Arkādijs Raikins
Arkādijs Raikins (1911. g. 11./24. oktobrī Rīgā, Krievijas mpērijā – 1987. g. 17.decembrī Maskavā, Krievijas PFSR) – izcilais skatuves mākslinieks un kinoaktieris, režisors.
Arkādijs Raikins ir dzimis Rīgā. Viņa tēvs Īzaks Raikins bija būvkoku brāķētājs Rīgas Jūras ostā.
Pēc daudzām desmitgadēm dižais skatuves mākslinieks Arkādijs Raikins, pieminēdams savus bērnības gadus, rakstīja:
«Vecāki aizveda mani no Rīgas piecu gadu vecumā, bet manā apziņā pastāv it kā mirgojošas nostaļģiskas jūtas pret šo pilsētu. Šis agrīnās bērnības tēls, neizsakāmi satraucošs, gandrīz vai muzikāls, nebūt nav sentimentālo vecumdienu fantāzija vai untums. Drīzāk, tā ir atmiņu balss, emocionālās un pat garīgās biogrāfijas atskaites punkts. Spēlēties pagalmā bija aizliegts, toties bija pieejama Esplanāde, mana „dzimtmuiža”, manu kaislību centrs: šeit allaž bija brīvi un priecīgi, bet svētdienās vēl arī svinīgi. Svētdienās pa alejām „flanēja” grezni tērptušies kungi un dāmas, spēlēja pūtēju orķestris. Atceros, orķestris spēlē, bet apkārt valda vispārējs apjukums: bija pazudis kāds bērns, viņu meklē un nevar atrast. Pēkšņi diriģents pārtrauc muzicēšanu, pagriežas ar seju pret publiku:
– Vecāki, neuztraucaties, jūsu berns ir šeit.
Mani pārsteidza tas, ka diriģents, kā izrādījās, arī prot runāt.
Tēvs bija pārcietis daudz likstu, pirms viņš ieņēma relatīvi nodrošinātu būvkoku brāķētāja amatu Rīgas Jūras ostā. Viņa pienākumos ietilpa sagaidīt un kontrolēt kuģus un baržas, kas bija piekrautas ar būvkokiem, kā arī braukt uz citām ostām, kur viņš atlasīja un pirka kokmateriālu paraugus. Viņš veltīja mums maz laika: strādāja nepagurdams.[..]
Uz Majoriem kopā ar vecākiem es braucu ar vilcienu no Rīgas, un tēvs veda mani un māsas (mūsu jaunākais brālis Maksims tolaik vēl nebija piedzimis) lūkoties uz ugunsdzēsējiem asi nosmaiļotās, vara krāsā spīdošās kaskās, kas man likās no zelta darinātas.
Pa tiltiņiem varēja aiziet līdz peldētavai. Iežogota ar zemu koka sētu, tā, kā man likās, atradās kaut kur tālu jūrā. Aiz sētas arī bija jūra, bet jau bezgalīga, kas pletās pāri apvārsnim. Mani interesēja, vai var arī šo lielo jūru iežogot».
Skolu Arkādijs sāka apmeklēt Ribinskas pilsētā pie Volgas (Jaroslavļas apgabals); šajā pilsētā viņš sāka nodarboties dramatiskajā pulciņā. Jau tolaik Arkādijs aizrāvās ar teātra mākslu. 1922. gadā vecāki pārcēlās uz Pēterpili. 1929. gadā nākamais slavenais krievu komiķis sāka strādāt par laborantu Ohtas Ķīmiskajā rūpnīcā. Tomēr viņu vilināja teātra skatuve.
1935. gadā A. Raikins absolvēja Ļeņingradas Skatuves mākslas tehnikumu. Viņš spēlēja uz teātra skatuves, tēloja lomas kinofilmās. Panākumus viņš izpelnījās 1939. gadā, kļūdams par 1. Vissavienības estrādes aktieru konkursa laureātu.
1939. gadā Arkādijs Raikins sāka strādāt Ļeņingradas (patlaban- Sanktpēterburgas) Estrādes un miniatūru teātrī, pēc 3 gadiem viņš kļuva par šā teātra māksliniecisko vadītāju. Otrā pasaules kara laikā skatuves mākslinieks uzstājās ar koncertiem frontē.
Pēc kara beigām Arkādija Raikina uzstāšanās kļuva ārkārtīgi populāras. Aktiera tēlotās satīriskās miniatūras bija korektas un vienlaikus zobgalīgas. Arkādijs Raikins bija arī lielisks teātra trupas vadītājs: viņa teātrī pirmoreiz sevi pa īstam apliecināja tādi pazīstami komiķi kā Mihails Žvaņeckis, Romāns Karcevs un Viktors Iļčenko. Tika uzņemtas kinofilmas noveles, kurās galvenās lomas atveidoja Arkādijs Raikins.
Pēc pazīstamā Krievijas estrādes aktiera Genādija Hazanova vārdiem, Arkādijs Raikins «...nav vienkārši kaut kāds konkrēts cilvēks, bet gan simbols, varētu teikt, parādība... Es esmu redzējis ne pārāk daudz šāda žanra, kādam bija pievērsies Raikins, aktieru. Šādu aktieru pasaulē vispār ir ļoti maz. Bet pie tam, es teikšu godīgi, ka neesmu redzējis un nepazīstu nevienu aktieri, kas sava talanta spēka un pievilcības ziņā, pēc spējas absolūti magnētiski ietekmēt skatītāju zāli varētu kaut vai nedaudz tuvoties Raikinam. Lai tas neizliekas pārāk skaļi teikts, godīgi sakot, mums visiem ir tikpat tālu līdz viņam, kā līdz tuvākajai Saules sistēmas planētai.»
1987. gada sākumā Raikina teātris ieguva jaunu nosaukumu „Satirikons” («Сатирикон»).
Arkādijs Raikins miris Maskavā 1987. gadā 17.decembrī.
Aleksandrs Gurins
