Jānis Jansons

Jānis Jansons (1878. g. 7. aprīlī Vendenes apriņķī, Vidzemes guberņā, Krievijas impērijā – 1954. g. 27. septembrī Rīgā, Latvijas PSR) – mitroforais virspriesteris, Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles pārzinis.

Jānis Jansons ir viens no ievērojamākajiem pareizticīgās garīdzniecības pārstāvjiem Latvijā.Viņš ir dzimis Vendenes apriņķa Kārzdabas ciemā (patlaban Latvijas Republikas Madonas novads). Viņa tēvs, Andrejs Jansons, un māte bija pareizticīgie latviešu zemnieki.

1900. gadā Jānis Jansons ar izcilību absolvējis Rīgas Garīgo semināru. Pēc Garīgā semināra absolvēšanas viņš kādu laiku strādājis par skolotāju Strazdumuižas fabrikā (Rīgas apkaimē), pēc tam tika norīkots kalpot par psalmotāju Liepājas Svētās Dzīvudarošās Trijādības baznīcā un par skolotāju šīs baznīcas draudzē, kur nokalpojis līdz 1901. gadam, t.i., līdz iestāšanās Sanktpēterburgas Garīgajā akadēmijā, kuru absolvējis 1905. gadā, iegūdams teoloģijas kandidāta grādu.

1905. gada 1. oktobrī  Sanktpēterburgas eparhijas vikārs, Jamburgas bīskaps Sergijs (Stragorodskis) iesvētījis Jāni Jansonu priestera kārtā, pēc tam t. Jānis tika norīkots kalpot Vidzemes guberņas Volmāras/ Valmieras baznīcas draudzē.

No 1905. līdz 1907. gadam viņš strādājis par Ticības mācības pasniedzēju Volmāras/ Valmieras Skolotāju seminārā, bet no 1907. līdz 1909. gadam – sieviešu ģimnāzijā un pilsētas skolā.

No 1907. līdz 1909. gadam t. Jānis Jansons bija Svētā Sirdsskaidrā Radoņežas Sergija baznīcas pārzinis Volmārā/ Valmierā.

No 1909. līdz 1911. gadam t. Jānis izpildījis otrā priestera pienākumus Rīgas Kristus Debesbraukšanas baznīcā. Vienlaikus viņš strādāja par Ticības mācības pasniedzēju Voldemāra Maldoņa Rīgas sieviešu ģimnāzijā un Natālijas Bogojavļenskas sieviešu ģimnāzijā.

Pirms Pirmā pasaules kara t. Jānis Jansons bija redaktors periodiskajam preses izdevumam „Pareizticīgo Latviešu Vēstnesis”, kas tika izdots latviešu valodā.

No 1911. līdz 1915. gadam, t.i., pirms evakuācijas sakarā ar frontes tuvošanos, tēvs Jānis kalpoja par pārzini Tukuma Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīcā. Tukumā viņš strādāja arī par Ticības mācības pasniedzēju sieviešu ģimnāzijā un pilsētas skolā.

Pirmā pasaules kara laikā, vācu karaspēkam tuvojoties, t. Jānis Jansons evakuējās uz Pleskavu, pēc tam – uz Pēterpili (patlaban – Sanktpēterburga), kur no 1915. līdz 1916. gadam t. Jānis bija pārzinis viņa paša organizētajā latviešu draudzē Svētā Ņevas Aleksandra Lavrā. Garīdznieks daudz un nemitīgi rūpējās par bēgļiem.

1916. gadā t. Jānis Jansons tika norīkots kalpot par priesteri 4. strēlnieku pulkā, kas bija dislocēts Carskoje Selo pilsētā (patlaban – Puškina). Tajā pašā gadā viņš tika iecelts virspriestera garīgajā kārtā. 

No 1918. līdz 1924. gadam virspriesteris Jānis Jansons kalpojis par pārzini baznīcā par godu Vissvētās Dievmātes ikonai “Zīmes Jaunava”, kas atrodas Detskoje Selo pilsētā (no 1937. gada – Puškina). Savas svētkalpošanas laikā šajā dievnamā virspriesteris Jānis Jansons saņēmis augstus Pareizticīgās Baznīcas apbalvojumus: 1921. gadā tika apbalvots ar palicu (palica jeb sānauts ir arhiereja un priestera dievkalpojuma tērpa daļa – auduma rombs ar krusta attēlu, piekārts pie labā gurna. Simbolizē garīgo zobenu, t.i., Dieva vārdu, kas ir garīgā gana apbruņojums – tulk.piez.) un 1923. gadā viņš tika apbalvots ar dārgakmeņiem izrotātu krustu.

1924. gadā t. Jānis Jansons atgriezies dzimtenē – Latvijā un atkal sāka kalpot ierastajā vietā – Rīgas Kristus Debesbraukšanas pareizticīgo latviešu baznīcā.

