Vasilijs Ruperts

Vasilijs Ruperts (1871./1872. g. [?] 19. septembrī Rīgā, Krievijas impērijā – 1929. g. 15. martā Rīgā, Latvijas Republikā) – virspriesteris.

Vasilijs Ruperts  ir dzimis Rīgā. Viņa tēvs – Adrians Rup(p)erts (1837-1907) – bija pasniedzējs Rīgas Garīgajā seminārā, pēc tam – no 1872. līdz 1899. gadam Rīgas Garīgās skolas mācību pārzinis (faktiski direktors), viņš izdienējis līdz valsts padomnieka civildienesta pakāpēi. 

1895. gadā Vasilijs Ruperts pabeidzis Rīgas Garīgā semināra kursu. Pēc tam viņš pasniedzis paraugskolā, kas 20. gadsimta sākumā darbojās Rīgas Garīgajā seminārā; vēlāk pārgājis pasniegt uz Pokrova draudzes skolu.

1900. gada 11. septembrī Vasilijs Ruperts tika iesvētīts par pareizticīgo priesteri un norīkots kalpot uz Suntažu baznīcu par godu Svētajai Dzīvudarošajai Trijādībai. 1904. gadā t. Vasilijs pārcelts kalpot uz Jurgensburgas (mūsdienu nosaukums – Zaubes) Sv. Nikolaja baznīcu.

1911. gadā t. Vasilijs tika iecelts par Rīgas Arestantu labošanas nodaļas mācītāju.  1914. gadā viņš kļuvis par 55. kājnieku diviziona 11. lazaretes mācītāju un visa Pirmā pasaules kara laikā kalpojis par pulka mācītāju..

Rīgā  t. Vasilijs Ruperts atgriezies 1919. gadā un uzsācis kalpošanu Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē, šeit viņš tika iecelts virspriestera kārtā. Liktenis bija lēmis viņam kalpot grūtos laikos – 1919.–1921. gadā, kad nācās meklēt līdzekļus remontam sakarā ar postījumiem, kuri katedrāles ēkai tika nodarīti karadarbības laikā. Bez tam, 1920. gada 28. februārī varas iestādes slēdza un aizzīmogoja katedrāli, pasludinot tās ēku par valsts īpašumu. Izskanēja pat aicinājumi nojaukt katedrāli.

Taču pēc arhibīskapa Jāņa (Pommera) ierašanāš Rīgā (1921. gada pavasarī), kurš sācis vadīt Latvijas Pareizticīgo Baznīcu, Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē bija atsākušies regulāri dievkalpojumi. Katedrāle ieguva īpašu statusu, tā nonāca tiešā Sinodes pārziņā, un katedrālē bija uzreiz četras draudzes (krievu, latviešu, vāciešu un igauņu).

1928. gada sākumā t. Vasilijs smagi saslimis un vairs nevarējis kalpot katedrālē.

1929. gada 15. martā t. Vasilijs Ruperts aizgājis mūžībā. 17. martā nelaiķi apdziedājis pats arhibīskaps Jānis (Pommers), līdzkalpojot daudziem citiem garīdzniekiem.

Protojerejs t. Vasilijs Ruperts ir apbedīts Pokrova (Vissv. Dievmātes Patvēruma) kapos Rīgā.

Bērnu t. Vasilijam Rupertam nebija.

                            Tekstu sagatavojis Sergejs Coja

Informācijas avoti:

LVVA, 2996. f., 16. apr., 27296. l.;  

Покровское кладбище. Слава и забвение: Сборник статей. Видякина С., Ковальчук С. (sast.) Рига: Multicentrs, 2004. 86.-87. lpp.;

Бушуева И. История прихода Рижского Кафедрального собора во имя Рождества Христова в 1915-1920-х годах // Православие в Латвии. Исторические очерки. Sastādītājs: Gavriļins A. (red.). Рига: Балто-славянское общество культурного развития и сотрудничества, 1993. 43.-64. lpp.;

Протоиерей о. В. Руперт // Вера и Жизнь, № 5, 1929. g., с. 77.-78. lpp.