Sākumlapa > Tēmas > Personas
Aleksandrs Kudaševs

Aleksandrs Kudaševs

Kņazs Aleksandrs Kudaševs (1872. gada 28. janvārī Sanktpēreburgā, Krievijas impērijā – 1917. gadā ?) –  pirmās Krievijas lidmašīnas konstruktors.

Aleksandrs Kudaševs dzimis aristokrāta ģimenē. Viņa vectēvs, Nikolajs Kudaševs bija ģenerālmajors, izcilā Krievijas karavadoņa Mihaila Kutuzova radinieks un draugs; 1812. gada Tēvijas karā pret Napoleonu viņš bija piedalījies slavenajā Borodinas kaujā. Viņa brāļa meita Aleksandra kļuva par pasaulslavenā filozofa Nikolaja Berdjajeva māti, tātad Nikolajs Berdjajevs bija aviokonstruktora trešās pakāpes brālēns. Aleksandra tēvs Sergejs Kudaševs uzkalpojās par valsts padomnieku.

Aleksandrs Kudaševs absolvēja ceļu satiksmes institūtu, piedalījās dzelzceļa līnijas Tiflisa-Karsa būvniecībā un priekšniecība viņu atzīmēja , kā labu inženieri. Tomēr, visvairāk viņu saistīja darbība zinātniskajā jomā. 1900. gadā kņazs kļuva par Kijevas Politehniskā institūta būvniecības mākslas profesora vietas izpildītāju.

Kņazu Aleksandru Kudaševu nopietni aizrāva tolaik populārā gaisa kuģošana, par saviem līdzekļiem viņš uzbūvēja Krievijā pirmo lidmašīnu «Kudašev-1». 1910. gada 23. maijā (5. jūnijā pēc jaunā stila) Kijevā notika pirmās Krievijas lidmašīnas pirmais lidojums. Aleksandrs Kudaševs pats pilotēja savu lidmašīnu. Izmēģinājuma lidojums izdevās lieliski, tomēr Sanktpēterburgā neatzina kņaza Aleksandra Kudaševa prioritāri, proti, augsto ierēdņu motivācija bija šāda: aviokonstruktors nebija atsūtījis uz galvaspilsētu iepriekšējo paziņojumu par lidojumu. Par pirmās krievu lidmašīnas izgudrotāju tika pasludināts talantīgais zinātnieks Jakovs Gakeļs, kura uzkonstruētā lidmašīna pacēlās debesīs dažas dienas vēlāk nekā Kudaševa lidaparāts. Tikai 20. gadsimta beigās aviācijas vēsturnieki bez jebkādām atrunām atzina kņaza Aleksandra Kudaševa prioritāti.

1910. gada beigās Aleksandrs Kudaševs tika aicināts stradāt par Rīgas rūpnīcas «Russobalt» aviācijas nodaļas konstruktoru, un 1911. gada janvārī kņazs ieradās Rīgā. Viņš enerģiski ķērās pie darba. Kā ziņoja žurnāls «Vestņik vozduhoplavanija»: «...konstruktora kņaza Kudaševa galvenais mērķis bija uzbūvēt visiem pieejamu, izturīgu un, iespējams, portatīvu aparātu». Jau 1911. gada 2. aprīlī debesīs virs Zolitūdes hipodroma notika lidmašīnas «Kudašev-4» lidojums. Un atkal kņazs pats pilotēja savu lidmašīnu. 1911. gada maijā Sanktpēterburgā Pirmajā Gaisa kuģošanas izstādē lidmašīna «Kudašev-4» tika apbalvota ar Lielo sudraba medaļu.

Drīzumā Rīgas rūpnīcas «Russobalt» Aviācijas nodaļa tika pārcelta uz Sanktpēterburgu, bet tur par galveno konstruktoru kļuva bijušais Aleksandra Kudaševa students un nākamais pasaulslavenais aviokonstruktors Igors Sikorskis. Kņazs Kudaševs pārcēlas uz Sanktpēterburgu un kādu laiku strādāja Sikorska vadībā.

1914. gadā Aleksandrs Kudaševs aizbrauca uz Franciju, kur viņš bija paredzējis veltīt sevi pedagoģiskajam darbam. Tomēr pēc Pirmā pasaules kara sākuma viņš atgriezās Krievijā un brīvprātīgi devās uz fronti, kur arī krita 1917. gadā (precīzi viņa bojāejas datums un vieta nav zināmi).

Aleksandrs Gurins

 

Ilustrācijas tēmai