Vasilijs Šalfejevs

Vasilijs Šalfejevs (1832. g., Pleskavas guberņā, Krievijas Impērijā – 1890. g. 25. oktobrī/6. novembrī, Valmieras apriņķī, Vidzemes guberņā, Krievijas Impērijā) – pareizticīgais priesteris.

Vasilijs Šalfejevs ir dzimis Pleskavas guberņā, Pleskavas eparhijas pareizticīgo dievnama kalpotāja – psalmotāja Dmitrija Šalfejeva ģimenē. Visbiežāk par V. Šalfejeva dzimšanas gadu tiek norādīts 1832. gads, taču spriežot pēc sludinājuma sakarā ar viņa nāvi, ko avīzē ievietojuši radinieki, dzimšanas gads varētu būt arī – 1830.

Savu likteni Vasilijs Šalfejevs ir veltījis garīgajai kalpošanai Kristus Svētajā Baznīcā. 1847. gadā viņš absolvējis Porhovas Apriņķa skolu un pēc tam turpinājis mācīties Pleskavas Garīgajā seminārā. Līdztekus citām zinībām, viņš apguvis arī latviešu valodu. Pēc Garīgā semināra kursa beigšanas 1853. gadā viņš tika nosūtīts kalpot uz Rīgas eparhiju.

1854. gada vasaras sākumā Vasilijs Šalfejevs salaulājies ar Aleksandru (Annu?) Šapošņikovu. Laulību ceremonija notikusi Valmieras Svētā Radoņežas Sergija pareizticīgo baznīcā. Pēc trim nedēļām pēc laulību ceremonijas V. Šalfejevs tika iesvētīts par pareizticīgo diakonu un nosūtīts kalpot uz Vendenas (Cēsu) Kristus Apskaidrošanās baznīcu.

1855. gada aprīlī Vasilijs Šalfejevs tika iesvētīts par priesteri un nosūtīts kalpot uz Vendenas (Cēsu) apriņķa Kozenhofas (Kosavas) Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas draudzi. No 1856. gada augusta līdz 1857. gada jūnijam papildus pamatkalpošanai tēvs Vasilijs noturējis dievkalpojumus arī Rīgas apriņķa Nītaures Kristus Piedzimšanas baznīcā, un 1858. gada martā, kā arī 1860. gada oktobrī-novembrī viņš noturējis dievkalpojumus Ešenhofas (Māļu, Ežu) Kristus Debesbraukšanas pareizticīgo baznīcā.

No 1861. gada marta līdz 1862. oktobrim tēvs Vasilijs kalpojis Ērgļu Dieva Parādīšanās pareizticīgo baznīcā (šis dievnams tika uzspridzināts padomju gados), bet kopš 1862. gada rudens priesteris tika pārcelts kalpot uz Ešenhofas (Māļu, Ežu) Kristus Debesbraukšanas pareizticīgo baznīcu, kurā viņš kalpojis līdz 1866. gada oktobrim. Papildus pamatkalpošanai 1863.gada janvārī-novembrī viņš noturēja dievkalpojumus arī iepriekšminētajā Kozenhofas (Kosavas) Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīcā.

1866. gada oktobrī t. Vasilijs Šalfejevs tika pārcelts kalpot uz Ēveles (vāc. – Alt-Wohlfahrt) pareizticīgo draudzi. Vēlāk šī draudze tika apvienota ar Valmieras draudzi. Šeit no 1872. gada oktobra līdz pat 1880. gada janvārim t. Vasilijs Šalfejevs kalpojis par Valmieras Svētā Radoņežas Sergija baznīcas virspriestera palīgu. Tēva Vasilija kalpošanas laikā Valmieras draudzē, laikposmā no 1877. līdz 1878. gadam, tika uzbūvēta jauna baznīcas akmens ēka. Viņš aktīvi piedalījies vecās koka baznīcas ēkas nojaukšanas procesa apspriešanā, kā arī bijis viens no tiem, kuri pārbaudījuši baznīcas jaunās akmens ēkas būvdarbu kvalitāti. Kalpojot Valmierā, tēvs Vasilijs pasniedzis arī Ticības Mācību Valmieras apriņķa skolā.

