Shiarhimandrīts Agafangels
Shiarhimandrīts Agafangels (laicīgajā dzīvē Georgijs Savčenko; 1927. g. 25. martā Ukrainas PSR Sumu apgabalā – 2019. g. 15. augustā Jēkabpilī, Latvijas Republikā) – Jēkabpils Svētā Gara vīriešu klostera garīgais tēvs.
Tēvs Agafangels – laicīgajā dzīvē Georgiijs Savčenko – ir dzimis 1927. gada 25. martā Sumu apgabala Gļinskas ciemā (Ukrainā). Viņa tēvs – Tihons Savčenko – kokapstrādes speciālists, strādājis rūpnīcā; māte – Anastāsija Savčenko nodarbojusies ar mājsaimniecību, kā arī strādājusi dažādos algotos darbos. Savčenko ģimene bijusi tikumiska un dievticīga; neskatoties uz tolaik sabiedrībā valdošo ateistisko garu, jaundzimušais Georgijs tika nokristīts. Ģimenē bijuši vēl divi bērni – meitas.
Otrā pasaules kara laikā būdams pusaudzis, Georgiijs Savčenko strādājis par atslēdznieku Vološņevskas MTS. Nacistu okupācijas laikā viņš palīdzējis partizāniem, vācis tiem ziņas par pretinieka pozīcijam. No 1944. gada G. Savčenko piedalījies karadarbībā 1. Ukrainas frontes sastāvā.
Pēc kara beigām Georgiijs Savčenko absolvējis Gļinskas Industriālo tehnikumu, pēc tam – Vissavienības Būvinženieru institūtu Maskavā, tad strādājis Voroņežā (KFPSR).
1973. gadā Georgiijs Savčenko tika pārcelts darbā uz Rīgu. Latvijā viņš sākumā strādājis ķīmijas ražošanas nozarē, pēc tam – Baltijas dzelzceļa pārvaldē. 1988. gadā viņš aizgājis pensijā.
Kaut gan nākamo t. Agafangelu bija audzinājusi ticīga māte, viņa apzinātais ceļš pie Dieva un pareizticības izpratnes sācies tad, kad viņš jau bija sasniedzis brieduma gadus. 1980. gados Georgijs Savčenko kļuvis par hipodiakonu (baznīcas kalpotājs, kas parasti piekalpo arhierejam – tulkot. piezīme) un piekalpojis Rīgas un Latvijas Metropolītam Leonīdam (Poļakovam, 1913-1990).
1989. gadā hipodiakons Georgiijs iesvētīts mūka kārtā, pieņemot mantiju un vārdu Amvrosijs (otrās mūka pakāpes mūks, kas nēsā mantiju virs rjasas, ādas jostu un klobuku – tulkot. piezīme); tajā pašā gadā viņš kļuvis par hierodiakonu (diakons, kas pieņēmis mūka kārtu – tulkot. piezīme); nedaudz vēlāk – par hieromūku (priesteris mūks; jeb mūks, kas iesvētīts par priesteri – tulkot. piezīme).
No 1989. līdz 1991. gadam tēvs Amvrosijs kalpojis Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas dievnamā. 1992. gada janvārī viņš tika iecelts par Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles pārzini. Līdztekus tam, no 1989. gada novembra līdz 1998. gada jūlijam t. Amvrosijs – Tukuma Svētītāja Nikolaja dievnama pārzinis. 1993. gadā t. Amvrosijs iesvētīts igumena kārtā (mūku priesteru tituls – tulkot. piezīme), un 1997. gadā viņam dotas tiesības nēsāt krustu ar rotājumiem.
2000. gadā tēvs Amvrosijs tika iecelts par Ilūkstes Vissvētās Dievmātes Piedzimšanas dievnama virspriesteri. Viņš sācis atjaunot šeit kādreiz esošo pareizticīgo sieviešu klosteri.
2013. gadā tēvs Amvrosijs pieņēmis lielās shimas kārtu (shimas mūks - trešās, augstākās kārtas mūks, kurš papildus parastajiem solījumiem uzņemas sevišķi askētisku dzīvesveidu; apģērbā nāk klāt kukls un analāvs – tulkot. piezīme), pieņemot jaunu garīgo vārdu Agafangels (jeb Agatangels – labais vēstnesis (grieķu) – tulkot. piezīme). Tēvs Agafangels bija ķluvis par pirmo shimas mūku atjaunotajā Jēkabpils Svētā Gara vīriešu klosterī. Kopš tā laika viņš sācis izpildīt paklausību, kļūdams par Jēkabpils Svētā Gara klostera un Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Daugavpils-Rēzeknes eparhijas garīdzniecības garīgo tēvu (kriev. - duhovņik – priesteris, kas pieņem grēksūdzi, vada grēksūdzētāja garīgo dzīvi, dod padomus un aizlūdz par viņu – tulkot. piezīme).
2017. gadā tēvs Agafangels iecelts arhimandrīta kārtā (agrāk ar arhimandrītu grieķu baznīcā apzīmēja igumenus, vairāku klosteru uzraugus, vēlāk - svarīgāko klosteru priekšniekus; patlaban — arhimandrīta nosaukumu piešķir mūkiem, kas ieņem augstu administratīvu posteni, vai kā augstāko apbalvojumu melnajai garīdzniecībai – tulkot. piezīme).
Dievs bija apveltījis tēvu Agafangelu ar īpašām dotībām aizlūgt par ticīgajiem, garīdznieks nesavtīgi kalpojis cilvēkiem, izjūtot patiesu kristīgo mīlestību pret tiem. Kaut gan vecumdienās t. Agafangels bija sirdzis ar daudzām slimībām, viņš līdz pēdējai sava mūža dienai pašaizliedzīgi kalpojis Baznīcai un cilvēkiem, nekad nepadevies grūtsirdībai un nesūdzējies par likstām un kaitēm.
Shiarhimandrīts Agafangels, līdz pēdējam brīdim nepārstājot lūgties, ir miris 2019. gada 15. augustā savā nelielajā namiņā, klostera cellē, un devies viņsaulē - pie Tā Kunga.
Tā paša gada 17. augustā Jēkabpils Svētā Gara klosterī notikusi nelaiķa izvadīšana mūžībā. Pirms apdziedāšanas rituālaVisaugstisvētītais Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs (Kudrjašovs) bija noturējis litiju (litiju kalpo, kad mirušo izvada no mājas – tulk. piezīme). Apdziedāšanu pēc mūku kārtas bija noturējis Daugavpils un Rēzeknes bīskaps Aleksandrs (Matrjoņins). Shiarhimandrīts Agafangels tika apbedīts Ilūkstes kapu klostera sektorā.
Kā Otrā pasaules kara dalībnieks tēvs Agafangels (Savčenko) tika apbalvots ar daudzām Padomju Savienības valsts atšķirības zīmēm. Viņš tika apbalvots arī ar Pareizticīgās Baznīcas apbalvojumiem – Sirdsskaidrā Radoņežas Sergija II un III šķiras ordeni, Svētā Svētmocekļa Jāņa, Rīgas un Latvijas arhibīskapa, I šķiras medaļu.
Tekstu sagatavojis Sergejs Coja
Tekstu papildinājusi tulkotāja Irēna Ase
Informācijas avoti:
Лебедева Н. Памяти отца Агафангела // «Сегодня», 2019. g. 19. augustā Nr. 158(5645), 7. lpp.;
Izmantoti arī daži papildu materiāli no interneta resursiem.
