Serafims Šenroks
Serafims Šenroks (1922. g. 25. aprīlī Pēterpils guberņā, KPSFR – 2004. g. 2. jūnijā Rīgā, Latvijas Republikā – virspriesteris.
Serafims Šenroks ir dzimis pareizticīgā priestera Nikolaja Šenroka ģimenē. Tēvs Nikolajs kalpojis Pēterpils guberņas Nikoļščinas ciemā. 1941. gadā Serafims absolvējis vidusskolu. 1944. gadā viņš beidzis Mācītāju un Teoloģijas kursus Viļņā.
1944. gada vasarā Serafims Šenroks norīkots par psalmotāju uz Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāli. Tā paša gada decembrī viņš tika pārcelts kalpot uz Zilupes Kristus Krusta Pacelšanas baznīcu. 1946. gadā Serafims Šenroks pārcelts kalpot uz Ķuršu Sv. Gaišreģa Elijas pareizticīgo dievnamu (Alūksnes novadā).
1948. gadā Serafims Šenroks apprecējās un tā paša gada 10. jūnijā Rīgas un Latvijas Metropolīts Venjamins (Fedčenkovs, 1880-1961, 1947.-1951. g. Rīgas un Latvijas Metropolīts ) iesvētījis viņu diakona kārtā un pēc tam - 13. jūnijā priestera kārtā. Tēvs Serafims tika norīkots par Ķuršu Sv. Gaišreģa Elijas dievnama pārzini. 1954. gada 1. janvārī viņš pārcelts kalpot uz Rīgas Kristus Apskaidrošanās baznīcu un iecelts par šīs baznīcas pārzini.
1954. gadā t. Serafims Šenroks neklātienē absolvējis Ļeningradas (patlaban Sanktpēterburgas) Garīgo semināru.
1955. gadā t. Serafims pārcelts kalpot uz Dzintaru Vissvētās Dievmātes Kazaņas ikonas pareizticīgo dievnamu; šeit viņš kalpojis par dievnama pārzini. (1962. gadā Dzintaru dievnams tika nežēlīgi sadragāts gabalu gabalos ar jaudīgu buldozera tehniku. Pašlaik (2018. g.) tuvojas nobeigumam Dzintaru dievnama ēkas atjaunošanas būvdarbi. – tulkot. piezīme).
No 1960. gada februāra un līdz dievnama slēgšanai 1961. gadā t. Serafims kalpojis Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē. Tolaik viņš tika iecelts protojereja kārtā. 1961. gadā viņš sācis kalpot Erceņģeļa Miķeļa baznīcā Rīgā. 1964. gadā viņš tika pārcelts kalpot uz Rīgas Svētā Jāņa Priekšteča baznīcu. Papildus kalpošanai Rīgas dievnamos 1973.-1986. gadā t. Serafims bija Ķemeru Sv. Pētera un Pāvila baznīcas pārzinis.
1983. gadā t. Serafims iecelts par Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīcas pārzini (virspriesteri). 1994. gadā viņš pārcelts uz Svēto Sīmaņa (Simeona) un Annas katedrāli Jelgavā, kur kalpojis par pārzini (jeb virspriesteri).
Tēva Serafima kalpošanas laikos, pateicoties viņa nemitīgajiem centieniem, tika izremontēti un labiekārtoti daudzi dievnami. 1960. gados, kad izvērtās tā saucamās Hruščova laiku kristīgās baznīcas vajāšanas, pateicoties viņa pūlēm, izdevās glābt no iznīcības un saglabāt Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles un Rīgas dievnama par godu Dievmātes ikonai “Visu Noskumušo Iepriecinājums” unikālos ikonostasus. Tēvs Serafims allaž ar dziļu saviļņojumu un patiesu pietāti bija noturējis Dievišķo Liturģiju. Dievkalpojumu laikā viņš aizliedzis jebkādas sarunas tiem, kas kalpojuši altārī.
Tēvam Serafimam Šenrokam bija visi protojerejam pienākošies baznīcas apbalvojumi, ieskaitot mitru. 1969. gadā Svētīgais Patriarhs Aleksijs I (Simanskis, 1877-1970, Maskavas Patriarhs 1945.-1970. g.) apbalvojis viņu ar Sv. Vladimira 2. pakāpes ordeni.
1980. gadu beigās t. Serafima veselības stāvoklis sāka pasliktināties, pēdējo 15 gadu laikā viņš bija piedzīvojis dažas sarežģītas operācijas.
Tēvs Serafims Šenroks ir miris 2004. gada 2. jūnijā. Nelaiķi apdziedājis Rīgas un Latvijas Metropolīts Aleksandrs (Kudrjašovs).
Tēvs Serafims ir apbedīts pie Jelgavas, Kristus Apskaidrošanās Tuksneša kapsētā.
Tekstu sagatavojis Sergejs Coja
Informācijas avots:
Sastādīts, izmantojot t. Andreja Goļikova materiālus.
