Poļina Karpovska

Poļina Karpovska (dz. Igošina, 1923. g. 19. augustā Penzā, Krievijas PFSR – 2005. g. 25. jūnijā Rīgā, Latvijas Republikā) – aktrise Rīgas krievu drāmas teātrī (1949.–1956. g.) un Jaunatnes teātrī (1957.–1989. g.), Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece (1966. g.). 

P. Karpovska dzimusi 1923. gada 19. augustā Penzā, Krievijā. Beigusi vidusskolu Penzā un Borisa Ščukina vārdā nosaukto Augstāko teātra skolu Maskavā (1948. g.). Latvijā dzīvoja un strādāja no 1949. gada: aktrise Rīgas krievu drāmas teātrī (1949.–1956. g.) un Latvijas PSR Jaunatnes teātra krievu trupā (1957.–1989. g.).

Poļina Karpovska mirusi Rīgā 2005. gada 25. jūnijā.

Ērika Tjuņina

Lomas Rīgas teātros:

Rīgas krievu drāmas teātrī:

I. Turgeņeva „Muižnieku ligzda” (Liza, 1949); M. Svetlova „Pēc divdesmit gadiem” (Vaļa, 1949); P. Kalderona „Ar mīlu nejoko” (Beaktrise; 1950); E. Zālītes „Vārds sievietēm” (Inna; 1950); N. Gogoļa „Revidents” (Marija Antonovna; 1951); R. Blaumaņa „Ugunī” (Kristīne; 1955); A. Žerī „Sestais stāvs” (Žermēna; 1956). 

Rīgas Jaunatnes teātrī:

V. Rozova „Prieku meklējot” (Ļenočka; 1957); I. Štoka, J. Drdas „Velna dzirnavas” (Kača; 1959); M. Svetlova „Pēc divdesmit gadiem” (Berta Kuzmiņična, 1964); A. Ostrovska „Arī gudrinieks pārskatās” (Mamajeva; 1965); V. Korostiļova „Varšavas zvani” (Pirmā sieviete; 1966); M. Roščina „Valentīns un Valentīna” (Valentīnas māte; 1972); V. Rozova „Situācija” (Pelageja Ļeskova; 1973); V. Tendrjakova „Nakts pēc izlaiduma” (Zoja Vladimirovna; 1976); A. Kuterņicka „Ņina” (Nadežda Filipovna; 1976); V. Agranovska „Apturiet Malahovu!” (Šepovalova; 1978); A. Čehova „Mežainis” (Voiņicka; 1982); M. Tvena „Haklberijs Fins” (Sallija; 1986).

Par P. Karpovskas tēlojumu Lizas lomā (I. Turgeņeva romāna „Muižnieku ligzda” inscinējumā, režisori A. Jefremovs un M. Pjarns, 1949. g.) Aleksandrs Čaks rakstīja: „Tādu var iedomāties Lizu, ne citādu. Ir stāja, ir kustības, ir balss – viss tas krietni saderas ar Lizas būtību. Māksliniece prot vienlīdz veiksmīgi atklāt kā Lizas kautrību, sirsnību, tā arī iekšējo dziļo kvēlumu, stingrību un nelokāmo apņemšanos” (A. Čaks. Aizgājusī dzīve. Cīņa, 1949, 2. februārī).

Informācijas avoti:

«Латвийская Советская энциклопедия». – Рига, 1985.;

«Рижский театр русской драмы». – Рига, Зинатне, 1983.;

«Рижский театр русской драмы», фотоальбом. – Рига, Лиесма, 1983.

Tulkoja:

Arturs Žvinklis

Dzintars Ērglis