Ļubova Ulanova

Ļubova Ulanova (1917. g. 27. jūlijā Poltavas guberņā, Krievijas impērijā – 2007. g. 7. septembrī Rīgā, Latvijas Republikā) – lidotāja,daudzkārtēja pasaules rekordiste, Sociālistiskā Darba Varone.

Ļubova Ulanova – Latvijas ievērojamo krievu lidotāju Lidijas Zverevas un Ļubovas Galančikovas tradīciju turpinātāja – dzimusi 1917. gada 22. jūlijā Ukrainas pilsētā Zolotonošā (toreiz Poltavas guberņa). Viņai nebija viegla bērnība – pilsoņu kara laikā nejauša lode iznīcināja mātes dzīvību. Meitene dzīvoja pie tantes un pēc septītās klases beigšanas bija spiesta sākt strādāt. Kļuva grāmatvede, kaut sapņoja kļūt par tāljūras kapteini. Lai kādreiz tomēr iestātos attiecīgajā mācību iestādē, beidza vakarskolu. Mācoties devītajā klasē, nejauši ieraudzīja paziņojumu par audzēkņu uzņemšanu Kijevas lidotāju skolā un savus plānus mainīja.

Lidoja ar lidmašīnu „U-2”/«У-2». Lielā tēvijas kara laikā pieteicās doties uz fronti. Lidoja tur, kur tika pavēlēts: veda ievainotos uz frontes aizmuguri, pārvadāja zeltu no atradnēm. Kaut arī tieši nepiedalījās gaisa kaujās, saņēma apbalvojumu - medaļu „Par Uzvaru pār Vāciju”.

Miera laikā Ulanova kļuva slavena kā pirmā sieviete, kas iesāka lidojumus ar turboreaktīvajām lidmašīnām. Strādāja Tālo Austrumu civilās aviācijas pārvaldēs, bija eskadriļas komandiere Lietuvas civilās aviācijas pārvaldē, vienības komandiera vietniece Sverdlovskas, pēc tam Urālu civilās aviācijas pārvaldē. Kā visiem pirmajiem ceļa gājējiem viņai nebija viegli. 1960. gada 27. aprīlī Ulanovai tika dots uzdevums pārbaudīt kāda pilota lidojumu, un nevis no zemes, bet atrodoties lidotājam blakus. Lidmašīna cieta avārijā, gāja bojā borta mehāniķis, pārējie apkalpes locekļi guva savainojumus. Vēlāk speciāla komisija konstatēja: lidotājs nebija vainīgs, par traģēdijas cēloni uzskatāmas kļūmes lidaparāta konstrukcijā.

Ulanova izveseļojās un turpināja lidot. 1962. gadā lūdza pārcelt viņu darbā uz Rīgu, kur tolaik dzīvoja pēkšņi saslimusī māsa, kurai nu bija nepieciešama palīdzība.

Latvijas Civilās aviācijas pārvaldē Ulanova strādāja par piloti, piloti – instruktori, eskadriļas komandieri. Rīgas debesis izrādījās Ulanovai izrādījās laimīgas – tieši Latvijā viņa uzstādīja vairākus pasaules rekordus. Paradokss, bet Sociālistiskā Darba varoņa nosaukumu viņai piešķīra 1966. gadā, t.i., ātrāk nekā kļuva pazīstama visā pasaulē. Nākošajā gadā sieviešu apkalpes komandiere  Ļubova Ulanova uzstādīja pasaules tāluma  rekordu - vairāk nekā 7,5 tūkstošu kilometru lidojuma bez nosēšanās. Drīz sekoja pasaules rekords lidojuma augstumā...

Sākumā Ulanova lidoja virs Latvijas ar lidmašīnu „ IL-18”/”ИЛ-18”, tad ar „TU-134”/”ТУ-134”. Pārsteidza viņas karjeras ilggadība : tolaik sievietēm bija tiesības aiziet pensijā 55 gadu vecumā, bet Ulanova  lidoja līdz 59 gadiem, kad viņai to aizliedza  veselības stāvokļa dēļ. Tomēr Ļubova Ulanova nostrādāja aviācijā arī pēc septiņdesmit gadu jubilejas! Vēl 1973. gadā viņa pabeidza Ļeņingradas Civilās aviācijas akadēmiju (kur daudzi pasniedzēji bija krietni jaunāki par šo studenti!) un no 1976. līdz 1988. gadam strādāja par trenažiera piloti – instruktori.

Ļubova Ulanova mirusi 2007. gada 7. septembrī  90 gadu vecumā.

Aleksandrs Gurins