Konstantīns Skļarevičs

Konstantīns Skļarevičs (1921. g. 2. augustā Maskavā, Krievijas PFSR – 2003. g. 17. novembrī Rīgā, Latvijas Republikā) – profesors, Datorzinātņu habilitētais doktors (Dr. habil. sc. comp.), no 1948. līdz 1975. gadam pasniedzis Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtā, no 1975. līdz 2003. gadam strādājis Latvijas ZA Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūtā.

Konstantīns Skļarevičs ir dzimis 1921. gada 2. augustā Maskavā. Viņš ar izcilību absolvējis vidusskolu un 1940. gadā iestājies Maskavas Valsts universitātes Astronomijas fakultātē.  

1941. gadā, pēc Lielā Tēvijas kara sākuma, Konstantīns Skļarevičs tika iesaukts Sarkanajā armijā un nosūtīts mācīties uz N. Žukovska Gaisa spēku inženieru kara akadēmijas Aviācijas bruņojuma fakultāti. Šo akadēmiju viņš absolvējis 1944. gadā, no 1944. līdz 1945. gadam dienējis aktīvās armijas rindās.  

Pēc Otrā pasaules kara beigām, no 1945. līdz 1948. gadam K. Skļarevičs mācījies N. Žukovska Gaisa spēku inženieru kara akadēmijas adjunktūrā, līdztekus tam, viņš neklātienē absolvējis Maskavas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti un aizstāvējis zinātņu kandidāta disertāciju.  

1948. gadā Konstantīns Skļarevičs tika norīkots darbā uz Rīgas 2. Aviācijas tehnisko augstāko kara skolu (no 1949. gada – Rīgas Aviācijas inženieru augstākā kara skola; kriev. saīsin. – РКВИАВУ), kur viņš strādājis kā Aviācijas bruņojuma fakultātes docents. 

1960. gadā Rīgas Aviācijas inženieru augstākā kara skola tika reorganizēta par civilo austskolu - Rīgas Civilās gaisa flotes inženieru institūtu (RCGFII; no 1967. gada – Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūts - RCAII), kurā pastāvējusi Kara katedra, kur studenti apguva kara aviācijas tehnikas, tās ierīču un radioaparātu tehniskās ekspuatācijas īpatnības. Konstantīns Skļarevičs strādājis par šīs katedras vadītāja vietnieku, kā arī lasījis lekciju kursu “Lidaparātu ciparu skaitļošanas mašīnas”/ «Бортовые цифровые вычислительные машины».

1975. gadā K. Skļarevičs pārgājis strādāt uz Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūtu (patlaban – Latvijas Universitātes Elektronikas un datorzinātņu institūts), kur viņš līdz aiziešanai pensijā 2000. gadā strādājis par institūta vecāko zinātnisko līdzstrādnieku.  

Līdztekus pasniedzēja darbībai, līdz pat savai nāvei 2003. gadā Konstantīns Skļarevičs aktīvi un ražīgi strādājis zinātnes jomā. Visplašāko atpazīstamību Skļarevičam nesuši zinātniskie darbi automātisko sistēmu statistiskās dinamikas jomā, nozīmīgs ir viņa ieguldījums sarežģīto sistēmu drošuma teorijā (viņš ir izstrādājis “modeli ar traucējumu uzkrāšanos”). Zinātniskais darbs drošuma jomā devis praktiskā ziņā lietderīgus rezultātus tehnisko sistēmu diagnostikas un profilakses jomā. Kā zinātnieks Skļarevičs bija pievērsies automātiskās vadības sistēmu, kuras strādā “ar traucējumiem”, teorijas problēmām.

1966. gadā Konstantīns Skļarevičs sekmīgi aizstāvējis doktora disertāciju, iegūdams tehnisko zinātņu doktora zinātnisko grādu; 1993. gadā viņš izgājis nostrifikācijas procedūru, un saskaņā ar LR zinātnisko grādu sistēmu viņam piešķirts habilitēta datorzinātņu doktora zinātniskais grāds. 

Pēc viņa kolēģu atmiņām, 1966. gada pavasarī Zinātņu akadēmijas augstceltnē K. Skļareviča disertācijas aizstāvēšanas laikā klāt bijis arī PSRS ZA akadēmiķis  Vladimirs Pugačovs  (1911–1998) – izcils krievu zinātnieks un pedagogs, viens no vadības sistēmu statistiskās teorijas pamatlicējiem, kurš teicis: “Tehnisko zinātņu zinātniskā grāda reflektants Skļarevičs bijis šā grāda cienīgs vēl pirms desmit gadiem.” Lūk, tāds jau toreiz bijis K. Skļareviča zinātnisko sasniegumu novērtējums.

Konstantīns Skļarevičs ir autors vairāk kā 250 zinātnieskiem rakstiem un 11 monogrāfijām. Daudzus gadus viņš bijis žurnāla “Automātika un skaitļošanas tehnika”/ «Автоматика и вычислительная техника» / «Automatic Control and Computer Sciences» (kas tika tulkots angļu valodā) redakcijas kolēģijas loceklis.

Būdams apdāvināts pedagogs, K. Skļarevičs lielu ievērību veltījis jauno zinātnieku sagatavošanai, viņa vadība tika aizstāvētas vairāk kā 20 disertācijas. Līdz pat šai dienai bijušie studenti atceras viņa interesantās, saturīgās un neordinārās lekcijas, bet bijušie audzēkņi – sniegto metodisko un zinātnisko palīdzību disertāciju, zinātnisko rakstu un monogrāfiju sagatavošanā, kā arī viņa iecienītako izteikumu: “Neatliec uz rītdienu to, ko var izdarīt jau šodien!” un viņa devīzi: “Nekad nevienam neatsaki palīdzību!”.

Konstantīns Skļarevičs bija lielisks dzīvesbiedrs un gādīgs tēvs, kas pašaizliedzīgi mīlējis savus ģimenes locekļus – sievu un četrus dēlus, kuru atbalstīts viņš sekmīgi pabeidzis darbu pie savas kārtējās, pēdējās zinātniskās monogrāfijas.  

Konstantīns Skļarevičs ir miris 2003. gada 17. novembrī Rīgā.  

Vladimirs Šestakovs