Valērijs Krastiņš

Valērijs (Viesturs) Krastiņš (1949. g. 30. jūlijā Salacgrīvā, Latvijas PSR – 2020. g. 13. novembrī Rīgā, Latvijas Republikā) – virspriesteris, Rīgas Sv. Ņevas Aleksandra dievnama klēriķis, Cēsu novada Skujenes pagasta Kosas ciema Svētītāja Nikolaja pareizticīgo latviešu baznīcas pārzinis.

Valērijs (Viesturs) Krastiņš ir dzimis 1949. gada 30. jūlijā Valmieras rajona (tagad – Limbažu novads) Salacgrīvā, latviešu ģimenē. Viņa tēvs bija vienkāršs strādnieks, māte – medicīnas darbiniece.

1977. gadā Valērijs (Viesturs) Krastiņš absolvējis Rīgas Politehnisko institūtu (RPI, tagad – Rīgas Tehniskā universitāte, RTU).

Taču sasniedzot brieduma gadus, šis tehniski izglītotais, erudītais un inteliģentais cilvēks pēc savas ticīgās sirds aicinājuma tomēr nolēmis pamest laicīgo darbu un pilnībā nodoties kalpošanai Kristus Baznīcā.

2001. gadā Rīgas un visas Latvijas arhibīskaps (patlaban – Metropolīts) Aleksandrs (Kudrjašovs) iesvētījis Valēriju Krastiņu diakona garīgajā kārtā. 2002. gada 24. martā Virsgans Aleksandrs iesvētījis viņu par pareizticīgo priesteri.

2002. gada 2. maijā tēvs Valērijs Krastiņš tika nozīmēts par Rīgas svētā labticīgā lielkņaza Ņevas Aleksandra baznīcas klēriķi. Šajā dievnamā t. Valērijs kalpoja līdz pat savai nāvei.

Vairs nebūdams jaunekļa gados, t. Valērijs Krastiņš iestājās Rīgas Garīgajā seminārā, lai varētu iegūt visas baznīcas kalpotājam nepieciešamās garīgās zināšanas. Neskatoties uz vecumu, viņš cītīgi mācījās un sekmīgi absolvēja Garīgo semināru, apvienojot mācības ar priestera kalpošanu dievnamā.

Tēvs Valērijs, pēc tautības būdams latvietis, labi apzinājās to, cik svarīgs uzdevums ir pareizticīgo latviešu garīgo vajadzību apmierināšana. Tāpēc viņš, pašaizliedzīgi pildot paklausības darbu, kalpojis no Rīgas tālajās latviešu draudzēs Valmieras prāvestībā (jeb baznīcas apriņķī) – Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīcā viņam dzimtajā pilsētā Salacgrīvā, Alojas Kristus Piedzimšanas dievnamā, Ainažu sirdsskaidrā Arsēnija Lielā baznīcā un Māļu (Ežu) Kunga Debesbraukšanas baznīcā (Cēsu novada Skujenes pagastā). Šajās draudzēs tēvs Valērijs savu kalpošanu veicis praktiski bez atlīdzības.

No 2010. gada 29. septembra tēvs Valērijs Krastiņš tika norīkots pildīt draudzes pārziņa pienākumus arī Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīcā Kosas ciemā, Cēsu novada Skujenes pagastā.

Līdztekus tam, tēvs Valērijs Krastiņš bija Dievkalpojumu tekstu tulkošanas latviešu valodā komisijas loceklis. Pateicoties viņa līdzdarbībai un centieniem, tika sagatavoti un publicēti daudzi Baznīcas izdevumi latviešu valodā.

Par ilggadēju un uzcītīgu kalpošanu Latvijas Pareizticīgās Baznīcas labā t. Valērijs Krastiņš tika iecelts virspriestera garīgajā kārtā un apbalvots ar Baznīcas apbalvojumiem, tostarp ar tiesībām nēsāt palicu (palica jeb sānauts ir bīskapa, arhimandrīta un priestera dievkalpojuma tērpa daļa – auduma rombs ar krusta attēlu, piekārts aiz gala pie labā gurna. Simbolizē garīgo zobenu, t.i. Dieva vārdu, ar kuru jāapbruņojas garīgajam ganam – tulkot. piez.).

Virspriesteris Valērijs (Viesturs) Krastiņš bija precējies, viņa ģimenē izauga dēls un meita.

Gandrīz 20 gadus Valērijs (Viesturs) Krastiņš kalpojis Baznīcas garīdznieka kārtā un aizgājis viņsaulē 2020. gada 13. novembrī.

Informācijas avoti:

Virspriestera Valērija Krastiņa piemiņai. Pareizticīgās Baznīcas kalendārs 2021. gadam. Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Sinodes izdevums. 156.-157.lpp.

Памяти протоиерея Валерия Крастиньша (xram.lv)