Nikolajs Tihomirovs

Nikolajs Tihomirovs (1863. g. 2. decembrī Sanktpēterburgā, Krievijas impērijā – 1932. g. 19. septembrī Rīgā, Latvijas Republikā) – virspriesteris.

Nikolajs Tihomirovs ir dzimis 1863. gada 2. decembrī Sanktpēterburgā, garīdznieka Vladimira Tihomirova (1841-1914) ģimenē. Nikolajs absolvējis Pleskavas Garīgo skolu, bet pēc tam 1883. gadā – Rīgas Garīgo semināru. Tajā pašā gadā viņš sāka kalpot par psalmotāju Rīgas Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīcā. Vienlaikus viņš bijis arī Ticības Mācības skolotājs vairākās Rīgas sākumskolās.

1885. gadā Nikolajs Tihomirovs tika iesvētīts par diakonu un norīkots kalpot Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē. 1886. gada 9. februārī Rīgas un Mītavas 1882.–1887. gada bīskaps Donāts (Babinskis-Sokolovs, 1828-1896) iesvētījis Nikolaju Tihomirovu par pareizticīgo priesteri. Jaunais priesteris tika nosūtīts kalpot uz Vecgrīnvaldes Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīcu, kas atradusies netālu no Ilūkstes.

No 1895. līdz 1902. gadam tēvs Nikolajs Tihomirovs pildījis Sēlpils baznīcas apriņķa prāvesta (jeb blagočinnija) pienākumus. Šajos pašos gados viņš pasniedzis Ilūkstes Eparhiālā sieviešu skolā. 1902. gadā t. Nikolajs tika nosūtīts kalpot uz Rīgas Svētās Trijādības – Sergija sieviešu klostera baznīcu. Turklāt 1903.–1909. gadā viņš noturēja dievkalpojumus Rīgas Vissvētās Dievmātes Patveruma (Pokrova) baznīcā. 1911. gada 23. martā viņu iecēla par Rīgas Vissvētās Dievmātes Patveruma (Pokrova) kapu baznīcas pārzini. Šajā baznīcā viņš turpinājis kalpot arī starpkaru gados. 1914. gada 27. martā t. Nikolajs tika iecelts virspriestera garīgajā kārtā.

Pēc Pirmā pasaules kara sākuma, no 1914. gada 6. oktobra virspriesteris papildus apkalpoja arī ievainoto karavīru vajadzības Slāvu komitejas Rīgas lazaretē, rūpnīcā “Fēnikss”. 20. gadsimta sākumā viņš bija Rīgas Garīgās skolas Valdes priekšsēdētājs. No 1910. gada līdz pat savai nāvei viņš bijis Rīgas Pētera un Pāvila pareizticīgo brālības padomes priekšsēdētājs. Tēvs Nikolajs bijis arī Rīgas Sv. Krusta pareizticīgo labdarības biedrības Valdes loceklis un Viskrievijas Misionāru biedrības Rīgas eparhiālās komitejas loceklis.

1916.–1918. gadā virspriesteris Nikolajs Tihomirovs bija Pirmajā pasaules karā kritušo karavīru Rīgas Brāļu kapu Labiekārtošanas komitejas priekšsēdētājs. 20. gadsimta sākumposmā un starpkaru gados tēvs Nikolajs bija viens no vadošajiem Rīgas eparhijas, pēc tam – Latvijas Pareizticīgās Baznīcas priesteriem. 1914. gada 27. jūnijā-12. jūlijā Rīgā notikušajā XXIX Eparhiālās garīdzniecības kongresā viņš tika ievēlēts par tā priekšsēdētāju.

Protoijerejs Nikolajs Tihomirovs tika apbalvots ar vairākiem eparhiāliem apbalvojumiem: ar sānautu (priestera tērpa daļa – auduma rombs ar krusta attēlu, kas piekārts pie labā gurna); ar palicu (simbolizē garīgo zobenu) un kamilavku (augsta galvassega, kurā priesteris var noturēt dievkalpojumu baznīcā). Par palīdzības sniegšanu 1904.–1905. gada Krievu-japāņu karā cietušajiem karavīriem viņš tika pagodināts ar Krievijas visaugstākās varas apstiprināto zīmi. 1907. gadā Vissvētākā Sinode apbalvoja t. Nikolaju ar krūšu krustu, 1911. gadā viņš apbalvots ar Svētās Annas 3. pakāpes ordeni.

1926. gada 21. februārī Rīgas Vissvētās Dievmātes Patveruma (Pokrova) baznīcas draudze godināja savu pārzini – virspriesteru Nikolaju Tihomirovu – viņa kalpošanas garīdznieka kārtā 40 gadu jubilejā. Jubilāru sveikuši visi Rīgas pareizticīgie ar Rīgas un Latvijas arhibīskapu Jāni (Pommeru, 1876-1934) priekšgalā.

Virspriesteris Nikolajs Tihomirovs ir miris 1932. gada 19. septembrī. Apbedīts Rīgas Pokrova kapos.

Pazīstamie N. Tihomirova radinieki

Dēli:

Nikolajs Tihomirovs (1886-1961) – sabiedriskais darbinieks, kalpotājs.

Mihails Tihomirovs (1895 - pēc 1948?) – zvērināts advokāts.

Mazdēls:

Aleksejs Tihomirovs (1911-1984) – virspriesteris.

Informācijas avoti:

1) Православные архиереи, священники, диаконы, псаломщики, учителя и регенты, служившие на территории Латвии с 1710 по 2019 годы. Биографический справочник. Щеникова О., Витолс А. (сост.). Гаврилин А.В. (конс.). Риги, 2019. С. 870-871;

2) Цоя С.А. Рижская православная епархия в начале XX века: страницы истории // Латвийский православный хронограф. Вып. V. Прот. Олег Пелевин (ред.). Рига: Синод Латвийской Православной Церкви, 2021. С. 75, 173, 198, 224, 242, 283, 442-444.