Rīgas Jaunatnes teātra krievu trupa
Rīgas Jaunatnes teātris ir dibināts 1940. gadā. Otrā pasaules kara laikā teātris nefunkcionēja un tā darbība tika atjaunota tikai pēc Rīgas atbrīvošanas no nacistiskajiem okupantiem. 1944. gada oktobrī 1940./1941. gada teātra sezonas aktīvistu grupa sākusi organizēt teātra - sākumā tā latviešu trupas - turpmāko teatrālo darbību. 1945. gada 23. janvārī trupas kolektīvs pulcējies oficiālās atklāšanas sapulcē.
1946. gada janvārī darbību uzsāka Jaunatnes teātra krievu trupa, un 6. maijā notikusi pirmā pirmizrāde – L. Maļugina luga “Vecie draugi”/ «Старые друзья» teātra mākslinieciskā vadītāja Borisa Praudina (1908-1975) iestudējumā. (B. Praudins (Praudiņš) bijis teātra māskslinieciskais vadītājs no 1945. līdz 1954. gadam.)
Tajos laikos Jaunatnes teātra krievu trupas vadošie aktieri bija: Arkādijs Astrovs, Anna Kovaļova, Rūdolfs Dambrāns, Elvīra Kronberga, Rihards Ceriņš, Poļina Karpovska, Adelaida Javorska, , Tatjana Sološeka, Česlavs Mihņevičs, Konstantīns Titovs, R. Švecova, G. Kovaļska, Viktorija Toporkova.
1960. gados spēlēt krievu trupā atnāca Felikss Deičs, Irina Fjodorova, Viktors Pļuts, Ludmila Ševčenko, Eleonora Šalapenoka, Vjačeslavs Capins, G. Pažukovs, S. Suhanovs, V. Vinogradovs u.c.
Krievu trupas repertuārā bija izrādes, kuras paralēli tika iestudētas arī latviešu valodā, un tādas, kuras skatītāji varēja noskatīties tikai šīs trupas iestudējumos - “Divi kapteiņi” pēc V. Kaverina romāna motīviem; “Kā rūdījās tērauds” pēc N. Ostrovska romāna motīviem; Karlo Goldoni komēdija “Divu kungu kalps”. 1949. gadā režisors B. Praudins iestudējis Raiņa lugu “Pūt, vējiņi!” un 1954. gadā – Rūdolfa Blaumaņa tautas lugu “Ļaunais gars”.
1951. gadā Jaunatnes teātrī debitējis režisors Pāvels Homskis, iestudējot V. Goldfelda pasaku “Ivans un Marja”/ «Иван да Марья». Līdz 1959. gadam viņš bijis šā teātra galvenais režisors, un viņa darbība pozitīvi ietekmējusi teātra attīstību. Jau pirmās izrādes, kuras teātra krievu trupā bija iestudējis P. Homskis, atklājušas viņa spožo inscenētāja talantu, šis režisors bija atradies pastāvīgos jaunu teatrālo tendenču meklējumos. 1951. gadā P. Homskis iestudējis N. Gogoļa lugu “Precības”, 1952. gadā - izrādi “Greizo spoguļu karaļvalsts”/«Королевство кривых зеркал» pēc V. Gubareva pasakas motīviem; “Nožēlojamie” pēc V. Īgo romāna motīviem; 1953. gadā – Ž.B. Moljēra lugu “Skapēna nedarbi” u.c. Sākot ar 1954./1955. gada sezonu, P. Homskis sāka iestudēt izrādes, sadarbojoties arī ar teātra latviešu trupā.
1955. gadā Rīgas Jaunatnes teātrim tika piešķirts Ļenina Komjaunatnes goda nosaukums.