1926. gadā Rīgas un Latvijas arhibīskaps Jānis (Pommers) iecēlis virspriesteri Jāni Jansonu atjaunotā Rīgas Garīgā semināra rektora amatā. Desmit gadus t. Jānis vadījis semināru līdz pat tā reorganizācijai. Šajos gados Garīgo semināru bija absolvējuši daudzi vēlāk par ievērojamiem kļuvuši garīdznieki.

Pēc Garīgā semināra slēgšanas viņš pasniedza “Svēto Rakstu” kursu Latvijas Pareizticīgās Teoloģijas institūtā. No 1937. līdz 1940. gadam Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē t. Jānis Jansons lasījis lekciju kursu “Praktiskā teoloģija”.

Starpkaru gados, dažādos laikposmos, t. Jānis strādājis par Ticības mācības pasniedzēju Rīgas mācību iestādēs. Tajā starpā Rīgas 5., 8., 9., 12., 27., 40. pamatskolā, 2. un 6. vācu pamatskolā; Valsts paraugpamatskolā, Valsts 1. ģimnāzijā un Rīgas pilsētas vācu ģimnāzijā; Rīgas Skolotāju institūtā un Franču licejā.

No 1926. līdz 1953. gadam virspriestera Jāņa Jansona kalpošana bija saistīta ar Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāli. Sākumā viņš kalpoja katedrālē kā otrais virspriesteris, bet no 1933. līdz 1938. gadam bija katedrāles pārzinis.

No 1926. līdz 1938. gadam virspriesteris garīgi apkalpojis pareizticīgos, kuri dienējuši Rīgas kara garnizonā.

1930. gados t. Jānis Jansons vairākkārt pārstāvēja Latvijas Pareizticīgo Baznīcu starptautiskajās garīdznieku konferencēs. 1935. gadā viņš kā kandidāts tika izvirzīts Latvijas Pareizticīgās Baznīcas bīskapa katedras ieņemšanai, taču Iekšlietu ministrijas iejaukšanās rezultātā viņa kandidatūra tika noraidīta.

Pēc neilga laikposma, kurā t. Jānis Jansons atradās ārpus baznīcas štata, 1940. gada 15. novembrī metropolīts Augustīns (Pētersons) iecēlis viņu par Rīgas katedrāles  pirmo virspriesteri.

1941. gada 13. aprīlī pēc Viļņas un Lietuvas metropolīta, Latvijas un Igaunijas Ekzarha Sergija (Voskresenska) rīkojuma virspriesteris Jānis Jansons tika apbalvots ar mitru (mitra – dārgakmeņiem izrotāta galvassega, goda zīme. Baznīca to dod bīskapiem un virspriesteriem, tā simbolizē ērkšķu kroni, kas bija galvā Jēzum Kristum, un bīskapa augsto garīgo varu pār ganāmo pulku – tulk.piez.).

1942. gada 11. februārī virspriesteris Jānis Jansons tika iecelts par Rīgas pilsētas prāvestu un Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles pārzini.

1944. gada 4. jūnijā, saskaņā ar Rīgas bīskapa Jāņa (Garklāva) dekrētu, t. Jānis Jansons tika iecelts protopresbitera kārtā (presbiters – grieķu: presbyteros – vecākais. Priesteris - draudzes vecākais - tulk.piez.). Tomēr vēlāk, padomju režīma laikos, šī garīgā kārta viņam netika atzīta.

No 1926. līdz 1938. gadam t. Jānis Jansons dzīvoja Rīgā, baznīcas namā Merķeļa ielā 3, bet no 1939. gada un līdz pat savai nāvei – Tērbatas ielā 20, dzīvoklī Nr. 35.

Mitroforais virspriesteris Jānis Jansons ir aizgājis viņsaulē 1954. gada 27. septembrī, apbedīts Rīgas Debesbraukšanas (Miķeļa) kapos.

Ģimene:

Studiju laikā Sanktpēterburgas Garīgajā akadēmijā viņš salaulājās ar Olgu (dzim. Anaņjeva; 1885-1946).

Bērni: Dimitrijs (1906–1995), Ārijs (1908–1949), Irīna (1911–1978), Pāvils (1913–1979).

Informācijas avoti:

Personīgās lietas materiāli — LVVA,7469. f., 2. apr.,186. l.;

LVA, 452. f. , 3. apr., 1. l. 187.-194. lpp.

50-летие протоиерея И.А. Янсона. –  Сегодня, № 85, 20-03-1928.

Чествование прот. И. А. Янсона по случаю его 60-летия. – Сегодня, № 97, 07-04-1938.

http://feodorovna.ucoz.lv/publ/pravoslavie_lichnosti_khkh_xxi_vv/latvija/dukh_unynija_ne_dazhd_mi/20-1-0-152

Вера и жизнь, № 1, 1995, 35.–41. lpp.