Eduards Maharevs

Eduards Maharevs (1943. g. 20. septembrī Nogliku rajona Katangli ciematā, Sahalīnas apgabalā, KPFSR) –profesors, habilitētais inženierzinātņu doktors (Dr. habil. sc. Ing.).

1959. gadā Eduards Maharevs absolvējis vidusskolu un pēc tam trīs gadus – no 1960. līdz 1963. gadam studējis Tālo Austrumu Tehnoloģiskajā institūtā. 1965. gadā  E. Maharevs absolvējis Rjazaņas Radiotehnisko institūtu specialitātē “Matemātiskie un skaitļošanas aparāti un ierīces”. Šajā pašā institūtā, gadu nostrādādams par Skaitļošanas tehnikas katedras asistentu, viņš pārgājis inženiera amatā uz Zinātniskās pētniecības laboratoriju, kur piedalījās tolaik jaunās elektroniskās skaitļošanas mašīnas «ЦНА-2» projektēšanā. Šī  ESM tika pielietota, lai kontrolētu Mēness raķešnesēja «Н-1» telemetrijas datus.  

No 1969. līdz 1972. gadam Eduards Maharevs bija Ļeņingradas (tagad Sanktpēterburga) Eksaktās mehānikas un optikas institūta Skaitļošanas tehnikas katedras aspirants. 1972. gadā viņš beidza aspirantūru un sekmīgi aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju specialitātē “Skaitļošanas sistēmas un kompleksi”. Pēc tam viņš tika norīkots darbā uz Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtu (RCAII).

Kopš 1972. gada Eduarda Mahareva profesionālais darbs un sabiedriskā darbība ir nesaraujami saistīti ar Latviju. No 1972. līdz 1976. gadam viņš strādāja RCAII Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultātes (ASTF) Skaitļošanas tehnikas katedrā. Viņš pasniedzis šādus priekšmetus, kā “ESM elementi un mezgli”, “Operacionālās sistēmas” un “Skaitļošanas sistēmas un kompleksi”.

1976. gadā E. Maharevs tika ievēlēts ASTF dekāna amatā, bet 1977. gadā viņš tika iecelts Civilās aviācijas automatizēto vadības sistēmu Centrālā Zinātniskās pētniecības institūta priekšnieka pirmā vietnieka amatā. 1983. gadā viņš tika iecelts par Civilās aviācijas automatizēto vadības sistēmu Centrālā ZPI priekšnieku un civilās aviācijas automatizēto vadības sistēmu galveno konstruktoru.

Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas un aviokompānijas “Aeroflot” sabrukuma E. Maharevs tika iecelts par jaunizveidotās nacionālās aviokompānijas “Latvijas aviolinījas” (Latavio) ģenerāldirektoru (Ministru kabineta 1992. gada 27. marta lēmums Nr. 106).

Strādājot šajā amatā, viņam izdevās:

– starptautiskajās organizācijās nodrošināt “Latavio” leģitimitāti, kā patstāvīga un neatkarīga aviopārvadātāja;

– īstenot starptautisko Latvijas aviācijas satiksmes līgumu sagatavošanu ar Austriju, Kipru un Krievijas Federāciju;

–  uzsākt regulārus “Latavio” lidojumus uz Dāniju, Kipru, Zviedriju, Somiju, Poliju un Krieviju;

–  lai varētu piedalīties starptautiskajās sarunās, nodrošināt Latvijas Republikas Ministru Kabineta un Augstākās Padomes delegāciju literlidojumus uz Kipru, Ķīnas Republiku (Taivānu), Krieviju un Franciju;

–  ieviest ASV pasažieru aviopārvadājumu rezervēšanas un pārdošanas sistēmu “SABRE” u.c.

1993. gadā, sakarā ar “Latavio” pārveidošanu par valsts akciju sabiedrību ar tādu pašu nosaukumu, Eduards Maharevs pārgājis AS “Fenix Airways” prezidenta amatā.

No 1994. līdz 2002. gadam E. Maharevs strādāja ārpus Latvijas - organizācijās, kas saistītas ar pasažieru aviopārvadājumiem.

No 2002. līdz 2015. gadam viņš ieņēmis SIA “ROSTOURISM” Latvijas valdes priekšsēdētāja amatu, no 2009. gada amatu savienošanas kārtībā viņš pasniedzis Transporta un sakaru institūtā un no 2010. gada - Baltijas Starptautiskajā akadēmijā.

Zinātniskā un mācību metodiskā darbība

Eduarda Mahareva zinātniskās un mācību metodiskās darbības joma ir gaisa transporta automatizēto vadības sistēmu teorija un prakse. 1988. gadā Maskavā, Automatizēto gaisa satiksmes vadības sistēmu Zinātniski eksperimentālā centra Zinātniskajā padomē E. Maharevs aizstāvējis disertāciju tehnisko zinātņu doktora grāda piešķiršanai tēmā “Civilās aviācijas vienotās informatīvās skaitļošanas sistēmas nodrošinājuma zinātniski metodoloģiskie pamati un tās izveide”.

1989. gadā viņam tika piešķirts profesora akadēmiskais nosaukums specialitātē “Automatizētās transporta vadības sistēmas”.

E. Mahareva vadībā tika sagatavoti vairāki zinātņu kandidāta un zinātņu doktora disertācijas darbi.

Viņš publicējis vairāk kā 60 zinātniskus rakstus, tostarp autorredakcijā un/vai 18 grāmatu kā līdzautors.

Sabiedriski politiskā darbība

1980.–1985. gadā – Rīgas pilsētas Maskavas rajona Tautas deputātu padomes deputāts;

1988.–1992. gadā – Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes deputāts.

1991.–1993. gadā – Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts.

Bija frakcijas “Līdztiesība” sastāvā. 1991. gada janvāra notikumu laikā Rīgā viņš publiski aicinājis uz mieru un nevardarbīgu rīcību. Viņš nosodījis 1991. gada augusta puču un izstājies no frakcijas “Līdztiesība” sastāva.

Eduards Maharevs bijis Latvijas delegācijas loceklis sarunās ar Krievijas Federāciju par visu veidu transportlīdzekļu mantisko sadali.

Pašlaik Eduards Maharevs ir aktīvs pensionārs. Viņš turpina nodarboties ar zinātniski izglītojošu darbību gaisa transporta automatizēto vadības sistēmu jomā.

Patlaban (2024. g.) viņš gatavo izdošanai grāmatas manuskriptu tēmā “Pasažieru aviopārvadājumu rezervēšanas automatizācija” («Автоматизация бронирования пассажирских авиаперевозок»).

Ģimene:

Dzīvesbiedre – Tamāra Mahareva, tehnisko zinātņu kandidāte, RCAII docente (1978–1992).

Meita – Kristīne Mahareva, ekonomikas zinātņu doktore (aizstāvējusi disertāciju Baltijas Starptautiskajā akadēmijā), sertificēta starptautiskā auditor & accounting.

Mazmeita – Vita Podajecka, bakalaure, absolvējusi Londonas Universitāti.

Aleksandrs Andronovs, Vladimirs Šestakovs