Simeons Varfolomejevs

Simeons Varfolomejevs (1904. g. 15. februārī Rīgā, Krievijas impērijā – 1971. gada 15. jūlijā Rīgā, Latvijas PSR) – virspriesteris.

Semjons (baznīcslāvu – Simeons) Varfolomejevs ir dzimis 1904. gada 15. februārī Rīgā, strādnieka Stepana Varfolomejeva ģimenē. Pēc ģimnāzijas absolvēšanas Semjons kalpojis pareizticīgo dievnamā.  

1930. gadā Semjons (Simeons) Varfolomejevs absolvējis Rīgas Garīgo semināru. Tajā pašā gadā viņš tika iesvētīts diakona kārtā un norīkots kalpot uz svēto Simeona un Annas pareizticīgo katedrāli Jelgavā. No 1933. gada diakons Simeons Varfolomejevs pasniedzis Ticības Mācību krievu pamatskolā Jelgavā.  

1938. gada 1. augustā t. Simeons pārcelts kalpot par diakonu uz Daugavpils svēto labticīgo kņazu Borisa un Gļeba katedrāli. Daugavpilī viņš arī pasniedzis Ticības Mācību pamatskolās.

1942. gadā t. Simeons pārcelts kalpot uz Rīgas sv. labticīgā kņaza Ņevas Aleksandra dievnamu. 1944. gadā viņš iecelts protodiakona kārtā.  

Tēvs Simeons (Varfolomejevs) bijis 1945. gada Krievu Pareizticīgās Baznīcas Koncila dalībnieks.

1945. gada decembrī  Simeons Varfolomejevs hirotonizēts par pareizticīgo priesteri (ijereju) un norīkots kalpot Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē. Tur viņš sākumā kalpojis par virspriestera vietnieku-atslēgu glabātāju, pēc tam – par virspriesteri. No 1965. gada viņš – virspriesteris sv. labticīgā kņaza Ņevas Aleksandra dievnamā Rīgā, un no 1968. gada – Rīgas Visu Svēto baznīcā. Šajā baznīcā viņš kalpojis par virspriesteri līdz pat savai nāvei.

Dažādu gadu laikā t. Simeons izpildījis Eparhiālās pārvaldes noliktavas pārziņa, grāmatveža, priekšsēdētāja un sekretāra amata pienākumus.

Tēvs Simeons (Varfolomejevs) tika apbalvots ar daudziem presbiteru apbalvojumiem, ieskaitot rotājumiem greznotu krustu. 1970. gada 30. jūlijā Krievu Pareizticīgās Baznīcas Sv. Sinode apbalvojusi viņu ar sv. Vladimira 3. pakāpes ordeni.

Tēvs Simeons Varfolomejevs miris Rīgā 1971. gada 15. jūlijā. Nelaiķi apdziedājis Rīgas un Latvijas arhibīskaps Leonīds (Poļakovs, 1913–1990; Rīgas un Latvijas Virsgans 1966.–1990. g.), līdzkalpojot daudziem citiem Rīgas garīdzniekiem.

Tēvs Simeons apbedīts Rīgas Sarkandaugavas kapsētā.

                                                                  Tekstu sagatavojis Sergejs Coja

Informācijas avoti:

Tekstā izmantoti tēva Andreja Goļikova materiāli;

Цоя С. Рижская православная духовная семинария в межвоенные годы (1926-1936). Rakstu krājums: Латвийский православный хронограф. Вып. I. Прот. Олег Пелевин (ред.). Рига: Синод Латвийской православной церкви, 2015. [S. Coja. Rīgas Pareizticīgo Garīgais seminārs starpkaru gados (1926-1936). Grāmatā: Latvijas pareizticīgais hronogrāfs. I krāj. Prot. Oļegs Peļevins (red.). Rīga: Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Sinode, 2015. g.] 73.,76. lpp.