Rīgas vecticībnieki

Arnolds Podmazovs

Grāmatniecība un grāmatu kultūra

Vecticības garīgā pieredze tiek nodota tālāk nepastarpinātā praksē, lūgšanu un ikdienas pieredzē stingri ievērojot senpareizticības „dievbijības pamatus”, kā arī ar grāmatniecības tradīciju starpniecību. Viduslaiku krievu kultūrā pastāvošā īpašā attieksme pret vārdu un grāmatu visā savā pilnībā ir saglabājusies vecticībā. Visā Austrumu kristietības teoloģijā raksturīgā Vārda (Logosa) kā Dieva patiesības izpratne Krievijā tika pieņemta kā īpašs zināšanu – grāmatu zināšanu – veids. Evaņģēlija un svēto tekstu zināšana un padziļināta lasīšana nozīmēja iet Patiesības izzināšanas ceļu.

Ar to ir saistīta vecticībnieku īpaši saudzīgā attieksme pret rakstīto vārdu, pret senajām grāmatām, kā arī interese par grāmatu mantojuma krāšanu.

Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzes grāmatu krātuvei, gan vecticības kultūras tradīciju, gan krievu grāmatu kultūras kontekstā kopumā, ir liela kultūrvēsturiska vērtība. Šīs grāmatu krātuves vēsture ir saistīta ar Rīgas vecticībnieku nespējnieku patversmes un dievnama dibinātāju Feodoru Samanski (1696?–1771). Grāmatu krātuvē ir atrodamas 17. gadsimta beigās un 18. gadsimta sākumā tapušās grāmatas, kurās ir redzamas F. Samanska rakstītās piezīmes. Grāmatu krātuvi pakāpeniski papildināja grāmatas no privātkolekcijām, kas tika ziedotas vai novēlētas draudzei. Piemēram, 20. gadsimta otrajā pusē draudzei ziedotie A. Voloviča, M. Vlasova, D. Peršina, I. Dorofejeva, G. Podgurska u.c. grāmatu krājumi ievērojami papildināja grāmatu krātuvi.

Grāmatu krātuvē atrodami galvenokārt dievkalpojumiem nepieciešamās grāmatas, Baznīcas svēto tēvu pamācības, vecticībnieku autoru darbi, rokrakstu krājumi par dažādām tēmām. Grāmatu krātuves fondi liecina gan par Rīgas vecticībnieku lasāmvielas tematiku, gan par grāmatu apdares kultūru. Grebenščikova draudzes grāmatu krātuvē var izšķirt divus galvenos rakstu pieminekļu tipus – tie ir rokraksti un seniespieduma grāmatas (kas izdotas pirms 17. gadsimta baznīcas reformas). Krātuvē ir pirmā Krievzemē iespiestā grāmata „Apustulis” [«Aпостол»], kura tapusi 16. gadsimta piecdesmitajos gados un ir vienīgais tās eksemplārs Baltijas valstīs. Īpašu interesi rada ar miniatūrām ilustrētie rokraksti. Piemēram, tāds ir 18. gadsimta beigās tapušais rokraksts „Apokalipse”, kurā ir 77 miniatūras, ko Pomoras stilā radījuši, visticamāk, vietējie meistari. Vecticībnieku dievkalpojumiem paredzētās grāmatas kā, piemēram, Rīgas Lielais Evaņģēlijs [напрестольное Четвероeвангелие] (16. gadsimts), ir īpaši greznas, bieži iedarinātas sudraba vai apzeltītā apkalumā.

Kopš 2003. gada grāmatu krātuvei ir nostiprināts Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzes sabiedriskā īpašuma statuss, nevienu tās daļu nevar pārdot vai atdot citu pārvaldītāju rokās. Šī unikālā grāmatu krātuve, kas atspoguļo vecticībnieku grāmatniecības tradīcijas ne tikai Rīgā, bet arī visā Baltijā, tiek papildināta arī mūsdienās.