Jurijs Kizima

Jurijs Kizima (1933. g.  16. augustā Stavropolē, Krievijas PFSR –  2021. g. 20. jūnijā, Rīgā, Latvijas Republikā) – inženierzinātņu doktors (Dr. sc. ing.), speciālists aviācijas tehnikas nozarē.

Jurijs Kizima piedzima 1933. gada 16. augustā Ziemeļkaukāza novada (kopš 1943. gada –Stavropoles novads) Stavropoles pilsētā. Jurija tēvs gāja bojā frontē 1942. gadā, tolaik dēls kopā ar māti Valentīnu Kizimu (1912–2003) bija evakuācijā Baškīrijā. 1945. gadā  Jurija māte nolēma pārcelties uz Rīgu pie māsas, kura bija  precējusies ar rīdzinieku.

1951. gadā J. Kizima pabeidza Rīgas 22. vidusskolu un iestājās Rīgas Aviācijas inženieru augstākajā karaskolā, kuru pabeidza 1956. gadā, iegūdams inženiera-mehāniķa specialitāti. Pēc šīs skolas absolvēšanas viņš dienēja kara gaisaspēku ierindas daļās: bija aviācijas inženiersistēmu eskadriļas  un pulka komandiera vietnieks Kauņā, Krustpilī, Hāpsalu.

1960. gadā J. Kizimu pārcēla darbā Latvijas galvaspilsētā – par docētāju Rīgas Kara aviācijas tehniskajā skolā (kopš 1967. gada – Rīgas Jēkaba Alkšņa augstākā kara aviācijas inženieru   skola), kurā viņš strādāja vairāk nekā 25 gadus – līdz 1987. gadam, kad, būdams pulkveža pakāpē, tika  atvaļināts.  No 1960. līdz 1973. gadam bija pasniedzējs Aerodinamikas katedrā, bet no 1973. līdz 1978. gadam bija vecākais pasniedzējs, no 1978. līdz 1987. gadam bija Lidaparātu konstrukciju katedras priekšnieks. Viņš lasījis lekciju kursus par aviācijas tehnikas pamatiem, lidaparātu konstrukcijām un izturību,  lidojumu drošību. J. Kizima ir ap 40 zinātnisku rakstu, metodisko palīglīdzekļu par aviācijas tehniku autors, viņam ir autorapliecības par izgudrojumiem.

1968. gadā J. Kizima iestājās Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Polimēru mehānikas institūta neklātienes aspirantūrā. Viņa zinātniskā darba tēma bija saistīta ar lidaparātu konstrukciju noguruma problēmu dažādos ekspluatācijas apstākļos. 1972. gadā viņš aizstāvēja disertāciju,  par ko viņam  piešķīra tehnisko zinātņu kandidāta grādu. 1992. gadā atbilstoši Latvijas Republikas zinātnisko grādu sistēmai J. Kizimas disertācija tika nostrificēta un viņam piešķīra inženierzinātņu doktora grādu (Dr. sc. ing.).

Pēc atvaļināšanas no armijas K. Kizima vairāk nekā 20 gadus bija Rīgas Aeronavigācijas institūta pasniedzējs, docents un profesors. 1993. gadā viņš uzvarēja konkursā mācīties Skandināvijas Aviācijas akadēmijā (SAS Flight Academy)  kvalifikācijas paaugstināšanas kursos. Kursus beidzot, viņam piešķīra sertifikātu par tiesībām strādāt par Boeing 737 instruktoru. Taču SAS plāni atvērt filiāli Latvijā netika īstenoti. 2014. gadā J. Kizima  aizgāja pensijā.

Jurijs Kizima nomira 2021. gada 20. jūnijā Rīgā, apglabāts Rīgas pirmajos Meža kapos. Drīz pēc vīra aiziešanas no dzīves viņam blakus guldīja dzīvesbiedri, ar kuru kopā bija nodzīvoti vairāk nekā 60 gadi.

J. Kizima dzīvesbiedre Gaļina Teliševa (1937–2021) ir habilitētā ķīmijas doktore (Dr. habil. chem.), kopš 1959. gada līdz savas dzīves pēdējām dienām strādāja Latvijas Zinātņu akadēmijas Koksnes ķīmijas institūtā.

J. Kizimas un G. Teliševas laulībā izaudzinātas divas meitas: Natālija (dzimusi 1961. gadā, laulībā uzvārdā Zaharova) ir bioloģe; Anna (dzimusi 1972. gadā, laulībā uzvārdā Andersone) ir ķīmiķe; viņiem ir divi mazbērni un viens mazmazbērns.

Tekstu sagatavoja Ērika Tjuņina kopā ar J. Kizimas meitām Annu un Natāliju