Teātra krievu trupa pirmā bija devusies viesizrādēs ārpus Latvijas: 1950. gadā notika viesizrādes Kišiņevā, 1952. gadā – Ukrainas pilsētās: Užhorodā, Rivnē (tolaik - Rovna), Mukačevē; 1954. gadā – Viļņā un Kaļiņingradā; 1958. gadā – Maskavā (Centrālā Bērnu teātra telpās). Šajās viesizrādēs tika demonstrētas trīs izrādes: Raiņa luga “Zelta zirgs” un Ē. Kestnera “Emīls un Berlīnes zēni” (latviešu trupa) un V. Rozova luga “Prieku meklējot”/ «В поисках радости» (krievu trupa), par kurām teātris tika apbalvots ar 1. pakāpes diplomu Maskavā notikušajā Vissavienības bērnu un jaunatnes teātru skatē. Pēc tam – 1958. un 1963. gadā - sekoja viesizrādes Harkovā (jeb Harkivā, Ukraina); 1975. gadā – Ļeņingradā (patlaban - Sanktpēterburga); 1982. gadā – Dienvidslāvijā; 1984. gadā - Maskavā un 1987. gadā - Vācijā.
No 1959. līdz 1962. gadam - pēc tam, kad režisors P. Homskis bija pārgājis strādāt uz Rīgas Krievu Drāmas teātri, par krievu trupas režisoru strādājis Vladimirs Malankins. Divu gadu laikā Jaunatnes teātris bija palicis bez galvenā mākslinieciskā vadītāja, mēģinājums aizstāt to ar “režisoru kolēģiju” izrādījās neveiksmīgs, teātris sāka zaudēt savas iekarotās pozīcijas kā Padomju Savienībā atzinību guvušais teātris.
Jaunu radošās darbības kāpinājumu Rīgas Jaunatnes teātris, tajā skaitā krievu trupa, piedzīvojis tad, kad teātrī sāka strādāt izcilais režisors Ādolfs Šapiro. 1962. gadā A. Šapiro debitējis Jaunatnes teātrī, iestudējot M. Šatrova lugu “Gļebs Kosmačovs”. No 1964. gada A. Šapiro kļuva par teātra galveno režisoru, strādājot šeit par galveno režisoru turpmāko 30 gadu laikā.
1969. gadā par radošajiem sasniegumiem Rīgas Jaunatnes teātris tika apbalvots ar ordeni “Goda zīme”. 1989. gadā teātra krievu trupā bija 35 aktieri.
1992. gada 27. jūnijā notika pirmizrāde un vienlaicīgi atvadu izrāde, kas tika nospēlēta vienu vienīgu reizi – režisors inscenētājs Anatolijs Praudins (bijušā Jaunatnes teātra galvenā režisora Borisa Praudina mazdēls, Rīgas Krievu Drāmas teātra režisora Arkādija Kaca un Latvijas PSR Tautas aktrises Rainas Praudinas (Praudiņas) dēls – tulkot. piezīme) bija iestudējis lugu “Gredzens un roze”/ «Кольцо и роза» pēc Viljama Tekereja pasakas motīviem un citātiem no Viljama Šekspīra. Pēc šīs izrādes, skanot Tarantellas melodijai (neapoliešu itāļu deja – tulkot. piezīme), Rīgas Jaunatnes teātra priekškars tika nolaists uz visiem laikiem...
Ērika Tjuņina
Informācijas avoti:
V. Freimane. Jaunatnes teātris (1944-1955) – Grāmatā „Latviešu padomju teātra vēsture” Rīga: Zinātne, 1. sējums (1940-1955), 1973., 237.-264. lpp.; un 2. sējums (1956 -1970), 1974, 206.-262. lpp.;
Рига: Энциклопедия = Enciklopēdija «Rīga». Гл. ред. П. П. Еран. — 1-е изд.. — Рига: Главная редакция энциклопедий, 1989.;
http://www.kino-teatr.ru/teatr/712/
https://ru.wikipedia.org/wiki/Постановки_Государственного_театра_юного_зрителя_ Латвийской_ССР
Ilustrācijas tēmai
