Nikolajs Pjatņickis
Nikolajs Pjatņickis (1866. g. 14. novembrī Stāmerienā, Vidzemes guberņā, Krievijas impērijā – ?) – virspriesteris.
Nikolajs Pjatņickis ir dzimis 1866. gadā Stāmerienā, Vidzemes guberņā. 1887. gadā viņš absolvējis Rīgas Garīgo semināru, pēc tam bija Garīgā semināra paraugskolas vadītājs.
1891. gada 6. oktobrī Nikolajs Pjatņickis tika iesvētīts priestera kārtā un norīkots kalpot uz Ļaudonas Svētā Jāņa Priekšteča un Kunga Kristītāja baznīcas draudzi.
1904. gadā t. Nikolajs tika pārcelts uz Vecpiebalgas Svēto apustuļu Pētera un Pāvila baznīcas draudzi, 1906. gadā – uz Kārzdabas Vissvētās Dievmātes Piedzimšanas baznīcas draudzi. Tēvs Nikolajs Pjatņickis pasniedzis arī par Ticības mācību, no 1908. gada viņš bija Ticības mācības pasniedzējs Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā un turpināja šo darbu arī pēc skolotāju semināra evakuācijas 1915. gadā uz Čistopoļu (tagad – KF Tatarstānas Republika). No 1914. gada 2. februāra līdz 1915. g. 27. februārim viņš pildīja skolotāju semināra pārziņa pienākumus.
Pēc 1917. gada oktobra revolūcijas Krievijā, glābjoties no lieliniekiem, tēvs Nikolajs Pjatņickis bija spiests bēgt no Čistopoļas uz Omsku un pēc tam – uz Irkutsku.
1920. gadā t. Nikolajs Pjatņickis atgriezās Latvijā. No 1921. gada priesteris kalpoja Saldus Dieva Parādīšanās baznīcā, bet 1922. gada tika pārcelts uz Jelgavas Svētā Simeona un Svētās Annas katedrāli.
No 1926. līdz 1929. gadam t. Nikolajs bija Jelgavas pilsētas domnieks. Pēc viņa iniciatīvas tika sakopti aizmirstie latviešu strēlnieku un krievu karavīru kapi pie Jelgavas. Virspriesteris noturēja dievkalpojumus arī Kristus Apskaidrošanās Tuksnesī (klosterī) pie Jelgavas (Valgundē) un gādāja par vasarnieku garīgo vajadzību apmierināšanu.
1936. gadā virspriesteris Nikolajs Pjatņickis devās pelnītā atpūtā.
Jurijs Sidjakovs
Informācijas avoti:
LVVA, 7469. f., 2. apr., 302. l.;
45-летие священнослужения прот. Н.И. Пятницкого в Елгаве. – Сегодня, 1936, № 273 (1 изд.). С. 6;
Чествование прот. Н. Пятницкого. – Сегодня вечером, 1936, № 230, С. 6.
