Nikolajs Gurjanovs

Nikolajs Gurjanovs  (1909. g. 24. augustā Sanktpēterburgas guberņā, Krievijas impērijā – 2002. g. 24. augustā Pleskavas apgabalā, KF) – virspriesteris.

Nikolajs Gurjanovs ir dzimis Sanktpēterburgas guberņas (no 1927. gada – Ļeņingradas apgabals) Gdovas apriņķa Remdas pagastā, tirgotāja Alekseja Gurjanova ģimenē. Kopš bērnības gadiem Nikolajs kalpojis dievnamā.

1929.-1934. gadā Nikolajs Gurjanovs kalpojis par psalmotāju (ķesteri) Remdas Svētītāja un Brīnumdara Nikolaja baznīcā. Līdztekus tam viņš strādājis ražošanā un absolvējis vidusskolu.
1930. gados N. Gurjanovs tika arestēts, izcietis sodu labošanas darbu nometnēs un atradies izsūtījumā. Pēc atbrīvošanas un līdz 1941. gadam viņš strādājis par skolotāju Ļeņingradas apgabala Tosnas rajonā.

1942.-1944. gadā Nikolajs Gurjanovs mācījies Mācītāju un Teoloģijas kursos Viļņā.

1942. gada 8. februārī  Metropolīts Sergijs (Voskresenskis, 1897-1944; Viļņas un Lietuvas Metropolīts; Latvijas un Igaunijas Ekzarhs 1941.-1944. g.) iesvētījis Nikolaju Gurjanovu par diakonu un tā paša gada 15. februārī – par priesteri (pareizticīgo mācītāju), pēc tam t. Nikolajs tika norīkots kalpot uz Rīgas Svētās Trijādības-Sergija sieviešu klostera dievnamu.

Vēlāk tēvs Nikolajs tika pārcelts kalpot uz Viļņu, kur viņš iestājies Garīgajā seminārā un līdz 1943. gada maijā kalpojis par “ustavščiku” (jeb dievkalpojumu pārraugu saskaņā ar Pareizticīgās Baznīcas statūtiem) Viļņas Svētā Gara klosterī.    

No 1943. līdz 1954. gadam t. Nikolajs kalpojis Viļņas un Lietuvas eparhijas Panevēžas baznīcas teritoriālajā apgabalā, būdams Gegobrostu ciema Svētītāja Nikolaja dievnama pārzinis.
1951. gadā t. Nikolajs absolvējis Ļeņingradas Garīgo semināru un turpinājis mācības Ļeņingradas (patlaban – Sanktpēterburgas) Garīgajā akadēmijā. 1956. gadā t. Nikolajs Gurjanovs iecelts virspriestera kārtā.

1958. gadā t. Nikolajs tika pārcelts kalpot uz Pleskavas eparhiju un iecelts par Pleskavas ezera Zalītas salas (Talabskas ciema) Svētītāja Nikolaja dievnama pārzini. Šajā draudzē viņš kalpojis līdz pat savai nāvei.

Virspriesteris t. Nikolajs iemantojis lielu autoritāti ticīgo vidū, viņam bija gudra garīgā stareca reputācija, daudzi uzskatījuši viņu par svēto un brīnumdari. Dievs dāvājis viņam spējas paredzēt nākotni, aizlūgt par sasirgušajiem un cietējiem. Garīdznieks izcēlies ar īpašu tuvākmīlestību un žēlsirdību.

Tēvam Nikolajam bija visi protojerejam pienākošies Pareizticīgās Baznīcas apbalvojumi, ieskaitot mitru.

Tēvs Nikolajs Gurjanovs aizgājis mūžībā 2002. gada 24. augustā, apbedīts KF Pleskavas apgabala Zalītas salā (Talabskas ciemā).   

Tekstu sagatavojis Sergejs Coja

Informācijas avoti:

Sastādīts, izmantojot t. Andreja Goļikova materiālus, tika izmantoti arī daži citi dati no interneta vietnēm.