Vladimirs Gluhovs

Vladimirs Gluhovs (1915. g. 27. jūlijā  /9. augustā Astrahaņā, Krievijas impērijā – 1996. g. 17. janvārī Rīgā, Latvijas Republikā) – Rīgas Krievu drāmas teātra / Rīgas Krievu teātra aktieris (1945–1996), Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1950) un Latvija PSR Tautas skatuves mākslinieks (1958).

Vladimirs Gluhovs ir dzimis Astrahaņā, 1935. gadā Maskavā beidza Valsts Teātra mākslas institūtu. Skatuves darbību sāka 1932. gadā Maskavas Krievu drāmas teātrī (bijušais Korša teātris, mūsdienās tur ir Nāciju teātris); 1939.–1941. gadā viņš strādāja  teātros Frunzē (tagad – Biškeka), Taškentā, Volgogradā (tolaik Staļingrada). Rīgas Krievu drāmas teātrī V.  Gluhovs sāka strādāt 1945. gadā, šeit viņš nospēlējis daudzas tik dažādas lomas. Radoši veiksmīga bija aktiera sadarbība ar režisori Veru Baļunu (1904–1978), kura šā savdabīgā aktiera  talantā atklāja kādu iekšējo plānu, ko iekrāso smeldzīga skumju  un izpratnes dziļas izpratnes sajūta.

Vladimirs Gluhovs aizgāja no dzīves 1996. gada 17. janvārī, apglabāts Raiņa kapos Rīgā.

Lūk, dažas Vladimira Gluhova nospēlētās lomas Rīgas Krievu drāmas teātrī:

Jakovs Laptevs (1964) M. Gorkija lugā “Jegors Buličevs un citi”, Činno (1965) A. Lorentsa un L. Bernstaina “Vestsaidas stāsts”, Pastuhovs (1967) S. Antonova un O. Remeza “Saplēstais rublis”, Joass (1968) J. Jurandota “Devītais  apustulis”, Anselmo    (1969) D. Vasermana un D. Deriona “Cilvēks no Lamančas”,  Aktieris (1970) M. Gorkija “Dibenā”,  Dofins (1972) A. Upīša “Žanna d’Arka”, Melets (1974) E. Radzinska “Sarunas ar Sokratu”, Antonio (1976) E. de Filippo “Cilindrs”, Oficiants (1976) A. Vampilova “Pīļu medības”, hercogs Kornuelskis (1977) V. Šekspīra “Karalis Līrs”, Ēvalds (1978) I. Bergmana “Zemeņu lauks”, Raskoļņikovs (1978) lugā “Slepkava” pēc F. Dostojevska romāna “Noziegums un sods”, Gajevs (1979) A. Čehova “Ķiršu dārzs”, kņazs Serpuhovskis (1979) “Kāda zirga stāsts” pēc Ļ. Tolstoja stāsta “Holstomers”, Ābrams (1980) R. Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos”.

V. Gluhova kinolomas:    Rigors Šemets (1941) īsmetrāžas filmā “Dziesma par draudzību”, epizode filmā “Kā gulbji balti padebeši iet” (1956), premjerministrs Groši filmā “Maršs! Maršs! Tra-ta-ta!” (1964), dzīvokļu ekspluatācijas komitejas priekšnieks “Jātnieks virs pilsētas” (1966), Gestapo aģents “Septiņpadsmit pavasara mirkļi” (1973), epizode filmā “Apgūsi kaujā” (1975).

   Ērika Tjuņina

Informācijas avoti:

Rīgas Krievu drāmas teātris. – Rīga: Zinātne, 1983.

Театральная энциклопедия. Том 2.– Москва: Советская энциклопедия, 1963.