Anatolijs Ugrjumovs
Anatolijs Ugrjumovs (1872. g. 18. aprīlī Rjazaņas guberņā, Krievijas impērijā – 1929. g. 25. septembrī Rīgā, Latvijas Republikā) – Aleksandra juridiskās
kara akadēmijas absolvents, Krievijas armijas ģenerālmajors, Latvijas Universitātes
privātdocents (1923–1929).
Anatolijs Ugrjumovs dzimis Rjazaņas guberņā vietējās
aprindās godātu pilsoņu ģimenē. 1890. gadā beidza Skopinas reālskolu.
1890. gadā sāka
dienestu Mazkrievijas ģenerālfeldmaršala Rumjanceva 10.
Grenadieru Aizdonavas pulkā, no kurienes tika aizkomandēts uz Maskavas
kājnieku junkeru skolu. Taču jau pirmajā mācību gadā kļuva skaidrs, ka Ugrjumovam
nebūs lemta spoža militārā karjera. Tam par iemeslu bija viņa redzes problēmas.
Pēc kara skolas beigšanas Ugrjumovs tika nosūtīts uz Krievijas Kara juridisko
akadēmiju, lai pirms dokumentu iesniegšanas nokārtotu iestājeksāmenus, kas ļāva
viņu ieskaitīt augstskolā 1898. gada 9.septembrī. 1900. gadā Ugrjumovu iecēla
štāba kapteiņa amatā, bet 1901. gadā – atzīmējot viņa teicamos sasniegumus zinātnē,
paaugstināja par kapteini. Šajā gadā viņu nosūtīja uz Kara kuģu pārvaldi un
piekomandēja Viļņas apgabaltiesas kara prokurora uzraudzībai. 1902. gada
augustā Ugrjumovs tika izraudzīts par kandidātu uz kara tiesas amatiem
Sibīrijas kara apgabaltiesā. 1904. gada 26. augustā viņu nozīmēja par Sibīrija
apgabaltiesas kara prokurora palīgu, nosūtot uz šīs tiesas Irkutskas nodaļu.
Tur 1904. gada beigās viņu paaugstināts apakšpulkveža kārtā. Ar 1906. gada 12.
maija pavēli Anatolijs Ugrjumovs tika nozīmēts par Viļņas apgabaltiesas kara
izmeklētāju. 1908. gadā saņēma pulkveža uzplečus. Dienestu Krievijas armijā
beidza kā ģenerālmajors.
1920. gadā Anatolijs Ugrjumovs apmetās uz dzīvi Latvijā.
No 1920. gada 16. jūnija (līdz šī amata likvidācijai 1923. gada 1. jūlijā) bija
Kara tiesu pārvaldes Konsultācijas loceklis. No 1923. gada 13. novembra - tiesneša
amata vecākais kandidāts Rīgas Apgabaltiesā.
1923. gada novembrī Ugrjumovs sāka strādāt par Latvijas
Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes privātdocentu. Viņa
pārziņā bija priekšmets „Kara tiesības un process”. Sākumā viņam atļāva lasīt
lekcijas krievu valodā vienu gadu, pēc tam šādas tiesības piešķīra jau uz
diviem gadiem, bet 1926. gadā - uz trim gadiem.
1929. gadā Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes
padome privātdocenta Ugrjumova pilnvaras pagarināja atkal uz trim gadiem (ar
noteikumu – lasīt lekcijas latviešu valodā).
Taču liktenis izrīkojās savādāk. 1929. gada 25. septembrī
Anatolijs Ugrjumovs miris.
Anatolijs Ugrjumovs bija precējies ar ģenerālmajora meitu
Nadeždu Polu (dzimusi 1874. gadā Smoļenskas guberņā). Ģimenē auga dēli:
Aleksandrs (dzimis 1900. gada 25. jūlijā); Georgijs (dzimis 1902. gada 1. jūnijā);
Vsevolods (dzimis 1904. gada 26. aprīlī) un Sergejs (dzimis 1908. gada 9.
augustā), kā arī meitas: Vera (dzimusi 1896. gada 29. janvārī) un Olga (dzimusi
1898. gada 26. jūlijā).
Tatjana Feigmane
Informācijas avoti:
LVVA, 7427. f.,
13. apr.,1804. l.
Светлана Ковальчук. Анатолий Алексеевич Угрюмов (1872-1929). – Покровское кладбище. Слава и забвение. - Рига, 2004.