Krievu teātris Rīgā

1883. gada 2. oktobrī Rīgā tika nodibināts Krievu teātris. Sākotnēji tam nebija sava nama. XX gadsimta sākumā Rīgas varasvīri pieņēma lēmumu būvēt jaunu teātra ēku. Un tā pēc Pirmā pilsētas teātra rodas Otrais pilsētas teātris – krievu.

Rīgā ierodas pazīstamais režisors Konstantīns Ņezlobins. Viņa vadībā krievu teātris kļūst par nozīmīgu rīdzinieku kultūras dzīves sastāvdaļu. Sākas Krievu teātra „zelta laikmets”. Lūk, ko par to laiku 1923. gadā rakstīja žurnālā „Teātris un Mūzika”: „Latvieši, poļi, ebreji, pat vācieši... – aizvien biežāk un biežāk ar augošu interesi sāka apmeklēt krievu teātri...” Diemžēl 1915. gadā Rīga kļuva par piefrontes pilsētu un teātra dzīve pierima.

Tikai 1921. gadā Krievu teātris atsāka darboties. Tas piesaistīja daudz lielisku emigrācijā nokļuvušu aktieru un rakstnieku. Uz teātra skatuves uzstājās Aleksejs Tolstojs, Arkādijs Averčenko, Teffi un citi. Krievu teātri aicināja uz viesizrādēm Berlīnē, Kopenhāgenā, Stokholmā... Neraugoties uz lielajiem panākumiem, teātra finansiālais stāvoklis ir visai sarežģīts. 1925. gadā tas atrodas uz bankrota sliekšņa. 1927. gadam teātra atbalstam nodibina „Krievu teātra garantu biedrību” ar Saeimas deputātu M.Kaļistratovu priekšgalā. 1935. gadā nodibina „Krievu teātra draugu biedrību”, kas pārņem teātri savā īpašumā.

1940. gads mainīja teātra ierasto dzīvi. Tas ieguva valsts teātra statusu un kļuva par vienu no daudzajiem krievu teātriem PSRS „nacionālajās” republikās. Lai gan repertuāra politika atradās stingrā ideoloģiskā uzraudzībā, trupā iedibinātās tradīcijas izdevās ne tikai saglabāt, bet arī nodot nākamajām režisoru un aktieru paaudzēm. Rīgas Krievu drāmas teātris pamatoti tika uzskatīts par vienu no brīvdomīgākajiem teātriem bijušajā PSRS.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā Krievu teātrim sākās jaunu radošu meklējumu posms. Repertuārs kļuvis daudzveidīgāks. Teātra izrādes piesaista ne tikai krievu, bet arī latviešu publiku. Palikdams krievu teātris, tas jau sen kļuvis par daļu no Latvijas kultūras.

Русский театр в Риге: 1883-1912

Десять лѣтъ Театра Русской Драмы въ Ригѣ

Пятнадцать лѣтъ Русскаго Театра въ Латвіи

Светлана Видякина. Благотворители. - Покровское кладбище. Слава и забвение. - Рига, 2004

Татьяна Власова. ...Тень большой режиссерской руки...

Татьяна Власова. Монолог в диалоге

Наталья Лебедева. «Лес» и его обитатели

Наталья Лебедева. «Я прирастаю к тебе...»

Наталья Лебедева. "Я нашла свой любимый театр..."

Наталья Лебедева. Уроки гармонии

Дмитрий Март. Чеховский уголок

Виктор Подлубный. Две тайны Общества гарантов Русского театра