Interneta vietne «Latvijas krievi» ir brīvi pieejams izziņu avots, kas pastāvīgi tiek papildināts. Sākotnēji vietne tika veidota, balstoties uz tāda paša nosaukuma izstādes materiāliem. Mūsu mājas lapa lieti noderēs gan skolniekiem, gan studentiem un pētniekiem, gan arī plašai publikai, kas lasa krievu, latviešu vai angļu valodās.Mājas lapa iekļauj sevī informāciju par Latvijas krievu nacionālās minoritātes vēsturi un aktuālajām dzīves norisēm. Lasīt tālāk
 |
Olga Šilova. Granīta Milda. 2018. 98,5x35x22,5 cm Sk. jaunus Olgas Šilovas darbus |
Jaunumi «Personu» sadaļā
|
|
|
|
|
Jaunumi «Personu» sadaļā |
|
 |
Andrejs Verhovskis (1864–1923) – dzelzceļa inženieris, Rīgas-Orlas Dzelzceļa sliežu ceļu dienesta vadītājs |
Jaunumi sadaļā «Dievnami un klosteri»
|
|
 |
|
Jaunumi sadaļā «Galerijas»
|
|
 |
Foto no krievu studentu korporācijas Fraternitas Arctica arhīva |
Stepans Bohonko
Stepans Bohonko (aptuveni 1860. gadā, Minskas guberņā, Krievijas Impērijā – 1927. g. 22. jūlijā, Kijivā, Ukrainas PSR) – pedagogs, krievu valodas pasniedzējs, sabiedriskais darbinieks, Mītavas (Jelgavas) Svēto Simeona un Annas katedrāles aizbildņu padomes loceklis.
Pēc esošām ziņām, Stepans Bohonko ir dzimis aptuveni 1860. gadā Krievijas Impērijas Minskas guberņā (patlaban – Baltkrievijas Republika), Dmitrija Bohonko ģimenē.
Uz Baltijas novadu Stepans Bohonko atbraucis 1880. gadu beigās un vairāk nekā 25 gadus nostrādājis šeit tautas izglītības jomā. Sākumā S. Bohonko kalpojis par krievu valodas pasniedzēju Mītavas (Jelgavas) pilsētas Aleksandra skolā, bet no 1907. līdz 1914. gadam — privātajā vācu ģimnāzijā.
Kā pedagogs, Stepans Bohonko bija plaši pazīstams ne tikai Mītavas (Jelgavas) iedzīvotāju vidū, bet arī tālu aiz pilsētas robežām. Daudzi no 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas valstvīriem ir bijuši viņa audzēkņi.
Stepana Bohonko audzēkņu vidū bijis arī Kārlis Ulmanis – nākamais Latvijas Valsts prezidents un Ministru prezidents. Lūk, kā par to rakstījis Alfonss Francis Kārļa Ulmaņa 60-tajai jubilejai veltītajā materiālā “Latviešu tautas vadoņa 60 gadi. Valsts un ministru prezidenta Dr. Kārļa Ulmaņa dzīve un darbi”, kas 1937. gadā tika publicēts žurnālā “Aizsargs”: “Ulmanis dzīvoja pansijā pie skolotāja Bohonko, un mācījies sekmīgi, galveno vērību piegriezdams grāmatām, kurās atklājās daudz plašāka pasaule un reizē arī skats uz paša tautu.”
Dzīvojot un strādājot Mītavā (Jelgavā), S. Bohonko aktīvi piedalījies krievu sabiedriskās dzīves norisēs. Visvairāk ievērības viņš pievērsis Pareizticīgās Baznīcas lietām un garīgajai dzīvei. Vairāk nekā divdesmit gadu laikā viņš bijis Mītavas (Jelgavas) Svēto Simeona un Annas katedrāles draudzes aizbildņu padomes loceklis.
