Vasīlijs Nazarevskis

Vasīlijs Nazarevskis (1846. gadā Kozlovā, Tambovas guberņā, Krievijas impērijā – 1909. g. 6. janvārī Šķeltovā, Dvinskas / Daugavpils apriņķī, Vitebskas guberņā, Krievijas impērijā) – virspriesteris, 35 gadu laikā Šķeltovas Svētītāja Nikolaja Brīnumdrītāja baznīcas pārzinis.

Vasīlijs Nazarevskis ir dzimis Tambovas guberņas pilsētā Kozlovā, pareizticīgā priestera Fjodora Nazarevska ģimenē. 1867. gadā Vasīlijs beidzis Smoļenskas Garīgo semināru, pēc tam viņš bija Ticības mācības skolotājs tautskolās.

1874. gada 9. maijā Vasīlijs Nazarevskis tika iesvētīts par diakonu. Tā paša gada 11. maijā Vitebskas Garīgā semināra baznīcā Polockas un Vitebskas 1866.–1874. gada bīskaps Savva (Tihomirovs, 1819-1896) iesvētījis Vasīliju Nazarevski priestera kārtā. Pēc tam viņš tika norīkots kalpot Šķeltovas Svētītāja Nikolaja Brīnumdārītāja baznīcā, kur t. Vasīlijs pašaizliedzīgi kalpojis trīsdesmit piecus gadus.

Papildus kalpošanai Šķeltovas dievnamā, t. Vasīlijs Nazarevskis vairākkārt aizvietojis priesterus Svētā Arhistratēģa Ercenģeļa Mihaila baznīcas draudzē Grāveru ciemā. No 1875. gada oktobra līdz 1876. gada februārim un no 1881. gada oktobra līdz novembrim t. Vasīlijs aizvietojis pārzini Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas baznīcas draudzē Lipiņišķu ciemā. 1895. gada janvārī-martā t. Vasīlijs noturēja dievkalpojumus arī Svētā Pravieša Elijas baznīcas draudzē Maļinovas ciemā. Tolaik visas minētās baznīcas atradās Dinaburgas/Dvinskas apriņķī, Vitebskas guberņā (patlaban – Latvijas Republikas Krāslavas un Augšdaugavas novads).

Virspriestera Vasīlija Nazarevska svētīgā dzīve un stingrie, lūgšanu varoņdarba piepildītie dievkalpojumi piesaistījuši Šķeltovas pareizticīgo dievnamam ne tikai vecticībniekus, bet pat katoļus. Tēva Vasīlija kalpošanas laikā vecticībnieki lasīja klirosā un, piedaloties krusta gājienos, nesuši procesiju karogus. Par savu uzcītīgo parauga kalpošanu ne reizi vien viņš saņēmis apbalvojumus no Pareizticīgās Baznīcas garīgās vadības un tautskolu direkcijas. Protoijerejam t. Vasīlijam Nazarevskim tika piešķirti Baznīcas apbalvojumi, kas tiek doti priesteriem par priekšzīmīgu liturģisko kalpošanu. Viņš tika apbalvots ar sānautu (sānauts – priestera dievkalpojuma tērpa daļa – auduma kvadrāts ar krusta attēlu, piekārts pie labā gurna. Simbolizē garīgo zobenu, t.i. Dieva vārdu – tulkot. piezīme); skufiju (neliela piramidāla galvassega violetā krāsā, kas ir goda zīme – tulkot. piezīme); kamilavku (augsta galvassega, kurā priesteris var noturēt dievkalpojumus – tulkot. piezīme) un krūšu krustu, kā arī ar Sv. Annas 3. pakāpes ordeni. Viņš bija Dinaburgas/Daugavpils baznīcas apriņķa garīdznieks, viņam tika piešķirts personiskā Goda pilsoņa nosaukums.

Virspriesteris Vasīlijs Nazarevskis bija precējies ar garīdznieka meitu – Anastasiju. Ģimenē piedzimuši astoņi bērni.

Tēvs Vasīlijs Nazarevskis ir miris pēkšņā nāvē no sirdstriekas 1909. gada 6. janvārī. Tautā iemīļotā garīdznieka nāve iestājusies pēc nokalpotās Lielās ūdens iesvētīšanas Šķeltovas baznīcā, pie atvērtiem Ķēniņa vārtiem, klātesot daudziem dievlūdzējiem.

Ar Polockas un Vitebskas 1902.-1911. gada bīskapa Serafima (Meščerjakova; 1860-1933) atļauju t. Vasīlijs tika apbedīts savas nāves vietā - pašā Šķeltovas baznīcā. Parasti šāds pagodinājums tiek izrādīts tikai bīskapiem. Uz nelaiķa kapavietas tika uzstādīts marmora piemineklis šķirsta veidā.

Informācijas avoti:

1) Православные архиереи, священники, диаконы, псаломщики, учителя и регенты, служившие на территории Латвии с 1710 по 2019 годы. Биографический справочник. Щеникова О., Витолс А. (сост.). Гаврилин А.В. (конс.). Риги, 2019. С.588-591;

2) Православные храмы и приходы на территории Латвии в XIII-XXI веках. Справочник. Е. Щеников (сост.). Рига, 2017. С. 83-85, 220-221, 229-231, 446-447.