Dimitrijs Tihomirovs
Dimitrijs
Tihomirovs (1880. g. 30. jūlijā Kalugas guberņā, Krievijas impērijā – 1963. g.
15. martā Rīgā, Latvijas PSR) – krievu valodas un literatūras skolotājs
Dimitrijs
Tihomirovs piedzima Kalugas guberņas Logino ciema mācītāja daudzbērnu ģimenē.
Viņš mācījās skolā Žereļevo ciemā, uz kurieni pārcēla viņa tēvu. Pēc gada
Dimitrijs mācījās Kalugas Garīgajā skolā, pēc tam – Garīgajā seminārā. 1900. gadā viņš iestājas Tartu Universitātes
Medicīnas fakultātē, taču pēc diviem mēnešiem viņš pārgāja uz Filoloģijas fakultāti.
1906. gada pavasarī D. Tihomirovs pabeidza studijas universitātē, iegūdams slāvu-krievu filoloģijas kandidāta grādu, un
viņš tika nosūtīts darbā uz Vindavas (Ventspils) reālskolu. Ventspilī viņš
strādāja līdz 1915. gadam, šeit viņš iepazinās ar Nikolīnu Rudbahu un 1908. gadā viņi salaulājās. Ventspilī ģimenē
piedzima divi bērni: 1909. gadā dēls Vjačeslavs un 1912. gadā meita Tatjana.
Pirmā pasaules
kara sākumā sakarā ar evakuāciju D. Tihomirovu pārcēla darbā Pleskavas apgabala
Ostrovas reālskolā, kur viņš strādāja 1915. un 1916. gadā. No 1916. līdz 1917.
gadam viņš bija Pertrogradas guberņas Gdovas apriņķa tautskolu inspektors, no
1917. gada līdz 1919. gada novembrim –
Gdovas reālskolas direktors.
1919. gada beigās
D. Tihomirovs bēgļu straumē nokļuva Igaunijā, šeit viņam vairākkārt nācās
mainīt darbavietu, jo skolas ar krievu mācību valodu te atvēra, te slēdza. Pirmā
viņa darbaviet
Pirmā viņa darbavieta Igaunijā bija Rakveres Skolotāju seminārs.
No 1921. līdz 1922. gadam viņš bija emigrantu skolas (kursu) direktors, kuru uzturēja Kristīgo jauniešu apvienība (YMCA). No 1922. gada septembra līdz 1923.
gada janvārim viņš bija pasniedzējs emigrantu kursos Vaivaras
pagastā, kurus uzturēja Igaunijas Krievu emigrantu komiteja. 1923. gadā D. Tihomirovs sāka strādāt Narvas krievu
emigrantu ģimnāzijā, šeit viņš izglītoja jauniešus līdz 1929. gadam, t. i.,
līdz pārbraukšanai uz Latviju.
1929. gada janvārī
saskaņā ar konkursa rezultātiem D. Tihomirovs varēja ieņemt krievu valodas un
literatūras skolotāja posteni Rīgas Valsts krievu ģimnāzijā (1941.–1944. gadā –
Rīgas krievu ģimnāzija). Vienlaikus viņš strādāja arī par krievu valodas,
literatūras un latīņu valodas skolotāju Rīgas pilsētas krievu ģimnāzijā (bijusī
Lomonosova ģimnāzija) līdz tās likvidācijai 1935. gadā, bet 1928./1929. mācību
gadā viņš bija skolotājs arī E. Zalemana ģimnāzijā.
Padomju laikā D.
Tihomirovs mācīja krievu valodu un literatūru galvenokārt skolās, to skaitā arī Valmierā, ar latviešu
mācību valodu.
Dzīve nelutināja
D. Tihomirovu. 1954. gadā nomira viņa dēls Vjačeslavs, atstādams divus bērnus-bāreņus Pāvelu un Zoju no pirmās
laulības, bez tēva palika arī Dimitrija mazdēls Nikolajs – Vjačeslava dēls no
otrās laulības. Rūpes par mazbērniem vajadzēja uzņemties vectēvam un vecmāmiņai,
tādēļ D. Tihomirovam nācās strādāt līdz
sirmam vecumam.
Ilgus gadus viņa
bijušie audzēkņi ar pateicību atcerējās savu skolotāju, kurš radīja viņiem
dziļu interesi par krievu literatūru.
D. Tihomirovs
aizrāvās ar krievu tautas mūzikas instrumentiem, to skaitā arī ar gusļiem (koklei
radniecīgs instruments), par tiem viņš uzrakstījis arī brošūru.
1983. gada
decembrī Tartu Universitātes avīzē (13. un 14. numurā) publicētas D. Tihomirova
atmiņas par studijām šajā universitātē.
Savu dzīves ceļu
Dimitrijs Tihomirovs beidza Rīgā 1963. gada 15. martā.
Tekstu sagatavoja Tatjana
Feigmane
Informācijas avoti:
LVVA, 1632. fonds,
1. apr., 2152. lieta.
Рижская городская русская гимназия (бывшая Ломоносовская) 1919-1935