Skolotājs Bohonko bijis arī Pareizticīgās konfesijas veco ļaužu un bērnu aprūpes komitejas Valdes loceklis, viņš aktīvi piedalījies bāreņu patversmes krievu bērniem dibināšanā Mītavā (Jelgavā). Laikabiedri, kuri pazinuši šo pedagogu, raksturojuši viņu kā par labestīgu, godīgu un čaklu darbinieku.
Stepans Bohonko tika apbalvots ar Krievijas valsts apbalvojumiem, to starpā, ar Sv. Staņislava 3. pakāpes ordeni (1896. g.).
Savas dzīves pēdējos gadus S. Bohonko pavadījis Kijivā, kur, kā tas 1927. gadā tika rakstīts krievu laikrakstā “Segodņa”, dzīvojis ļoti trūcīgos apstākļos.
Stepans Bohonko ir miris pēc smagas slimības 1927. gada 22. jūlijā Kijivā.
Stepana Bohonko radinieki
Brālis:
Vikentijs Bohonko – pedagogs, krievu valodas pasniedzējs, sabiedriskais darbinieks. Pasniedza krievu valodu Mītavas (Jelgavas) pilsētas Aleksandra skolā, pēc tam - privātajā vācu ģimnāzijā.1900. gada jūnijā tika iecelts par Talsu pilsētas skolas inspektoru, bet 1900. gada decembrī tika pārcelts inspektora amatā uz Jakobštates (Jēkabpils) pilsētas skolu. No 1906. gada Mītavas (Jelgavas) pilsētas Aleksandra skolas inspektors, no 1907. gada – pasniedzējs Mītavas privātajā vācu ģimnāzijā.
1906. gadā Vikentijs Bohonko apbalvots ar Sv. Annas 3. pakapes ordeni. 1913. gadā viņš tika ievēlēts Mītavas pilsētas domē, kur nostrādājis vismaz līdz Pirmā pasaules kara sākumam. V. Bohonko turpmākais liktenis pagaidām nav zināms.
Māsa:
Aleksandra Bohonko ir dzimusi Minskas guberņas Rečicas apriņķa Braginas miestiņā. Pēc 1897. gada dzīvoja Jurovickas pagasta Krišiču sādžā (patlaban – Gomeļas apgabala Kalinkoviču rajons).
Citi Bohonko ģimenes locekļi, kuri dzīvojuši/mācījušies Mītavā (Jelgavā):
• Ksenofons Bohonko – 1902. gadā ar zelta medaļu absolvējis Mītavas (Jelgavas) klasisko ģimnāziju.
• Helēna Bohonko – 1911. gadā ir beigusi Mītavas (Jelgavas) sieviešu ģimnāzijas 7. klasi; 1912. gadā beigusi tās pašas ģimnāzijas 8. pedagoģijas klasi.
• Aleksandrs un Nikolajs Bohonko – 1914. gadā absolvējuši Mītavas (Jelgavas) vīriešu ģimnāziju.
Tekstu sagatavojusi Aleksandra Jakovļeva, 2021. g.
Saīsināts tulkojums no krievu valodas
Informācijas avoti:
- Внутренние дела. Из Митавы. Рижский вестник № 120, 02.06.1895.
- Внутренние дела. Высочайше пожалованы ордена. Рижский вестник № 2, 03.01.1896.
- Внутренние дела. Награды. Рижский вестник № 1, 02.06.1906.
- Список книг, вышедших в России в 1906 году.
- Inland. Mitau Der Bestand des Lehrpersonals. Rigasche Zeitung № 189, 16.08.1907.
- Прибалтийский край. Митава (Приют для русских детей). Рижский вестник № 99, 01.05.1913.
- Iekšzeme. Jelgavas pilsētas vēlešanas. Dzimtenes Vēstnesis № 289, 14.12.1913.
- С.Д. Бохонко [некролог], Сегодня № 175, 09.08.1927.
- Alfonss Francis. «Latviešu tautas vadoņa 60 gadi», Žurnāls Aizsargs, Aizsargu štābs, Rīga, 1937. lpp.5.
- Александра Дмитриевна Бохонко: Генеалогический форум ВГД: https://forum.vgd.ru/post/1246/60525/p1805580.htm
