Aleksejs Novikovs

Aleksejs Novikovs (1885. g. 14. maijā Ņižņijnovgorodā, Kievijas impērijā – 1962. g. 28. oktobrī Daugavpilī, Latvijas PSR)  – teātra aktieris un režisors.

Aleksejs Novikovs dzimis Ņižņijnovgorodā. Kopš agras bērnības viņš sapņoja par teātri. Lai piepildītu savu sapni, viņš izvēlējās dzīves ceļu pret mātes gribu, jo viņa dēla teatrālās fantāzijas neuzskatīja par kaut ko nopietnu. 1904. gadā A. Novikovs pabeidza Maskavas Teātra skolu un līdz 1910. gadam strādāja Rīgā K. Ņezlobina trupā. Pēc tam, radošo dziņu mudināts, viņš devās spēlēt teātri uz Brjanskas, Čerkasu, Jekaterinoslavas teātra skatuvēm. 1916. gadā viņš atbrauca uz Daugavpili un  bija aktieris Konstantinova trupā. Šeit viņš iepazinās ar savu nākamo sievu  Lukiju Pavlovsku. 1918. gadā viņš pārcēlās dzīvot uz Vitebsku un strādāja Vitebskas teātrī par aktieri un režisoru.

Otrā pasaules kara laikā, 1942. gadā,  A. Novikovu kopā ar sievu un septiņgadīgo meitu izveda uz Latgali piespiedu darbos un viņš tika nosūtīts uz kādu lauku viensētu. Šeit viņam nācās strādāt smagu zemnieka darbu, kam viņš nepavisam nebija sagatavots.

Tikšanās ar Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcas pārzini tēvu  Leonīdu Ladinski  krasi izmainīja A. Novikova dzīvi. Virspriesteris Leonīds Ladinskis kļuva par vienu no Daugavpils dramatiskā teātra atdzimšanas iniciatoriem. Viņš ieteica A. Novikovam izveidot teātri no pašdarbības aktieriem. Par teātra direktoru kļuva pats L. Ladinskis.

Dienā  aktieri strādāja un vakaros notika mēģinājumi un izrādes.  Mēģinājumi notika divstāvu sarkano ķieģeļu ēkā, kas atradās Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcas pagalmā. Pirmais Daugavpils pilsētas teātra iestudējums bija A. Ostrovska lugas “Bez vainas vainīgie” izrāde. Kručiņinu tēloja Marija Orlova, bet  Aleksejs Novikovs – savu mīļāko – Šmagas lomu.

Tā kā teātra ēkā bija iekārtojusies latviešu trupa,  novikiešiem bija dota iespēja uzstāties  blakus esošā kinoteātra “Ēdene” telpās. 1942. un 1943. gadā viņi nospēlēja 20 izrādes vairāk nekā 15000 skatītājiem, uzstādamies divas reizes nedēļā, kad kinoteātrī nebija seansu. 1944. gada 17. februārī ar benefices izrādi “Raganas virtuve” (Кухня ведьмы) Aleksejs Novikovs atzīmēja savas skatuviskās darbības četrdesmito gadadienu.

Kad pilsētas tuvumā izvērtās aktīvas kaujas, visi teātra trupas dalībnieki  aizbrauca uz laukiem un atgriezās Daugavpilī tūlīt pēc pilsētas atbrīvošanas. Alekseju Novikovu iecēla par  Daugavpils Valsts krievu drāmas teātra direktoru un režisoru. 1944. gada 6. oktobrī  ar izrādi “Bez vainas vainīgie”  pilsētā atklāja jauno teātra sezonu. Aktieri spēlēja izrādes arī piefrontes armijas daļās. 1945. gada sešos mēnešos tika sniegtas  84 lugu  – “Bez vainas vainīgie”, “Nabadzība nav netikums[AJ3] ”, “Kāzas”  un vēl citu –  izrādes.

1945. gada jūnija sākumā A. Novikovam vajadzēja nolikt savas pilnvaras, jo viņam nebija ne režisora diploma, ne partijas biedra kartes.  Turklāt par viņa darbību nacistu okupācijas gados interesējās zināmas iestādes, bet tās nekonstatēja nekādu prettiesisku darbību. Pēc A. Novikova atstādināšanas no teātra direktora un režisora pienākumiem viņam bija atļauts strādāt par aktieri. Viņa pēdējā spēlētā loma bija Terentijs Bubļiks izrādē “Platons Krečets” 1947. gadā. Ir saglabājusies izrādes programma ar ierakstu krievu valodā: “Aktierim Novikovam. Apsveicu ar pirmizrādi!  Jūsu uzvara – pieredzējuša aktiera radošo spēku un enerģijas labākais rādītājs. Mākslinieciskais vadītājs Roščins B. 15.02.1947.”

Viss dzīvē pārdzīvotais atsaucās uz A. Novikova veselību: viņam vairs nepietika spēka braukt ar teātri viesizrādēs. Bet viņš neprata strādāt, neatdodot sevi pilnīgi darbam. Aiziedams no darba teātrī, viņš vadīja dramatisko pulciņu dzelzceļnieku tehnikumā,  pedagoģiskajā skolā, 2. dzelzceļnieku skolā,  Grīvas un Daugavpils kultūras namos. Par viņa gulbja dziesmu kļuva  V.  Rozova  komēdijas “Laimīgu ceļu!”  izrāde (tā tika atzīta  par uzvarētāju pilsētas konkursā.

Aleksejs Novikovs aizgāja no dzīves 1962. gada 28. oktobrī. Viņš ir apglabāts Daugavpils Vecticībnieku kapos.

Tekstu sagatavoja Ludmila Žilvinska

Informācijas avoti:

Olgas Korņilovas personīgais arhīvs (Daugavpils).

 http://www.gorod.lv/novosti/83765-s_trapa_samoleta

_v_ob_yatya_lagerey#ixzz3FXOBXAdY

 Foto:  Aleksejs Novikovs ar meitu Musju, 1942.–1943. gads.