Joanns Žuravskis

Joanns (Ivans) Žuravskis (1867. g. 12. septembrī Vendenes/ Cēsu apriņķī, Krievijas impērijā – 1964. g. 31. martā Rīgā, Latvijas PSR) – mitroforais virspriesteris. 

Ivans Žuravskis ir dzimis Vendenes apriņķa (tagad – Madonas novads) Ļaudonas miestā, pareizticīgo priestera Pjotra Žuravska ģimenē. Šajā ģimenē bija pieci bērni – trīs meitas un divi dēli. Ivana Žuravska brālis – Simeons nākotnē arī kļuva par priesteru.

1884. gadā dievbijīgais jauneklis iestājies Rīgas Garīgajā seminārā. No mācībām brīvajā laikā Ivans Žuravskis dziedājis Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles arhiereja korī. 1890. gadā I. Žuravskis absolvējis Rīgas Garīgo semināru un ticis norīkots par psalmotāju uz Ventspils Visu Svēto baznīcu.  

1891. gadā Joanns (Ivans) Žuravskis pārcelts kalpot uz Rīgas Debesbraukšanas latviešu pareizticīgo draudzi. 1892. gadā viņš tika iesvētīts par diakonu un norīkots kalpot uz Jakobštates/ Jēkabpils Svētā Gara baznīcu.

1895. gada 12. februārī Rīgas un Mītavas/ Jelgavas arhibīskaps Arsēnijs (Brjancevs) iesvētījis Joannu Žuravski par pareizticīgo priesteri. Pēc tam t. Joanns sāka kalpot Mārcienas Svētītāja Aleksija Brīnumdarītāja dievnamā. Viņš bija daudz paveicis šīs draudzes labā. Pateicoties viņa centieniem, tika atrestaurēts ikonostass, kapsētā uzbūvēta kapliča, 1899. gadā uzbūvēta draudzes skolas ēka. Par savu darbību viņš vairākkārt saņēmis pateicības no Rīgas un Mītavas/ Jelgavas arhibīskapa Agafangela (Preobraženska; 1854–1928).

Tēvs Joanns Žuravskis bija lielisks Ticības mācības skolotājs. 1900. gadā Rīgā t. Joanns Žuravskis izdevis liturģisko dziedājumu krājumu latviešu valodā ar notīm, kuru plaši sāka izmantot pareizticīgo latviešu draužu locekļi. 1902. gadā t. Joanns pārcelts kalpot uz Ventspils Visu Svēto baznīcu.

Joanns Žuravskis bija ticies ar tēvu Kronštates Jāni (1829–1908); nākamo Pareizticīgās Baznīcas svēto) un saņēmis no viņa garīgo testamentu un priestera svārkus (rjasu), kurus bijīgi glabājis līdz pat sava mūža galam.

1906. gadā t. Joanns tika pārcelts kalpot uz Ventspils Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīcu. 1913. gadā viņš tika iecelts par Vissvētās Dievmātes ikonas “Visu sērojošo Prieks” baznīcas pārzini Rīgā.

Pirmajam pasaules karam sākoties, 1915. gadā t. Joanns devies evakuācijā. 1916. gada martā t. Joanns tika iesvētīts par virspriesteri. 

Pēc atgriešanās Latvijā, no 1920. gada 1. janvāra virspriesteris Joanns Žuravskis kalpojis Svētā Nikolaja cietuma baznīcā Rīgā, kā arī Svētmocekļa Firsa mājas baznīcā, kas atradusies Rīgas Firsa Sadovņikova nespējnieku namā. Starpkaru laikposmā t. Joanns bija Ticības mācības pasniedzējs, kā arī dažās mācību iestādēs pasniedzis latviešu valodu.

Aptuveni 1930. gadu beigās virspriesteris Joanns Žuravskis izdevis grāmatu «Записки старого священника»/ “Vecā priestera piezīmes”. Šī grāmata bija sava veida garīgā dienasgrāmata, kurā priesteris aprakstījis savas garīgās izaugsmes pieredzi.

Pēc Latvijas vardarbīgas aneksijas un inkorporācijas PSRS sastāvā, 1940. gada rudenī padomju varas pārstāvji slēdza iepriekšminētās Svētā Nikolaja cietuma baznīcu un  Svētmocekļa Firsa mājas baznīcu. Taču tēvs Joanns turpinājis savu kalpošanu Rīgas Vissvētās Dievmātes ikonas “Visu sērojošo Prieks” baznīcā (šeit viņš kalpojis līdz pat aiziešanai pelnītā atpūtā).

Virspriestera Joanna noturētajās liturģijās, neskatoties uz to, ka tās notikušas bez saīsinājumiem, allaž bija pulcējies liels skaits ticīgo. Viņa vadītie dievkalpojumi atstājuši neparasti spēcīgu iespaidu uz dvēseli, tie bija garīgas gaismas apstaroti. Pēc tiem cilvēki izjutuši īpašu dvēseles pacēlumu; dodoties mājās pēc dievkalpojuma, ticīgajiem likās, ka viņi iet, zemei nepieskaroties, it kā lidojot.

1941. gada 6. decembrī metropolīts Sergijs (Voskresenskis) (1897–1944) apbalvojis virspriesteri Joannu Žuravski ar mitru.

Nacistu okupācijas laikos, 1941.–1944. gados, lai glābtu ebrejus no iznīcības, tēvs Joanns kristījis viņus, uzņemot Pareizticībā. 1945.–1946. gados viņš papildus kalpojis arī Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīcas draudzē.

Sadzīvē virspriesteris Joanns Žuravskis bija ļoti pieticīgs, nemantrausīgs cilvēks, viņš allaž palīdzējis trūkumcietējiem, izdalot nopelnīto naudu nabagiem. Dievs bija devis t. Joannam garīgo dāvanu – spēju ar lūgšanu palīdzību dziedināt sasirgušos un ciešanu nomocītos.

1957. gada 24. septembrī tika svinēta t. Joanna Žuravska 90 gadu jubileja un viņa priestera kalpošanas 65. gadskārta. Maskavas un visas Krievzemes patriarhs Aleksijs I (Simanskis) pagodinājis viņu ar tiesībām nēsāt otro krūšu krustu.

1962. gada 1. martā sakarā ar sirmu vecumu t. Joanns Žuravskis devies ārpus štata un dzīvojis Rīgā.

Tēvs Joanns (Ivans) Žuravskis ir miris 1964. gada 31. martā, 96 gadu vecumā. Nelaiķi apstāvējis Rīgas un Latvijas bīskaps Nikons (Fomičovs; 1910–1995). Tēvs Joanns Žuravskis tika apbedīts Ivana/ Jāņa kapos Rīgā.

Tekstu sagatavojis Sergejs Coja

                                                        Tekstu papildinājusi tulkotāja Irēna Ase

Informācijas avoti:

1)  Лебедева Н. «Золотой батюшка», великий молитвенник и заступник.

2) Izmantoti t. Andreja Goļikova rīcībā esošie dati.