Anatolijs Mirošņikovs

Anatolijs Mirošņikovs  (1926. g. 9. septembrī Ziemeļkaukāza novadā, Krievijas PFSR – 2007. g. 8. septembrī Rīgā, Latvijas Republikā) – ekonomisko zinātņu doktors, profesors, Latvijas PSR Nopeln iem bagātais zinātnes un tehnikas darbinieks. 

Anatolijs Mirošņikovs ir dzimis Ziemeļkaukāza novadā [patlaban – Krievijas Federācijas Stavropoles novads] Petrovskas rajona Visockas sādžā.

1943. gadā, tūlīt pat pēc vidusskolas absolvēšanas, nepilnu 17 gadu vecumā, Anatolijs Mirošņikovs bija kļuvis par zaldātu, jo tolaik norisinājies Otrais pasaules karš. Dažus mēnešus pirms uzvaras pār nacistisko Vāciju A. Mirošņikovs ticis smagi ievainots kaujās, kas bija izvērtušās Vācijas teritorijā pie Breslavas (patlaban – Vroclava, Polija).  Gribasspēks un uzstājīgums, kā arī neatlaidīgs darbs ļāvuši Anatolijam Mirošņikovam, neskatoties uz ievainojuma rezultatā iestājušos invaliditāti, iegūt augstāko izglītību transporta ekonomikas jomā.  

Strādājot Latvijā dažādos amatos, A. Mirošņikovs sekmīgi realizējis iegūtās zināšanas, izstrādājot un ieviešot jaunākās darba metodes un tehnoloģijas aviācijas transporta jomā. Izcilas dotības, aktīvs darbs un inovatīvs domāšanas veids guvuši pelnītu atziņu – 1955. gadā viņam piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā zinātnes un tehnikas darbinieka Goda nosaukums.  

1960. gadā Rīgā uz Augstākās Aviācijas inženieru kara skolas bāzes ticis organizēts Rīgas Civilās gaisa flotes inženieru institūts (RCGFII) (no 1964. gada – Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūts [RCAII]).

1964. gadā Anatolijs Mirošņikovs aizstāvējis zinātņu kandidāta disertāciju un 1965. gadā ticis ievēlēts par viņa paša izveidotās Civilās aviācijas ekonomikas katedras vadītāju šajā institūtā. Šo amatu viņš ieņēmis  apmēram 30 gadus, neskatoties uz dažādām šīs augstskolas reorganizācijām. Faktiski uz instutūta Civilās aviācijas ekonomikas katedras bāzes viņam izdevās izveidot zinātniskā un mācību personāla transporta ekonomikā sagatavošanas zinātnisko skolu, kas nodrošinājusi būtisku ieguldījumu civilās aviācijas saimnieciskā mehānisma pilnveidošanas jomā.

1973. gadā A. Mirošņikovs aizstāvējis ekonomikas zinātņu doktora disertāciju. Viņa vadībā tika sagatavotas un aizstāvētas vairāk kā divdesmit zinātņu kandidāta un doktora disertācijas. 1967. gadā viņš bija aktīvi piedalījies civilās aviācijas vēsturē pirmās Inženierekonomikas fakultātes organizēšanā RCAII un bijis šīs fakultātes pirmais dekāns (1967-1969). 

Nozīmīgs ir A. Mirošņikova ieguldījums, risinot jautājumus par aviopārvadājumu pašizmaksas aprēķināšanas pilnveidošanu, kā arī lidmašīnu un aviodzinēju ekspluatācijas un kapitālieguldījumu civilās aviācijas jomā ekonomiskās efektivitātes aprēķināšanā.  

Profesors Mirošņikovs ir vairāk kā 150 zinātnisko rakstu, monogrāfiju, macību grāmatu un metodisko palīglīdzekļu autors. Viņš vadījis darbu, kura mērķis bija sagatavot un izdot bāzes mācību grāmatas civilās aviācijas ekonomikā valsts augstākajām un vidējām mācību iestādēm.

1976. gada 29.-30. maijā uz Inženierekonomikas fakultātes bāzes ticis rīkots Vissavienības zinātniskais seminārs “Zinātniski tehniskā progresa aktuālās problēmas saimnieciskā aprēķina apstākļos: teritoriālais un nozares aspekts, pamatojoties uz CA piemēru” («Актуальные проблемы научно-технического прогресса в условиях хозрасчета: территориальный и отраслевой аспекты на примере ГА»), šā semināra organizētājs bijis A. Mirošņikovs.

Tā saucamās pārbuves laikā, kad bija izveidojies haoss PSRS ekonomikā, RCAII Inženierekonomikas fakultātes zinātnieku aktivitāte bijusi milzīga – tika izstrādātas dažādas nozares pārejas uz saimniecisko aprēķinu un tirgus attiecību ieviešanas civilajā aviācijā programmas; rīkotas “apaļā galda” sēdes, kurās piedalījušies daudzi pazīstami valsts zinātnieki ekonomisti, tajā skaitā Nobela prēmijas laureāts, akadēmiķis Leonīds Kantorovičs.

A. Mirošņikovs ticis apbalvots ar daudziem apbalvojumiem, tajā skaitā par nopelniem kaujas laukā, viņš ir PSRS Ministru padomes un Civilās aviācijas ministrijas prēmiju laureāts.  

Anatolijs Mirošņikovs ir miris 2007. gada 8. septembrī un apbedīts Sarkandaugavas kapos Rīgā.  

                         Vladimirs Šestakovs    

(Visas fotogrāfijas no V. Šestakova arhīva)