Rūdolfs Dambrāns

Rūdolfs Dambrāns (1924. g. 4. jūnijā Vladikavkazā, Ziemeļosetijā, Krievijas PFSR – 2005. g. 21. jūlijā, Latvijas Republikā) – Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātra  (1949–1962) un Latvijas PSR Valsts krievu dramas teātra (tagad M. Čehova Rīgas krievu teātris) (1962–1984) aktieris, Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks (1955).

Rūdolfs Dambrāns dzimis Vladikaukāzā, Ziemeļosetijā kalpotāju ģimenē. Viņa vecāki savulaik bija izceļojuši no Latvijas (Jēkabpils). Tēvs Nikolajs Dambrāns strādāja par grāmatvedi, māte bija medmāsa. Beidzis Tbilisi jaunatnes teātra aktieru studiju (1946).

No 1948. gada Rūdolfs Dambrāns dzīvoja Rīgā. Strādāja Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātrī (1949—1962), tad Latvijas PSR Valsts krievu dramatiskajā teātrī (1962–1984). Pēc pārciestas smagas slimības praktiski zaudēja acu gaismu un bija spiests pamest skatuvi.

Rūdolfs Dambrāns miris Rīgā 2005. gada 21. jūlijā.

Dažas no R. Dambrāna lomām Rīgas teātros:

Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris

Raiņa «Pūt, vējiņi!» – Uldis (1949); F. Šillera «Mīla un viltus» – Ferdinands un G. Fasta “Brīvības ceļš” – Gedeons Džeksons (1952); «Kā rūdījās tērauds» pēc N. Ostrovska romāna – Pāvels Korčagins (1953); R. Blaumaņa “Ļaunais gars”– Andrievs un «Mazulīte Dorita” pēc Č. Dikensa romāna – Arturs (1954); V. Šekspīra «Romeo un Džuljeta» – Romeo (1955); A. Kasones «Koki mirst stāvus» – Mauricio un B. Šova «Sātana apustulis» – Ričards (1957); N. Gogoļa «Mirušās dvēseles» – Мaņilovs (1960).

Latvijas PSR Valsts krievu dramatiskais teātris:

V. Gibsona «Divi šūpolēs» – Džerijs Raians (1962); A. Griguļa «Karavīra šinelis» – Edvīns Gulbis (1963); M. Gorkija «Jegors Buličevs un citi» – Pavļins (1964); V. Rozova «Absolventu salidojums» – Aleksandrs Maškovs (1967); M. Gorkija «Barbari» — Makarovs (1969); M. Bulgakova «De Moljēra kunga dzīve » («Svētuļu kabala») – Мarķīzs d’Orsinjī (1970); K. Sakoni «Televīzijas traucējumi» – Djenci (1971); A. Vampilova «Pērnvasar Čulimskā» – Dergačovs (1973); V. Rozova «Medņa ligzda» – Dzirelli un A. Brigaderes «Sprīdītis» – Sīkstulis (1979); V. Merežko «Proletāriešu laimes dzirnavas» – Serbuškins (1981). 

Filmējies nelielās lomās Rīgas kinostudijā un A. Dovženko kinostudijā: „Tava laime” (1960); «Antarktīdas likums» (1962); „”Cielaviņas armija” (1963); «Divi» (1965); «Izlūki» (1968); «Platāna» (1973); «Bēgšana no pils» (1975).

Ērika Tjuņina

Informācijas avoti:

http://www.kino-teatr.ru/teatr/acter/m/sov/39831/bio/;

«Рижский театр русской драмы». – Rīga, Zinātne, 1983.;

Fotoalbums «Рижский театр русской драмы».– Rīga, Liesma, 1983.