Romāns Passits
Romāns Passīts (1875. g. 12. / 24. jūnijā Valmieras apriņķī, Krievijas impērijā – 1941. g. 26. aprīlī Jelgavā, Latvijas PSR) – virspriesteris.
Romāns Passīts ir dzimis Valmieras apriņķa Ķoņu pagastā. Izglītību viņš ieguvis Rīgas Garīgajā skolā un Rīgas Garīgajā seminārā, kuru absolvējis 1897. gadā. Pēc tam viņš strādāja par skolotāju Ventspils baznīcas draudzes skolā.
No 1898. gada viņš bija Valmieras draudzes psalmotājs un skolotājs, no 1901. gada – psalmotājs Ventspils draudzē un no 1903. gadā – Liepājas Karostas skolas skolotājs un psalmotājs Liepājas Svētā Nikolaja Jūras katedrālē.
1904. gada 30. janvārī Romāns Passīts salaulājās ar Zinoviju Orlovsku (1878-1955), viņu laulībā bērnu nebija.
1904. gadā Rīgas un Mītavas/Jelgavas arhibīskaps Agafangels (1854-1928) iesvētījis Romānu Passītu diakona kārtā, un tad viņš kā diakons tika norīkots kalpot uz Svētā Nikolaja Jūras katedrāli Liepājā. 1906. gadā viņš tika iesvētīts par pareizticīgo priesteri un jau priestera kārtā turpinājis kalpot iepriekšminētajā katedrālē. Tēvs Romāns pasniedza Ticības mācību pilsētas mācību iestādēs.
Pēc Pirmā pasaules kara sākuma – t. Romāns Passīts kalpojis par garīdznieku aktīvās armijas karaspēka daļās. Kad Krievijas karaspēks atstājis Liepāju, t. Romāns ieguvis priestera vietu Somijas 20. Dragūnu pulkā, kas piedalījies kaujās Slokas un Ķemeru rajonā. Pēc šeit notikušajām asiņainajām kaujām t. Romāns izrādījis iniciatīvu, ierosinādams ierīkot kritušo karavīru cienīgas apbedīšanas vietas, kā arī iniciējis sastādīt viņu vārdu sarakstus.
Kad Rīgu bija ieņēmis vācu karaspēks, t. Romāns Passīts tika pārcelts kalpot uz Pleskavu, pēc tam uz Kaukāzu, kur viņš turpinājis savu garīgo kalpošanu karaspēka daļās. 1919. gadā viņš bija Kubaņas 6. kazaku kājnieku (plastunu) bataljona priesteris un 17. rezerves lauku kara hospitāļa garīdznieks Stavropolē. 1920.–1921. gadā priesteris kalpoja Stavropoles Svētās Trijādības katedrālē.
1921. gadā R. Passīts atgriezies Latvijā, tā pašā gada decembrī viņš tika iesvētīts virspriestera garīgajā kārtā un iecelts par pārzini Vissvētās Dievmātes Kazaņas ikonas baznīcā Dzintaros (tolaik – Edinburga, Rīgas Jūrmalā). Savos kalpošanas gados Jūrmalā viņš bija savedis kārtībā Pirmā pasaules kara upuru brāļu kapus Slokā, Ķemeros, Asaros un Dubultos, turpinot rūpēties par šiem kapiem arī turpmāk.
No 1928. gada virspriesteris Romāns Passīts kalpoja Rīgas Svētās Trijādības-Sergija sieviešu klosterī, līdztekus tam turpinot arī savu pedagoģisko darbību. 1936. gadā virspriesteris kļuva par Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas katedrāles pārzini, kur viņš kalpoja līdz pat sava mūža noslēgumam. Garīdznieks strādāja vietējās skolās, piedalījās sabiedriskajā dzīvē. Kalpojot Jelgavā, viņš gādājis arī par to, lai tiktu atjaunoti un sakopti krievu karavīru un latviešu strēlnieku brāļu kapi.
No 1936. līdz 1939. gadam R. Passīts - Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Sinodes loceklis.
Virspriesteris Romāns Passīts bija apbalvots ar visiem iespējamajiem garīdznieku apbalvojumiem, ieskaitot krustu ar rotājumiem, kā arī ar Sv. Annas 3. pakāpes un Sv. Annas 2. pakāpes ordeni ar šķēpiem un Sv. Vladimira 4. pakāpes ordeni.
Romāns Passīts ir miris 1941. gada 26. aprīlī.
Jurijs Sidjakovs
Redakcijas papildināts teksts
Informācijas avoti:
LVVA, 7469. f., 2. apr., 294. l.;
Назначение прот. Р. Пассита. – Сегодня вечером. 1928. № 34. С. 5;
Заботы о братских могилах: К 10-летию шлокского отдела женского вспомогательного корпуса. – Сегодня вечером. 1930. № 54. С. 3;
Юбилей прот. Р.Я. Пассита. Сегодня вечером. 1931. № 293. С. 3;
Прот. Р. Пассит был торжественно встречен в Елгаве новой паствой. – Сегодня вечером. 1936. № 176. С. 5.
35-летие пастырского служения Р. Пассита. – Сегодня. 1939. № 89. С. 5.
„Pareizticīgo latviešu kalendārs“, R., 1939.
LVVA 1370-1-1699-99.
