemanāmi izkļūt no dievnama un izsaukt policiju, kas aizturēja laupītājus.

Virspriesteris Grigorijs Kastakins izpelnījās daudzus Pareizticīgās Baznīcas apbalvojumus. Pēdējo no tiem t. Grigorijs saņēma 2014. gada Lieldienās sakarā ar savu 65 gadu jubileju, kad viņš tika apbalvots ar tiesībām nēsāt mitru.

Pirms nāves tēvs Grigorijs vairākas nedēļas pavadījis slimnīcā, kur parādīja apbrīnas vērtu paļāvību un paklausību Dieva gribai. Visā viņa slimības laikā neviens no t. Grigoriju apciemojušajiem nedzirdēja no viņa sūdzības vai kādas neapmierinātības izpausmes. Tieši pretēji, virspriesteris vienmēr visiem pateicās par viņam izrādīto uzmanību un rūpēm, ļoti laipni izturējās pret medicīnisko personālu un nepārtarukti lūdza Dievu.

Tēvs Grigorijs Kasatkins ir miris 2018. gada 12. martā.

Pateicīgo draudzes locekļu un kopā ar viņu kalpojušo garīdznieku atmiņā tēvs Grigorijs palicis kā labestīgs draudzes gans, lielisks sludinātājs, erudīts sarunu biedrs, patiesas paļāvības un cilvēkmīlestības paraugs.

Mitroforais virspriesteris Grigorijs Kasatkins ir apglabāts Pokrova kapsētā, pa labi no baznīcas, kurā viņš bija kalpojis 29 gadus.

Informācijas avots:

http://www.pravoslavie.lv/index.php?newid=7584

Tulkoja:

Arturs Žvinklis

Dzintars Ērglis