Arkādijs Astrovs
Arkādijs Astrovs (1922. g. 4. septembrī Harkovas guberņā, Ukrainas PSR – 2004. g. 24. jūnijā Rīgā, Latvijas Republikā) – skatuves mākslinieks, aktieris, režisors,
mākslinieciskās deklamācijas meistars, retorikas un oratora mākslas
speciālists.
Arkādijs Astrovs ir dzimis ārstu ģimenē Harkovas guberņā Bogoduhovas pilsētā.
Līdz 1942.
gadam viņš kopā ar māti dzīvoja Harkovā. Rudenī, vācu karaspēkam tuvojoties, viņu
evakuēja uz Ņižņiju Tagilu, kur viņš strādāja par virpotāju tanku rūpnīcā. Ģimenes
arhīvā tiek glabāti Arkādija Astrova apbalvojumi, ar kuriem viņš ļoti lepojās: krūšu
zīme «Отличник Нарком-танкпрома» (1943.
g.) un jubilejas medaļa «50 лет Победы в Великой Отечественной войне
1941-1945 гг.» (1995. g.).
1944. gada vasarā Arkādijs Astrovs tika uzņemts Jaunā Teātra, kas tolaik
atradās evakuācijā Urālos, teātra studijā. Kopā ar šo teātri viņš tika
reevakuēts uz Ļeņingradu (patlaban – Sanktpēterburgas Akadēmiskais Ļensoveta teātris).
1947. gadā A. Astrovs absolvēja teātra studiju un
tika norīkots uz Rīgu — strādāt par
Jaunatnes teātra krievu trupas aktieri. Lūk, kāds no ierakstiem viņa darba
grāmatiņā: „1947. gada septembris — 1971. gada augusts – Latvijas PSR Valsts
Jaunatnes teātra vadošais aktieris». Daudzus savus skatuviskos tēlus Astrovs
bija izveidojis no plastilīna – vesela virkne figūriņu – skatuvisko tēlu, kurus
viņš bija atveidojis, gandrīz vai ceturtdaļgadsimtu kalpojot skatuves mākslai...
Strādājot Jaunatnes teātrī, 1959. gadā Arkādijs Astrovs bija absolvējis LVU Filoloģijas fakultāti,
studējot neklātienē. Astrova diplomdarbs arī tika veltīts teātrim un
dramaturģijai: «Литературно-сценический
анализ трилогии А. К. Толстого» (исторические трагедии «Смерть Иоанна
Грозного», «Царь Федор Иоаннович» и «Царь Борис»)(„A. Tolstoja triloģijas
literāri skatuviskā analīze” (vēsturiskas traģēdijas „Ivana Bargā nāve”, „Cars
Fjodors Joanovičs” un „Cars Boriss”).
Pēc aiziešanas no Rīgas Jaunatnes teātra krievu trupas, Arkādijs Astrovs
uzstājās kā literāro solo koncertu
izpildītājs; kā arī deklamējot no skatuves krievu dzejnieku klasiķu un mūsdienu
dzejnieku daiļdarbus, spēlēja lomas fragmentos no skatuves izrādēm. Viņš
veltīja sevi arī režisora darbam, pedagoģikai un lekciju darbam. Līdz 20.
gadsimta 90. gadiem Arkādijs Astrovs bija sniedzis konsultācijas, rīkojis grupveida
un individuālos treniņus retorikā un oratora mākslā. Šai tēmai tika veltītas
daudzas viņa lekcijas un raksti.
Arkādijs Astrovs bija Jaunatnes poētiskā Teātra (Молодежный поэтический Театр) dibinātājs un
režisors (1964—1977),
literāri muzikālo iestudējumu scenāriju autors un inscenētājs, Jaunatnes
poētiskā Teātra kolektīva viesizrāžu organizētājs (šā teātra viesizrādes notika
Lietuvā, Igaunijā, Kaļiņingradā). 1975. gadā Latvijas Valsts filharmonijas
paspārnē A. Astrovs bija dibinājis profesionālo Rīgas Dzejas teātri (Рижский Театр поэзии), šajā teātrī
viņš bija gan literāri muzikālo lugu scenāriju autors, gan režisors
inscenētājs, gan izpildītājs, pie tam uzstājās kopā ar saviem audzēkņiem. Pēc
kāda laika Rīgas Dzejas teātris transformejās, kļūdams par daiļlasītāju duetu: Arkādijs
Astrovs un viņa meita Stella Astrova.
Šis daiļlasitāju duets uzstājās uz Latvijas Valsts filharmonijas skatuves un Latvijas Valsts konservatorijas (patlaban - Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmija) skatuves, Latvijas Mākslas darbinieku namā, visās lielajās fabrikās un rūpnīcas, skolās un tehnikumos, Jūrmalas pansionātos un sanatorijās, uz jūras kuģu klaja un atklātajām Rīgas estradēm...
Pēc Atmodas daiļlasītāju duets uzstājās Rīgas
koncertzālē «Ave Sol», Latvijas Nacionālo un kultūras biedrību asociācijas (АНКОЛ) senatnīgajā savrupmājā, Rīgas
Ebreju kopienas namā, kā arī uz citām Latvijas skatuvēm un citās lielajās
zālēs.
Četri izdotie Arkādija Astrova dzejoļu krājumi:
- 1994 — «Календари» („Kalendāri”);
- 1996 — «Кантата старости» („Vecuma kantāte”);
- 1999 — «Руки» („Rokas”);
- 2001 — «Поэзия. Аркадий Астров и Елена Копытова» („Dzeja. Arkādijs Astrovs un Jeļena Kopitova”).
Arkādija Astrova-dzejnieka mūza bija viņa dzīvesbiedre – Nadežda Erenburga,
pēc profesijas ārste. Ar savu dzīvesbiedri viņš bija iepazinies vēl skolas
gados, dzīvojot Harkovā. Kopā viņi nodzīvoja visu savu mūžu un aizgāja aizsaulē
arī kopā — 2004. gada jūnijā. Dzīvesbiedri atdusas blakus viens otram Rīgas
Ebreju kapos.
Stella Astrova
(teksts tiek publicēts saīsinātā veidā)