1880. gada janvārī/februārī t. Vasilijs Šalfejevs tika pārcelts kalpot uz Skulbergas (Skaņkalnes) Tā Kunga Tikšanās (jeb Sretenskas) baznīcu Valmieras apriņķī. Šajā baznīcā viņš kalpojis par virspriesteri līdz pat sava mūža pēdējām dienām. Papildus pamatkalpošanai 1887. gada augustā-novembrī viņš kā virspriesteris vadījis arī Alojas Kristus Piedzimšanas draudzi. Šajā laikposmā t. Vasilijs Šalfejevs bijis arī apriņķa Skolu aizgādnības priekšsēdētājs.

Vasilija un Aleksandras (Annas ?) Šalfejevu ģimenē piedzimuši desmit bērni, kuri ir nākuši pasaulē laikposmā no 1860.-1880. gadam. Bērnu vārdi: Jevdokija, Anna, Pēteris, Aleksandra, Jeļena, Nikolajs, Marija, Sergejs, Nadežda, Zinaīda. No viņiem pats izcilākais ir Nikolajs Šalfejevs, kurš vēlāk tika iesvētīts par virspriesteri. Visi tēva Vasilija Šalfejeva bērni bija ieguvuši labu izglītību. Piemēram, meitas Jeļena un Marija absolvējušas Volmāras (Valmieras) meiteņu skolu un kļuvušas par skolotājām. Par skolotāju kļuvis arī dēls Pēteris; dēls Sergejs absolvējis Volmāras (Valmieras) Apriņķa skolu un Tērbatas (Tartu) Universitāti, bet 1897. gadā viņš tika ieskaitīts Valmieras Goda pilsoņu kārtā.

Pareizticīgais priesteris Vasilijs Šalfejevs ir miris 1890. gada 25. oktobrī - pēc ilgstošas un smagas slimības. Nelaiķis tika apbedīts 1890. gada 31. oktobrī Volmārā/Valmierā, vecajos pareizticīgo kapos.

Рижский Вестник, № 240, 29-10-1890.

Valmieras vecās krievu kapsētas iežogotā teritorija, no 1846. gada - pareizticīgo kapi Valmierā.

Šobrīd nav zināms, vai tēva Vasilija Šalfejeva mirstīgās atliekas tika pārapbedītas jaunajos pareizticīgo kapos Brežas ielā, un ja tā tas ir bijis, tad, vai ir saglabājusies viņa kapavieta, kad vecos kapus, kuri atradušies Rīgas ielā (skat. foto), dažādu iemeslu dēļ bija nolemts likvidēt. Pētījumi turpinās.

Tekstu sagatavojusi Aleksandra Jakovļeva, 2022. gadā

Valmieras Sirdsskaidrā Radoņežas Sergija baznīca. A. Jakovļevas foto.

Informācijas avoti:

1. Geistlichkeit. Rigascher Almanach für 1872. S. 107.

2. Местный отдел, Рижский вестник №55, 07.03.1880.

3. Состояние православных народных училищ в Прибалтийских губерниях. Рижский Вестник №42, 21.02.1890.

4. Объявление о смерти о. В.Д. Шалфеева, Рижский Вестник №240, 29.10.1890.

5. Наталия Пассит. Из истории православного рода Пасситов (вторая редакция) https://www.russkije.lv/files/images/text/Passit/WWW-Passit_rev-xxx.pdf

См. также 15. Род Николая Шалфеева:

http://www.russkije.lv/ru/lib/read/n-matoniene-15.html

6. Информация о священнике Василии Дмитриевиче Шалфееве: http://feodorovna.ucoz.lv

7. Александр Вишнёв. Православный храм Преподобного Сергия Радонежского Чудотворца г. Валмиера, Валмиера, 2004.