Ilja Kuļņevs
Iļja Kuļņevs (1885. g. 9. janvāris, Sofija, Bulgārijas kņazistē – 1915. g. 7./20. maijs, Rēvele/Тallina, Krievijas impērijā) – lidotājs, hidrolidmašīnu augstākās pilotāžas pamatlicējs.
Izcilais lidotājs Iļja Kuļņevs ir Latvijā kopš 18. gadsimta pazīstamās Kuļņevu dzimtas pārstāvis.
Viens no Iļjas Kuļņeva senčiem ir pirmais Ludzas pilsētas mērs Pjotrs Kuļņevs, kurš bijis divu ģenerāļu, 1812. gada Tēvijas kara dalībnieku, tēvs. Ģenerālmajoram Jakovam Kuļņevam, kura drošsirdību apbrīnojuši pat viņa ienaidnieki, patlaban ir uzstādīts piemineklis Ludzā. Viņa brālis, Ivans Kuļņevs, arī bijis ģenerālis, komandējis Krievijas karaspēka labo flangu Polockas kaujā, kas norisinājusies 1812. gada 6.-7. septembrī.
Ģenerāļa Ivana Kuļņeva mazmazdēls, Iļja Kuļņevs, 1904. gadā ir absolvējis Jūras kadetu korpusu un kļuvis par mičmani. Viņš piedalījies krievu-japāņu karā, divreiz bija veicis ceļojumu apkārt pasaulei.
1912. gadā Iļja Kuļņevs aizrāvās ar aviāciju, 1913. gada jūnijā viņš absolvējis Sevastopoles Aviācijas skolu un sācis dienēt Liepājā – Baltijas flotes jūras aviācijā. Jau pēc pusgada Iļja Kuļņevs kļuvis slavens pēc paveiktā neparastā lidojuma.
1913. gada 15. decembrī viņš bija izpildījis šādu augstākās pilotāžas figūru — apgriežot otrādi lidaparātu un izveidojot lidojumā izstieptas cilpas formu. Lūk, kā aprakstījusi lidotāja darbību avīze “Rižskaja misļ”: “.. kara lidotājs leitnants Kuļņevs paveicis ar Sikorska hidroaeroplānu skaistuma un drošsirdības ziņā izsilu lidojumu virs jūras, turklāt lidodams ar galvu uz leju... Leitnants Kuļņevs pacēlies gaisā pa spirāli 700 metru augstumā un no turienes lidojumā meties lejā ar apstādinātu motoru. Sasniegdams 200 metru augstumu, drošsirdīgais lidotājs iedarbinājis motoru un, veiksmīgi pagriežot stūri, ievirzījis lidaparātu horizontālajā stāvoklī, tomēr, tādā veidā, ka pats nonācis stāvoklī ar galvu uz leju. Būdams ar siksnām piestiprināts pie sēdekļa, drošsirdīgais aviators kādu lidojuma posmu lidojis ar galvu uz leju, bet pēc tam veicis apbrīnojami skaistu līkni un, ieņemdams normālu stāvokli, īstenojis lēnu nolaišanos... Lidojuma laikā jūrā dežūrējuši motorlaiva un tvaikonis.”
Šis Iļjas Kuļņeva lidojums kļuvis par hidrolidmašīnu augstākās pilotāžas pirmsākumiem Krievijā, tajos laikos hidroaeroplāni bijuši daudz lielākā mērā manevrēt spējīgāki, nekā parastie lidaparāti. Par neparasto lidojumu kolēģi lidotāji uzdāvinājuši I. Kuļņevam sudraba kausu.
I. Kuļņevs bijis arī lidotājs izmēģinātājs, kurš veicis izmēģinājuma lidojumu ar jaunu hidrolidmašīnu М-1.
1914. gadā, Pirmā pasaules kara laikā, Iļja Kuļņevs bija uzgājis vāciešu kreiseru vienību Baltijas jūrā, par ko viņš kā viens no pirmajiem Krievijas Impērijas lidotājiem ticis apbalvots ar ordeni.
Arī kara laikā Kuļņevs turpinājis veikt neparastus lidojumus: viņš bijis pirmais, kas Krievijas Impērijā nakts laikā veicis nosēšanos uz ūdens virsmas; pirmais, kas veicis lidojumu ar hidrolidmašīnu kopā ar pasažieri.
Iļja Kuļņevs gājis bojā 1915. gada 7./20. maijā, kārtējā aviolidojuma laikā. Karadarbība šajā nelaimes gadījumā nav vainojama, jo pārāk bieži lidotājs bija veicis neparastus, riskantus lidojumus. Tiek uzskatīts, ka par iemeslu aviokatastrofai kļuvusi negaidīta vēja brāzma laikā, kad vecākais leitnants Kuļņevs lidojis nelielā augstumā un atkal mēģinājis “eksperimentēt”.
Rakstos par aviācijas vēsturi var sastapties ar šādu tēzi: pateicoties tādiem lidotājiem, kā Kuļņevs, lidojumi virs Baltijas jūras ir kļuvuši lidmašīnu vadītājiem par ierastu, ikdienišķu lietu.
Aleksandrs Gurins
