Arsēnijs Andrejevs
Arsēnijs Andrejevs (1869. g. 1. martā Rīgā, Krievijas impērijā – 1929. g. 18. augustā Rīgā, Latvijas Republikā) – virspriesteris, Rīgas Visu Svēto dievnama pārzinis.
Arsēnijs Andrejevs ir dzimis 1869. gada 1. martā Rīgā. Viņa tēvs - Aleksejs Andrejevs bija karavīrs. Arsēnijs Andrejevs mācījās Aleksandra ģimnāzijā Rīgā, pēc tam no 1884. gada – Rīgas Garīgajā seminārā. Garīgā semināra kursu viņš absolvējis 1890. gadā. Vēl būdams seminārists, Arsēnijs Andrejevs izcēlās ar garīgo dziesmu dziedāšanas prasmi, no dabas viņš tika apveltīts ar neparasti daiļskanīgu balss tembru (tenors).
Pēc Rīgas Garīgā semināra absolvēšanas Arsēnijs Andrejevs tika norīkots par psalmotāju Svētā Jāņa baznīcā pie arhibīskapa vasarnīcas, pēc diviem gadiem A. Andrejevs tika iecelts par vecāko psalmotāju Jēkabpils Svētā Gara baznīcā. Pie tam vienlaicīgi viņš bija arhibīskapa kora dziedātājs. Šo kori Arsēnijs Andrejevs arī uzsāka vadīt pēc iepriekšējā tā vadītāja – Vasilija Kislova (1847–1892) nāves.
Daudzus gadus A. Andrejevs strādāja par pasniedzēju Rīgas Garīgajā skolā un Garīgajā seminārā – pasniedzis garīgās dziedāšanas prasmi. Viņa audzēkņu vidū bijuši: nākamais arhibīskapa kora reģents Jānis Miķelsons, operdziedonis Pauls Sakss, Aleksandrs Jankovskis, Nikolajs Vasiļjevs un citi.
1907. gadā Arsēnijs Andrejevs tika iesvētīts par priesteri un iecelts par Rīgas Visu Svēto dievnama otro priesteri.
Pirmā pasaules kara laikā tēvs Arsēnijs Andrejevs kļuva par Krievu armijas daļu priesteri. Pēc Pirmā pasaules kara beigām, atgriežoties Rīgā, tēvs Arsēnijs drīzumā tika iecelts par Rīgas Visu Svēto dievnama pārzini. Par tēva Arsēnija darbību šajā dievnamā tika rakstīts viņam veltītajā nekrologā, kas publicēts laikrakstā «Naše slovo»: “Milzīga kultūras un reliģiski tikumiskā nozīme bija pārrunām, kas katru otrdienu notikušas Visu Svēto dievnamā [..]. Tās allaž pulcējušas pilnu baznīcu dievlūdzēju. Šīs pārrunas vienmēr pavadīja kopīga garīgā dziedāšana, kuru tā bija kultivējis t. Arsēnijs.”
Būdams Visu Svēto baznīcas draudzes pārzinis, tēvs Arsēnijs Andrejevs strādāja arī par Ticības mācības pasniedzēju dažādās Rīgas skolās un kā liecinājis laikraksts «Segodņa»: “..it visur viņš iemantojis īpašu bērnu mīlestību, kuriem viņš prata pieiet ar savu laipnību un labsirdību. Pret viņu ar mīlestību un godbijību izturējās arī pieaugušie – kolēģi un garīgie bērni - par viņa uzticību, kalpojot Baznīcai, un labestīgu garīgā gana attieksmi.”
Virspriesteris Arsēnijs Andrejevs devies viņsaulē 1929. gada 18. augustā. Viņš tika apbedīts netālu no dievnama – Visu Svēto kapsētā (viņa kapavieta ir saglabājusies). Nelaiķa apstāvēšanu veicis Rīgas un Latvijas arhibīskaps Jānis (Pommers), līdzkalpojot 14 priesteriem, klātesot arī Pečoru bīskapam Joannam (Buļinam), kurš savulaik bija t. Arsēnija Andrejeva audzēknis Rīgas Garīgajā seminārā. Kā uzsvēris laikraksts «Naše slovo»: “Liels skaits cilvēku, kuri aizpildīja ne tikai dievnamu, bet arī visu kapsētu, liecināja par to, cik liela bija nelaiķa tēva Arsēnija popularitāte Rīgas pilsētas, īpaši Maskavas priekšpilsētas, iedzīvotāju vidū...”
Jurijs Sidjakovs
Informācijas avoti:
Скончался прот. Арсений Андреев // «Сегодня», 1929., № 229, 6. lpp.;
† Прот. А. Андреев // “Наше слово”. 1929. № 13, 6. lpp.
