Nikolajs Gurjanovs

Nikolajs Gurjanovs  (1909. g. 24. augustā Sanktpēterburgas guberņā, Krievijas impērijā – 2002. g. 24. augustā Pleskavas apgabalā, KF) – mitroforais virspriesteris.

Nikolajs Gurjanovs ir dzimis Sanktpēterburgas guberņas (no 1927. gada – Ļeņingradas apgabals) Gdovas apriņķa Remdas pagastā, tirgotāja Alekseja Gurjanova ģimenē. Kopš bērnības gadiem Nikolajs piekalpojis dievnamā.

1929.–1934. gadā Nikolajs Gurjanovs kalpoja par psalmotāju (ķesteri) Remdas Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīcā. Līdzās tam viņš strādāja ražošanā un absolvēja vidusskolu.

1930. gados N. Gurjanovs tika arestēts, izcietis sodu labošanas darbu nometnēs un atradies izsūtījumā. Pēc atbrīvošanas un līdz 1941. gadam viņš strādājis par skolotāju Ļeņingradas apgabala Tosno rajonā.

1942.–1944. gadā Nikolajs Gurjanovs mācījies Priesteru Teoloģijas kursos Viļņā.

1942. gada 8. februārī  metropolīts Sergijs (Voskresenskis, 1897-1944; Viļņas un Lietuvas metropolīts; Latvijas un Igaunijas eksarhs 1941.–1944. g.) iesvētījis Nikolaju Gurjanovu par diakonu un tā paša gada 15. februārī – par priesteri.

Pēc iesvētīšanas par priesteri t. Nikolajs Gurjanovs tika norīkots kalpot uz Rīgas Svētās Trijādības-Sergija sieviešu klostera dievnamu.

Vēlāk tēvs Nikolajs Gurjanovs tika pārcelts kalpot uz Viļņu, kur viņš iestājies Garīgajā seminārā un līdz 1943. gada maijam kalpojis par “ustavščiku” (jeb dievkalpojumu pārraugu saskaņā ar Pareizticīgās Baznīcas statūtiem) Viļņas Svētā Gara klosterī.

No 1943. līdz 1954. gadam t. Nikolajs kalpojis Viļņas un Lietuvas eparhijas Panevēžas prāvestībā, būdams Gegobrostu ciema Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja dievnama pārzinis.

1951. gadā t. Nikolajs absolvējis Ļeņingradas Garīgo semināru un turpinājis mācības Ļeņingradas (tagad – Sanktpēterburgas) Garīgajā akadēmijā. 1956. gadā t. Nikolajs Gurjanovs tika iecelts virspriestera kārtā.

1958. gadā t. Nikolajs tika pārcelts kalpot uz Pleskavas eparhiju un iecelts par Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja dievnama pārzini Pleskavas ezera Zalītas salas Talabskas sādžā. Šajā baznīcas draudzē viņš kalpojis līdz pat savai nāvei.

Virspriesteris t. Nikolajs Gurjanovs bija iemantojis lielu autoritāti ticīgo vidū, viņam bija gudra stareca (jeb garīgā gana) reputācija, daudzi pareizticīgie uzskatījuši viņu par svēto un brīnumdarītāju. Dievs dāvājis viņam spējas paredzēt nākotni, aizlūgt par sasirgušajiem un cietējiem. Garīdznieks izcēlies ar īpašu tuvākmīlestību un žēlsirdību.

Virspriesterim Nikolajam Gurjanovam bija visi viņa kārtas garīdzniekam pienākošies Pareizticīgās Baznīcas apbalvojumi, ieskaitot mitru.

Tēvs Nikolajs Gurjanovs aizgājis mūžībā 2002. gada 24. augustā, apbedīts KF Pleskavas apgabala Zalītas salā (Talabskas sādžā).   

Tekstu sagatavojis Sergejs Coja

Informācijas avoti:

Sastādīts, izmantojot t. Andreja Goļikova materiālus, tika izmantoti arī daži citi dati no interneta vietnēm.