Sergejs Kurnosovs

Sergejs Kurnosovs  (1916. g. 1. jūlijā Vladimiras guberņā, Krievijas impērijā – 1995. g. Rīgā, Latvijas Republikā) – docents,  tehnisko zinātņu kandidāts, Rīgas  Civilās aviācijas inženieru institūta Mehānikas fakultātes dekāns  (1969–1979).

Sergejs Kurnosovs ir dzimis Vladimiras guberņas Suzdaļas apriņķī. Pēc septiņklašu pamatskolas beigšanas (1931. gadā) viņš turpināja mācības arodskolā un pēc tam strādāja celtniecībā. 1936. gadā viņš iestājās Ivanovas Celtniecības tehnikumā, bet jau nākamajā gadā pēc komjaunatnes ceļazīmes viņu nosūtīja mācīties Sevastopoles Jūras kara krasta apsardzes artilērijas skolā. Šo mācību iestādi viņš beidza 1940. gadā, saņemot krasta apsardzes artilērijas leitnanta pakāpi un viņu nosūtīja dienestā uz Hanko pussalu. (Pēc padomju un somu kara 1939.–1940. gadā Somija  nodeva Hanko nomā Padomju Savienībai kā jūras karabāzi.) Ilgāk nekā piecus mēnešus izolēts padomju garnizons sekmīgi  aizsargāja pilsētu un  jūras karabāzi no nacistu uzbrucējiem. S. Kurnosovs bija viens no Hanko aizstāvjiem.

Karu Sergejs Kurnosovs beidza  Ļeņingradā (tagad – Sanktpēterburga), viņu aizsūtīja mācīties akadēmiķa Krilova vārdā nosauktajā Jūras kara kuģubūves un apbruņojuma akadēmijā. Pēc studiju beigšanas akadēmijā viņu atstāja adjunktūrā (1950–1953). Kurnosovs docēja tehnisko augstskolu studentiem vienu no sarežģītākajām studiju disciplīnām – materiālu ptetestība. 1954. gadā viņš aizstāvēja šajā nozarē zinātņu kandidāta disertāciju un 1957. gadā viņu apstiprināja par katedras vadītāju.

Šajā laikā Sevastopoles Jūras kara krasta apsardzes artilērijas skola (Kurnosova alma mater), kas laika gaitā vairākkārt bijusi reorganizēta, izrādījās nokļuvusi Rīgā  kā  Rīgas Augstākā artilērijas  inženieru skola. 1957. gadā Kurnosovs tika komandēts uzņemties katedras vadītāja  vietu  Rīgā jaundibināta kara skolā. Taču drīz vien viņu komandēja uz Baku darbā Kirova vārda nosauktajā Kaspijas Jūras karaskolā. Viņa ģimene palika dzīvot Rīgā.

Pēc demobilizācijas 1. ranga kapteiņa pakāpē  Kurnosovs atgriezās Rīgā; šeit jau bija nodibināts Rīgas Civilās gaisa flotes inženieru institūts. S. Kurnosovu docenta amatā iekļāva šī institūta Materiālu pretestības  un celtniecības mehānikas katedras personālā, šeit viņš strādāja līdz 1986. gadam. Katedras vadītājs un arī institūta rektors  bija Nikolajs Kaļiņins, katedras mācībspēki  bija I. Dišlers, K. Kovaļčuks, G. Haikins, A. Kuricins, B. Koziņecs un vēl citi.

1969. gadā Sergeju Kurnosovu ievēlēja par Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūta (no 1967. g.)  Mehānikas fakultātes dekānu.  Šo amatu viņš pildīja  desmit gadus –  līdz 1979. gadam.

Tie bija gadi, kad Mehānikas fakultātē uzņēma visvairāk studentu. Un Sergejs Kurnosovs pilnībā atklāja savas organizatora spējas un cilvēciskās īpašības. Pēc desmit darba gadiem fakultātes dekāna amatā S. Kurnosovs, būdams katedras Materiālu pretetības un celtniecības mehānikas katedras docents, turpināja strādāt līdz 1986. gadam.

Sergejs Kurnosovs aizgāja no dzīves 1995. gadā. Apbedīts Ivana kapos Rīgā.

Vladimirs Šestakovs