Interneta vietne «Latvijas krievi» ir brīvi pieejams izziņu avots, kas pastāvīgi tiek papildināts. Sākotnēji vietne tika veidota, balstoties uz tāda paša nosaukuma izstādes materiāliem. Mūsu mājas lapa lieti noderēs gan skolniekiem, gan studentiem un pētniekiem, gan arī plašai publikai, kas lasa krievu, latviešu vai angļu valodās.Mājas lapa iekļauj sevī informāciju par Latvijas krievu nacionālās minoritātes vēsturi un aktuālajām dzīves norisēm. Lasīt tālāk
 |
Olga Šilova. Granīta Milda. 2018. 98,5x35x22,5 cm Sk. jaunus Olgas Šilovas darbus |
Jaunumi «Personu» sadaļā
|
|
|
|
|
Jaunumi «Personu» sadaļā |
|
 |
Andrejs Verhovskis (1864–1923) – dzelzceļa inženieris, Rīgas-Orlas Dzelzceļa sliežu ceļu dienesta vadītājs |
Jaunumi sadaļā «Dievnami un klosteri»
|
|
 |
Krievzemes Svēto Jaunmocekļu un ticības Apliecinātāju baznīca Bolderājā. – Rīga, Birzes ielā 10 |
Jaunumi sadaļā «Galerijas»
|
|
 |
Foto no krievu studentu korporācijas Fraternitas Arctica arhīva |
Anatolijs Ugrjumovs
Anatolijs Ugrjumovs (1872. g. 18. aprīlī Rjazaņas guberņā, Krievijas impērijā – 1929. g. 25. septembrī Rīgā, Latvijas Republikā) – Aleksandra juridiskās kara akadēmijas absolvents, Krievijas armijas ģenerālmajors, Latvijas Universitātes privātdocents (1923–1929).
Anatolijs Ugrjumovs dzimis Rjazaņas guberņā vietējās aprindās godātu pilsoņu ģimenē. 1890. gadā beidza Skopinas reālskolu.
1890. gadā sāka dienestu Mazkrievijas ģenerālfeldmaršala Rumjanceva 10. Grenadieru Aizdonavas pulkā, no kurienes tika aizkomandēts uz Maskavas kājnieku junkeru skolu. Taču jau pirmajā mācību gadā kļuva skaidrs, ka Ugrjumovam nebūs lemta spoža militārā karjera. Tam par iemeslu bija viņa redzes problēmas. Pēc kara skolas beigšanas Ugrjumovs tika nosūtīts uz Krievijas Kara juridisko akadēmiju, lai pirms dokumentu iesniegšanas nokārtotu iestājeksāmenus, kas ļāva viņu ieskaitīt augstskolā 1898. gada 9.septembrī. 1900. gadā Ugrjumovu iecēla štāba kapteiņa amatā, bet 1901. gadā – atzīmējot viņa teicamos sasniegumus zinātnē, paaugstināja par kapteini. Šajā gadā viņu nosūtīja uz Kara kuģu pārvaldi un piekomandēja Viļņas apgabaltiesas kara prokurora uzraudzībai. 1902. gada augustā Ugrjumovs tika izraudzīts par kandidātu uz kara tiesas amatiem Sibīrijas kara apgabaltiesā. 1904. gada 26. augustā viņu nozīmēja par Sibīrija apgabaltiesas kara prokurora palīgu, nosūtot uz šīs tiesas Irkutskas nodaļu. Tur 1904. gada beigās viņu paaugstināts apakšpulkveža kārtā. Ar 1906. gada 12. maija pavēli Anatolijs Ugrjumovs tika nozīmēts par Viļņas apgabaltiesas kara izmeklētāju. 1908. gadā saņēma pulkveža uzplečus. Dienestu Krievijas armijā beidza kā ģenerālmajors.
1920. gadā Anatolijs Ugrjumovs apmetās uz dzīvi Latvijā. No 1920. gada 16. jūnija (līdz šī amata likvidācijai 1923. gada 1. jūlijā) bija Kara tiesu pārvaldes Konsultācijas loceklis. No 1923. gada 13. novembra - tiesneša amata vecākais kandidāts Rīgas Apgabaltiesā.
1923. gada novembrī Ugrjumovs sāka strādāt par Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes privātdocentu. Viņa pārziņā bija priekšmets „Kara tiesības un process”. Sākumā viņam atļāva lasīt lekcijas krievu valodā vienu gadu, pēc tam šādas tiesības piešķīra jau uz diviem gadiem, bet 1926. gadā - uz trim gadiem.
1929. gadā Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes padome privātdocenta Ugrjumova pilnvaras pagarināja atkal uz trim gadiem (ar noteikumu – lasīt lekcijas latviešu valodā).
Taču liktenis izrīkojās savādāk. 1929. gada 25. septembrī Anatolijs Ugrjumovs miris.
Anatolijs Ugrjumovs bija precējies ar ģenerālmajora meitu Nadeždu Polu (dzimusi 1874. gadā Smoļenskas guberņā). Ģimenē auga dēli: Aleksandrs (dzimis 1900. gada 25. jūlijā); Georgijs (dzimis 1902. gada 1. jūnijā); Vsevolods (dzimis 1904. gada 26. aprīlī) un Sergejs (dzimis 1908. gada 9. augustā), kā arī meitas: Vera (dzimusi 1896. gada 29. janvārī) un Olga (dzimusi 1898. gada 26. jūlijā).
Tatjana Feigmane
Informācijas avoti:
LVVA, 7427. f., 13. apr.,1804. l.
