Arsēnijs Andrejevs
Arsēnijs Andrejevs (1869. g. 1. martā Rīgā, Krievijas impērijā – 1929. g. 18. augustā Rīgā, Latvijas Republikā) – virspriesteris, Rīgas Visu Svēto dievnama pārvaldnieks.
Arsēnijs Andrejevs ir dzimis Rīgā 1869. gadā. Viņa tēvs Aleksejs Andrejevs bija zaldāts. Arsēnijs Andrejevs mācījās Aleksandra ģimnāzijā Rīgā, pēc tam, kopš 1884. gada – Rīgas Garīgajā seminārā. Garīgā semināra kursu viņš absolvējis 1890. gadā. Vēl būdams seminārists, Arsēnijs Andrejevs izcēlās ar baznīcas garīgo dziesmu dziedāšanas prasmi, no dabas viņš ticis apveltīts ar neparasti daiļskanīgu balss tembru (tenors).
Pēc Rīgas Garīgā semināra absolvēšanas Arsēnijs Andrejevs tika iecelts par psalmotāju Svētā Jāņa baznīcā pie arhibīskapa vasarnīcas, pēc diviem gadiem A. Andrejevs tika iecelts par vecāko psalmotāju Jēkabpils Svētā Gara baznīcā. Pie tam vienlaicīgi viņš bija arhibīskapa kora dziedātājs. Šo kori Arsēnijs Andrejevs arī uzsāka vadīt pēc iepriekšējā tā vadītāja – Vasīlija Kislova (1847-1892) nāves.
Daudzus gadus viņš strādājis par pasniedzēju Rīgas Garīgajā skolā un Garīgajā seminārā – pasniedzis garīgās dziedāšanas prasmi. Viņa audzēkņu vidū bijuši: nākamais arhibīskapa kora vadītājs P. Miķelsons, operdziedonis P. Sakss, kā arī A. Jankovskis, N. Vasiļjevs un citi.
1907. gadā Arsēnijs Andrejevs tika iesvētīts par priesteri un iecelts par Rīgas Visu Svēto dievnama otro garīdznieku.
Pirmā pasaules kara laikā tēvs Arsēnijs kļuva par Krievijas armijas daļu gardznieku. Pēc pasaules kara beigām, atgriežoties Rīgā, tēvs Arsēnijs drīzumā tika iecelts par Visu Svēto dievnama pārvaldnieku. Par tēva Arsēnija darbību šajā amatā tika rakstīts viņam veltītajā nekrologā, kas publicēts laikrakstā «Наше слово»: «Milzīga kultūras un reliģiski tikumiskā nozīme bija pārrunām, kas katru otrdienu notikušas Visu Svēto dievnamā [..]. Tās allaž pulcēja pilnu baznīcu dievlūdzēju. Šīs pārrunas vienmēr pavadīja kopīga garīgā dziedāšana, kuru tā bija kultivējis t. Arsēnijs.»
Būdams Visu Svēto draudzes pārvaldnieks, tēvs Arsēnijs strādāja arī par Ticības mācības pasniedzēju dažādās Rīgas skolās un, kā liecināja laikraksts «Сегодня»: «..it visur viņš iemantojis īpašu bērnu mīlestību, kuriem viņš prata pieiet ar savu laipnumu un labsirdību. Pret viņu ar mīlestību un godbijību izturējās arī pieaugušie – kolēģi un garīgie bērni – par viņa uzticību, kalpojot Baznīcai, un labestīgu garīgā gana attieksmi.»
Tēvs Arsēnijs (Andrejevs) aizgājis viņsaulē 1929. gada 18. augustā. Viņš tika apbedīts netālu no dievnama – Visu Svēto kapos (viņa kapavieta ir saglabājusies). Mirušā garīdznieka apdziedāšanu veica arhibīskaps Jānis Pommers, līdzkalpojot 14 priesteriem, klātesot arī Pečoru bīskapam Joannam, kurš savulaik bijis protoijereja Andrejeva skolēns Rīgas Garīgajā seminārā. Kā uzsvēra laikraksts «Наше слово»: «Liels daudzums cilvēku, kuri aizpildīja ne tikai dievnamu, bet arī visus kapus, liecinājis par to, cik liela bija nelaiķa tēva Arsēnija popularitāte Rīgas pilsētas, īpaši Maskavas priekšpilsētas, iedzīvotāju vidū...»
Jurijs Sidjakovs
Informācijas avoti:
Скончался прот. Арсений Андреев // «Сегодня», 1929., № 229, 6. lpp.;
† Прот. А.Андреев // “Наше слово”. 1929. № 13, 6. lpp.
