Grigorijs Dribincevs

Grigorijs Dribincevs (1876. g. 10. novembrī Gomeļas apriņķa Mogiļevas guberņā, Krievijas impērijā – 1943. g. 24. aprīlī Daugavpils apriņķa Višķu pagastā, Ostlandes reihskomisariātā / Latvijā) – mitroforais virspriesteris.

Grigorijs Dribincevs ir dzimis Mogiļevas guberņas Gomeļas apriņķa Vetkas miestā. No 1896. gada viņš kalpoja kā psalmotājs un skolotājs baznīcas draudzes skolās Čerņihivas guberņas vienticībnieku draudzēs. 1903. gadā Čerņihivas guberņas Novozibkovas apriņķī (mūsdienās – KF Brjanskas apgabala teritorija) viņš pats bija izveidojis baznīcas draudzes skolu.

1905. gadā Grigorijs Dribincevs tika iesvētīts par Jakubinas/ Maskovskas Vissvētās Dievmātes Patvēruma vienticībnieku baznīcas priesteri (tolaik šī baznīca atradusies Vitebskas guberņas Daugavpils apriņķī; tagad – Augšdaugavas novada Višķu pagastā, Latvijas Republikā).

1907. gada beigās tēvu Grigoriju pārcēla uz Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja vienticībnieku baznīcu Sanktpēterburgā. Viņš piedalījās divu Viskrievijas Vienticībnieku kongresu darbībā, pildot tajos sekretāra pienākumus. Tēvam Grigorijam Dribincevam veltītajā nekrologā bija atzīmēts, ka “aizgājēju saistībā ar viņa misionāra darbību pazina visa vienticībnieku Krievija, kas raisīja cieņu kā vecticībnieku, tā arī pareizticīgo vidū. Visus, kuri nāca saskarsmē ar viņu, īpaši preses darbiniekus, pārsteidza viņa apbrīnojamā erudīcija visdažādākajos vēstures, literatūras un mākslas jautājumos, par tīri Baznīcas lietām pat nerunājot. Pēterburgā viņš atstāja likteņa varā plašāko gan izdevumu skaita, gan satura ziņā bibliotēku...”

Lielinieku revolūcija Krievijā pamudinājusi tēvu Grigoriju Dribincevu atgriezties agrākajā kalpošanas vietā – Maskovskas Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīcā, par kuras pārzini viņš kalpoja līdz pat savai nāvei.

1922. gadā tēvs Grigorijs Dribincevs tika iecelts par Latgales vienticībnieku baznīcu prāvestu.

1926. gadā tēvu Grigoriju iecēla virspriestera kārtā.

Vienlaikus priestera kalpošanai Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīcā tēvs Grigorijs kalpoja arī Visu Svēto dievnamā Maltā. Šī mazā koka baznīciņa tika uzbūvēta ar viņa aktīvu līdzdalību un iesvētīta 1928. gadā.

Virspriesteris Grigorijs Dribincevs bija saņēmis visus garīdznieku apbalvojumus, to skaitā arī visaugstāko – mitru (galvassegu, kas tiek lietota liturģijas laikā) 1942. gada Lieldienās.

Tēvs Grigorijs Dribincevs ir miris 1943. gada 24. aprīlī un tika apbedīts Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīcas sētā. Šajā baznīcā viņš bija nokalpojis lielāko daļu savas dzīves.

Apbedīšanas rituālu veica Daugavpils iecirkņa prāvests virspriesteris t. Sava Trubicins (1887–1968), virspriesteris t. Leonīds Ladinskis (1895–1978), t. Nikolajs Roždestvenskis (1893–1968), t. Joanns Gavrilovs (1886–?) un nelaiķa dēls t. Aleksandrs Dribincevs (1915–?), kurš 1944. gadā emigrēja uz Rietumiem.

Virspriesterim Grigorijam Dribincevam bija vēl viens dēls Antons, kurš vācu okupācijas laikā strādāja par Daugavpils un Ilūkstes apriņķu Krievu tautskolu inspekcijas inspektoru.

Tēva Grigorija meita - Valentīna Dribinceva 1932. gadā salaulājās ar Aleksiju Ionovu/ Jonovu (1907–1977), kurš pēc tam tika iesvētīts par diakonu, bet pēc Parīzes Svētā Sergija Pareizticīgo Teoloģijas institūta absolvēšanas iesvētīts par priesteri. 1944. gadā viņš kopā ar savu dzīvesbiedri emigrēja uz Vāciju, pēc tam pārcēlās uz ASV.

Tekstu sagatavoja Tatjana Feigmane

Informācijas avoti:

1. Православные архиереи, священники, диаконы, псаломщики, учители и регенты, служившие на территории Латвии с 1710 по 2019 годы. Биографический справочник. Авторы-составители: Ольга Щеникова и Андрейс Витолс. – Рига, 2019.

2. А. В. Гаврилин. Латвийские православные священнослужители на Американском континенте. – Москва: Издание Общества любителей церковной истории, 2013, стр. 348.

3. Скончался протоиерей о. Григорий Дрибинцев. – Двинский голос, 8 мая 1943, № 19.

Tulkoja:

Arturs Žvinklis

Dzintars Ērglis