Nikolajs Sevastjanovs

Nikolajs Sevastjanovs (1919. g. 5. maijā, Ivanovovozņesenskas guberņā/tagad Ivanovas apgabals, Krievijas PFSR –  1994. g. 9. aprīlī Rīgā, Latvijas Republikā) –  tehnisko zinātņu doktors, profesors, speciālists aviācijas automātikas un skaitļošanas tehnikas jomā. Latvijas PSR Nopelniem bagātais zinātnes un tehnikas darbinieks (1979. g.)

Nikolajs Sevastjanovs ir dzimis Ivanovovozņesenskas guberņas Kohmas pilsētiņā, zemnieku ģimenē. 1936. gadā viņš ar medaļu absolvējis vietējo skolu.  

1939. gadā N. Sevastjanovs iestājies Maskavas Valsts universitātes Mehānikas un matemātikas fakultātē, taču 1941. gadā, neilgi pirms Lielā Tēvijas kara sākuma, no trešā kursa viņš ticis iesaukts armijā un pārcelts uz N. Žukovska Gaisa kara akadēmijas Aviācijas bruņojuma fakultāti.  

Pēc šīs akadēmijas absolvēšanas N. Sevastjanovs ticis nosūtīts uz aktīvo armiju. Kara laikā dienējot armijā, viņš ieņēmis aviācijas pulka apbruņošanas inženiera amatu Ziemeļkaukāza un Baltkrievijas frontē; bija piedalījies Polijas atbrīvošanā no nacistu okupantiem, Berlīnes ieņemšanā. N. Sevastjanovs ir apbalvots ar ordeņiem un medaļām, tajā skaitā ar diviem Sarkanās Zvaigznes ordeņiem un A. Suvorova 3. pakāpes ordeni.  

1949. gadā Nikolajs Sevastjanovs ticis pārcelts uz Rīgas Augstāko kara aviācijas inženieru skolu (RAKAIS).

1958. gadā N. Žukovska Gaisa kara akadēmijā N. Sevastjanovs aizstāvējis zinātņu kandidāta disertāciju.

1960. gadā RAKAIS tikusi reorganizēta par Rīgas Civilās gaisa flotes inženieru institūtu (RCGFII, vēlāk - Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūts [RCAII]). RAKAIS Speciālo elektroiekārtu un Aviācijas bruņojuma fakultāšu pasniedzēji un inženieri, kuri nodarbojās ar automātiku un skaitļošanas tehniku, tikuši apvienoti vienā katedrā – Aviācijas automātikas un skaitļošanas tehnikas katedrā; par tās vadītāju kļuvis N. Sevastjanovs

Nedaudz vēlāk, RCAII laikos, Skaitļošanas tehnikas katedra atdalījusies un kļuvusi par patstāvīgu (katedras vadītājs docents N. Procenko). Pamatojoties uz šo divu katedru bāzes, 1966. gadā tikusi atvērta Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāte. Aviācijas automātikas katedra bijusi viena no fakultātes bāzes katedrām, to joprojām vadījis N. Sevastjanovs.

Kā atceras viņa vistuvākais skolnieks, profesors Valerijs Ņikoļskis:  “Sevastjanovs Nikolajs – inteliģents un intelektuālis – lasījis visai sarežģītu studiju priekšmetu - Automātiskās vadības un regulējuma teoriju – viegli un glīti. Turklāt izklāstījis mācību vielu tik pieejamā veidā, ka praktiski visi viņu saprata.”

1966. gadā Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Zinātniskajā padomē N. Sevastjanovs sekmīgi aizstāvējis disertāciju, iegūdams tehnisko zinātņu doktora zinātnisko grādu.  

Tehnisko zinātņu doktora Sevastjanova zinātnisko pētījumu galvenie rezultāti vēlāk tikuši apkopoti monogrāfijā “Regulējuma un diskrētās korekcijas algoritmi operatīvās vadības uzdevumos”/ «Алгоритмы регулирования и дискретной коррекции в задачах оперативного управления». Izdevniecība «Zinātne», Rīga, 1975. gads. 

Nikolaju Sevastjanovu ļoti cienījuši viņa vadītās katedras līdzstrādnieki, kā arī studenti, profesoram ir bijusi liela autoritāte viņu vidū. Viņš raženi strādājis visaugstākās kvalifikācijas personāla sagatavošanas jomā,  izaudzinot ne vienu vien desmitu zinātņu doktoru un kandidātu. Tādējādi profesors bija izveidojis savu Zinātnisko skolu, par ko 1979. gadā viņam tika piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā zinātnes un tehnikas darbinieka goda nosaukums.

Profesors Sevastjanovs ārkārtīgi lielu vērību veltījis savu skolnieku pētījumu rezultātiem, viņam izdevās apvienot labsirdību attieksmē pret viņiem un gatavību vienmēr nākt palīgā. Daudzi no viņa skolniekiem arī patlaban strādā dažādās valstīs – Latvijā, ASV, Krievijā, Izraēlā un citur.

Nikolajs Sevastjanovs ir miris Rīgā 1994. gada 9. aprīlī.

                                                                                   Vladimirs Šestakovs  

Fotoattēls: Nikolajs Sevastjanovs katedras laboratorijā, 1970. g.