Vasilijs Šalfejevs

Vasilijs Šalfejevs (1832. g. Pleskavas guberņā, Krievijas impērijā – 1890. g. 25. oktobrī/6. novembrī Valmieras apriņķī, Vidzemes guberņā, Krievijas impērijā) – pareizticīgais priesteris.

Vasilijs Šalfejevs ir dzimis Pleskavas guberņā, Pleskavas eparhijas baznīcas kalpotāja – psalmotāja Dmitrija Šalfejeva ģimenē. Visbiežāk par V. Šalfejeva dzimšanas gadu tiek norādīts 1832. gads, taču spriežot pēc sludinājuma sakarā ar viņa nāvi, ko avīzē “Rižskij vestņik” bija ievietojuši radinieki, dzimšanas gads varētu būt arī – 1830-tais.

Savu dzīvi Vasilijs Šalfejevs bija veltījis garīgajai kalpošanai. 1847. gadā viņš absolvējis Porhovas apriņķa skolu un pēc tam turpinājis mācīties Pleskavas Garīgajā seminārā. Šeit līdzās citiem mācību priekšmetiem, viņš apguvis arī latviešu valodu. Pēc Garīgā semināra kursa pabeigšanas 1853. gadā viņš tika norīkots kalpot uz Rīgas eparhiju.

1854. gada vasaras sākumā Vasilijs Šalfejevs salaulājies ar Aleksandru (Annu?) Šapošņikovu. Laulību ceremonija notikusi Valmieras Svētā Sirdsskaidrā Radoņežas Sergija baznīcā. Pēc trim nedēļām pēc laulību ceremonijas V. Šalfejevs tika iesvētīts par diakonu un norīkots kalpot uz Vendenes/ Cēsu Kristus Apskaidrošanās baznīcu.

1855. gada aprīlī Vasilijs Šalfejevs tika iesvētīts par priesteri un norīkots kalpot uz  Kosas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīcas draudzi. No 1856. gada augusta līdz 1857. gada jūnijam papildus pamatkalpošanai tēvs Vasilijs noturējis dievkalpojumus arī Nītaures Kristus Piedzimšanas baznīcā, un 1858. gada martā, kā arī 1860. gada oktobrī–novembrī viņš noturējis dievkalpojumus Ežu/ Māļu Kristus Debesbraukšanas baznīcā.

No 1861. gada marta līdz 1862. oktobrim tēvs Vasilijs kalpojis Ērgļu Dieva Parādīšanās baznīcā (šis dievnams tika uzspridzināts padomju gados), bet kopš 1862. gada rudens priesteris tika pārcelts kalpot uz Ežu/ Māļu Kristus Debesbraukšanas baznīcu, kurā viņš kalpojis līdz 1866. gada oktobrim. 1863. gada janvārī–novembrī papildus pamatkalpošanai viņš noturēja dievkalpojumus arī iepriekšminētajā Kosas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīcā.

1866. gada oktobrī t. Vasilijs Šalfejevs tika pārcelts kalpot uz Ēveles (vācu – Alt-Wohlfahrt) baznīcas draudzi. Vēlāk šī draudze tika apvienota ar Valmieras draudzi. No 1872. gada oktobra līdz pat 1880. gada janvārim t. Vasilijs Šalfejevs bija Valmieras Svētā Sirdsskaidrā Radoņežas Sergija baznīcas pārziņa palīgs. Tēva Vasilija kalpošanas laikā Valmieras draudzē, laikposmā no 1877. līdz 1878. gadam, tika uzbūvēta jauna mūra baznīcas ēka. Viņš aktīvi piedalījies vecās koka baznīcas ēkas nojaukšanas procesa apspriešanā, kā arī bijis viens no tiem, kuri pārbaudījuši jaunās mūra baznīcas ēkas būvdarbu kvalitāti. Kalpojot Valmierā, tēvs Vasilijs pasniedzis Ticības mācību Valmieras apriņķa skolā.

1880. gada janvārī/ februārī t. Vasilijs Šalfejevs tika pārcelts kalpot uz Skulberģu/ Skaņkalnes Kunga Pretīmņemšanas baznīcu Valmieras apriņķī. Viņš bija šīs baznīcas pārzinis līdz pat sava mūža pēdējām dienām. 1887. gada augustā–novembrī papildus pamatkalpošanai viņš kā pārzinis vadīja arī Alojas Kristus Piedzimšanas baznīcas draudzi. Šajā laikposmā t. Vasilijs Šalfejevs bija arī apriņķa Skolu aizgādnības priekšsēdētājs.

Vasilija un Aleksandras (Annas ?) Šalfejevu ģimenē bija piedzimuši desmit bērni, kuri nākuši pasaulē laikposmā no 1860.-1880. gadam. Bērnu vārdi: Jevdokija, Anna, Pēteris, Aleksandra, Jeļena, Nikolajs, Marija, Sergejs, Nadežda, Zinaīda. No viņiem pats izcilākais bija Nikolajs Šalfejevs, kurš vēlāk tika iesvētīts par virspriesteri. Visi t. Vasilija Šalfejeva bērni bija ieguvuši labu izglītību. Piemēram, meitas Jeļena un Marija absolvējušas Valmieras meiteņu skolu un kļuvušas par skolotājām. Par skolotāju kļuvis arī dēls Pēteris; dēls Sergejs absolvējis Valmieras apriņķa skolu un Tērbatas (Tartu) Universitāti, bet 1897. gadā viņš tika ierakstīts Valmieras Goda pilsoņu kārtā.

Priesteris Vasilijs Šalfejevs ir miris 1890. gada 25. oktobrī, pēc ilgstošas un smagas slimības. Nelaiķis tika apbedīts 1890. gada 31. oktobrī Valmierā, vecajos pareizticīgo kapos.

Рижский Вестник, № 240, 29-10-1890.

Valmieras vecās krievu kapsētas iežogotā teritorija, no 1846. gada – pareizticīgo kapi Valmierā.

Šobrīd nav zināms, vai tēva Vasilija Šalfejeva mirstīgās atliekas tika pārapbedītas jaunajos pareizticīgo kapos Brežas ielā, un ja tā tas ir bijis, tad, vai ir saglabājusies viņa kapavieta, kad vecos kapus, kuri atradušies Rīgas ielā (skat. foto), dažādu iemeslu dēļ bija nolemts likvidēt. Pētījumi turpinās.

Tekstu sagatavojusi Aleksandra Jakovļeva, 2022. gadā

Valmieras Sirdsskaidrā Radoņežas Sergija baznīca. A. Jakovļevas foto.

Informācijas avoti:

1. Geistlichkeit. Rigascher Almanach für 1872. S. 107.

2. Местный отдел, Рижский вестник №55, 07.03.1880.

3. Состояние православных народных училищ в Прибалтийских губерниях. Рижский Вестник №42, 21.02.1890.

4. Объявление о смерти о. В.Д. Шалфеева, Рижский Вестник №240, 29.10.1890.

5. Наталия Пассит. Из истории православного рода Пасситов (вторая редакция) https://www.russkije.lv/files/images/text/Passit/WWW-Passit_rev-xxx.pdf

См. также 15. Род Николая Шалфеева:

http://www.russkije.lv/ru/lib/read/n-matoniene-15.html

6. Информация о священнике Василии Дмитриевиче Шалфееве: http://feodorovna.ucoz.lv

7. Александр Вишнёв. Православный храм Преподобного Сергия Радонежского Чудотворца г. Валмиера, Валмиера, 2004.