Grigorijs Dribincevs

Grigorijs Dribincevs (1876. g. 10. novembrī Mogiļevas guberņas Gomeļas apriņķa Krievijas impērijā – 1943. g. 24. aprīlī Daugavpils apriņķa Višķu pagadtā, Ostlandes reihskomisariāts / Latvijā) – mitroforais virspriesteris.

Grigorijs Dribincevs dzimis Gomeļas apriņķa Vetkas miestā. No 1896. gada kalpoja kā psalmotājs un skolotājs baznīcas draudzes skolās Čerņigovas guberņas vienticības draudzēs. 1903. gadā Čerņihivas guberņas Novozibkovas apriņķī (mūsdienās – KF Brjanskas apgabala teritorija) viņš pats izveidoja baznīcas draudzes skolu.

1905. gadā G. Dribincevu iesvētīja par vienticībnieku Maskovskas (Jakubinas) Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīcas priesteri Vitebskas guberņas Daugavpils apriņķa Višķu pagastā.

1907. gada beigās tēvu Grigoriju pārcēla uz vienticībnieku Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīcu Sanktpēterburgā. Viņš piedalījās divu Viskrievijas vienticībnieku kongresu darbā, pildot tajos sekretāra pienākumus. G. Dribincevam veltītajā nekrologā bija atzīmēts, ka „aizgājēju pazina visa vienticībnieku Krievija par viņa misionāra darbu, kas raisīja cieņu kā vecticībnieku, tā arī pareizticīgo vidū.

Visus, kuri nāca saskarē ar viņu, īpaši preses darbiniekus, pārsteidza viņa apbrīnojamā erudīcija visdažādākajos vēstures, literatūras un mākslas jautājumos, par tīri baznīcas lietām pat nerunājot. Pēterburgā viņš atstāja likteņa varā bagātāko gan izdevumu skaita, gan satura ziņā bibliotēku...”

Revolūcija Krievijā pamudināja tēvu Grigoriju atgriezties agrākajā kalpošanas vietā Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīcā, par kuras pārzini viņš kalpoja līdz pat savai nāvei.

1922. gadā tēvs Grigorijs Dribincevs tika nozīmēts par Latgales vienticībnieku baznīcu prāvestu.

1926. gadā tēvu Grigoriju iecēla virspriestera kārtā.

Vienlaikus priestera pienākumu pildīšanai Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīcā tēvs Grigorijs kalpoja arī Visu Svēto dievnamā Maltā. Šī mazā koka baznīciņa tika uzbūvēta ar viņa aktīvu līdzdalību un iesvētīta 1928. gadā.

Tēvs Grigorijs bija saņēmis visus garīdznieku apbalvojumus, to skaitā arī visaugstāko – mitru (galvassegu, kas tiek lietota liturģijas laikā) 1942. gada Lieldienās.

Tēvu Grigoriju apbedīja Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīcas sētā. Šajā baznīcā viņš bija nokalpojis lielāko daļu savas dzīves.

Apbedīšanas rituālu veica Daugavpils iecirkņa prāvests virspriesteris tēvs Sava Trubicins (1887–1968), virspriesteris tēvs Leonīds Ladinskis (1895–1978), tēvs Nikolajs Roždestvenskis (1893–1968), tēvs Joanns Gavrilovs (1886–?) un aizgājēja dēls Aleksandrs Dribincevs (1915–?), kurš 1944. gadā emigrēja no Latvijas.

Tēvu Grigorijam bija vēl viens dēls Antons, kurš vācu okupācijas laikā strādāja par Krievu tautskolu inspekcijas inspektoru Daugavpils un Ilūkstes apriņķos.

Tēva Grigorija meita Valentīna 1932. gadā salaulājās ar Alekseju Ionovu (Jonovu, 1907–1977), kurš pēc tam tika iesvētīts par diakonu, bet pēc Parīzes Svētā Sergija Pareizticīgo Teoloģijas institūta pabeigšanas iesvētīts par priesteri. 1944. gadā viņš kopā ar savu dzīvesbiedri emigrēja no Latvijas.

Tekstu sagatavoja Tatjana Feigmane

Informācijas avoti:

1. Православные архиереи, священники, диаконы, псаломщики, учители и регенты, служившие на территории Латвии с 1710 по 2019 годы. Биографический справочник. Авторы-составители: Ольга Щеникова и Андрейс Витолс. – Рига, 2019.

2. А. В. Гаврилин. Латвийские православные священнослужители на Американском континенте. – Москва: Издание Общества любителей церковной истории, 2013, стр. 348.

3. Скончался протоиерей о. Григорий Дрибинцев. – Двинский голос, 8 мая 1943, № 19.

Tulkoja:

Arturs Žvinklis

Dzintars Ērglis