Karps Grundulis

Karps Grundulis (1862. g. 4. septembrī Valmieras apriņķī, Vidzemes guberņā, Krievijas impērijā – 1932. g. 20. oktobrī Latvijas Republikā) – virspriesteris.

Karps Grundulis ir dzimis 1862. gada 4. septembrī Valmieras apriņķī, laukstrādnieka bezzemnieka Jāņa Grunduļa ģimenē; piecu gadu vecumā Karps kļuvis par apaļu bāreni un viņu audzināja vecākais brālis. Tomēr garīgi apdāvinātajam reliģiozam jauneklim izdevās iestāties Rīgas Garīgajā seminārā un sekmīgi pabeigt tā kursu. Pēc tam viņš kalpojis par psalmotāju Bērzaunes Svētās Trijādības pareizticīgo baznīcas draudzē (Bērzaunes baznīca atradās Madonas novadā. Pēc latviešu arhitekta Jāņa Frīdriha Baumaņa projekta tā tika uzcelta 1873. gadā, pēc tam, kad 19. gadsimta vidū pagasta zemnieki masveidā pārgāja Pareizticībā. Mūsdienās saglabājušās tikai mūra baznīcas drupas, jo kulta celtne sagrauta Otrā pasaules kara laikā, 1944. gadā, Sarkanās armijas uzbrukuma gaitā – tulkot. piezīme).

1887. gadā Karps Grundulis tika iesvētīts par pareizticīgo priesteri un pēc tam norīkots kalpot Kolkas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo draudzē. Vēlāk tēvs Karps kalpojis dažos dievnamos Kurzemē. 1896. gadā t. Karps tika pārcelts uz Vecsalacas / Salacgrīvas Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīcu (arhitekts Roberts Augusts Pflūgs), kur kalpoja līdz pat sava mūža galam.

No 1918. gada t. Karps papildus vadīja arī Svētā Arsēnija Lielā pareizticīgo baznīcas draudzi Ainažos (līdz 1917. g. – Gainaši; vācu: Haynasch. Ainažu mūra baznīca uzcelta 1895. gadā pēc latviešu arhitekta Jāņa Frīdriha Baumaņa projekta – tulkot. piezīme). Tolaik Ainažu pareizticīgo draudzei nebija pastāvīgā priestera. 1918. gadā virspriesteris Karps Grundulis tika iecelts par Valmieras baznīcas apriņķa prāvestu (jeb blagočinniju). Dažu gadu laikposmā t. Karps Grundulis bija Zemes nodokļu komisijas priekšsēdētājs. Virspriesteris bija divu pirmo Latvijas Pareizticīgās baznīcas koncilu priekšsēdētājs.

Kopš 1920. gada virspriesteris Karps Grundulis bija Latvijas Pareizticīgās baznīcas Sinodes loceklis. Viņam tika pasniegti visi apbalvojumi, kādi pienākas pareizticīgo priesterim, līdz pat palicai ieskaitot (palica – arhiereja un priestera dievkalpojuma tērpa daļa – auduma rombs ar krusta attēlu, piekārts pie labā gurna. Simbolizē garīgo zobenu, t.i. Dieva vārdu – tulkot. piezīme). Tēvs Karps iemantojis atzinību arī kā pedagogs, viņš bija 1911. gadā klajā nākušās Ticības Mācības grāmatas pareizticīgajiem latviešiem autors; strādāja pie mācību metodisko norādījumu un Baznīcas vēstures mācību grāmatu latviešu valodā sastādīšanas.

Virspriesteris Karps Grundulis bija Annas Tihomirovas – Rīgas baznīcas apriņķa prāvesta, virspriestera t. Nikolaja Tihomirova māsas – dzīvesbiedrs.

Virspriesteris Karps Grundulis ir miris 1932. gada 20. oktobrī, apbedīts Rīgas Vissvētās Dievmātes Patvēruma (Pokrova) kapos blakus virspriestera Nikolaja Tihomirova kapavietai, turpat ir apbedīta arī t. Karpa dzīvesbiedre Anna Grundule.

Jurijs Sidjakovs

Papildināts tulkojums no krievu valodas

P. S.

Karpa un Annas Grunduļu ģimenē dzimuši dēli: vecākais – Boriss Grundulis (1889-1969) – jurists, no 1926. gada Grīvas iecirkņa miertiesnesis, Daugavpils apgabaltiesas loceklis (1928-1940). Pirmoreiz precējies ar Olgu Songinu (dz. 1889. g.), dēls – Dmitrijs Grundulis (dz. 1920. g.); otrreiz precējies 1930. g. 10. augustā ar Aleksandru Trubeckoju (1904-1975) – virspriestera t. Ņikanora Trubeckoja (1876-1959) meitu.

Jaunākais dēls: Mihails Grundulis (1890-1961); abi brāļi bija pareizticīgie.

Informācijas avoti:

Pamata teksts sastādīts, pamatojoties uz nekrologu, kas ir publicēts laikrakstā «Segodņa» – 1932. g., Nr. 292.

https://lv.wikipedia.org/wiki/B%C4%93rzaunes_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca

https://sobory.ru/article/?object=07801

https://lv.wikipedia.org/wiki/Aina%C5%BEu_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca

LNA LVVA, 1534. f., 5. apr., 72. l.; 1612. f., 12. apr., 35. l.