Vera Muhina
Vera Muhina (1889. gada 19. junijā /1.jūlijā Rīgā, Krievijas impērijā – 1953 .g. 6. oktobrī Maskavā, Krievijas PFSR) – pasaulslavenā tēlniece.
Vera Muhina dzimusi bagātu
tirgotāju ģimenē. Viņas dzimta jau izsenis bija pazīstama Rīgā. Tirgotāji
Muhini, kas nodarbojās ar kaņepāju vairumtirdzniecību, ieceļoja Rīgā pēc 1812.
gada Tēvijas kara beigām. Tirgotājiem Muhiniem piederēja noliktavas rajonā, kur
patlaban atrodas Centrālais tirgus, kā arī nami Turgeņeva ielā (no 2024. g. Vilhelma Purvīša iela), kokzāģētava un
citi nekustamie īpašumi. 1937. gadā tēlniece Vera Muhina, kas tolaik dzīvoja
Maskavā, kļuva par visu Muhinu Rīgas īpašumu vienīgo mantinieci. Dzīvojot
Padomju Krievijā, viņa atteicās no mantojuma, un viss nekustamais īpašums
pārgāja Latvijas Republikas pārziņā. Šis īpašums tika novērtēts 4 miljonu latu
apmērā – skaitlis, kas demonstrē, cik liela bija tirgotāju Muhinu bagātība.
19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā tirgotāji Muhini ne tikai labi pelnīja, bet
arī dāsni tērēja nopelnīto naudu, ziedojot to labdarības vajadzībām. Tā, viņi
piešķīra prāvu naudas summu Dievmātes Pasludināšanas-Svētā Nikolaja
Brīnumdarītāja baznīcas būvēšanai, bet pēc tam ziedoja naudu baznīcas remontam.
Muhini ieguldīja finanšu līdzekļus arī Pārdaugavas Svētās Trejādības (Троице-Задвинская) baznīcas būvēšanā,
palīdzēja veselai virknei Rīgas pareizticīgo dievnamu; viņi nežēloja finanšu līdzekļus, sniedzot palīdzību
mazturīgajiem bērniem.
Vera Muhina bija dzimusi namā, kas ir
saglabājies līdz pat šai dienai (Vilhelma Purvīša ielā 23/25). Patlaban šeit atrodas
Muhinu muzejs. Pēc sievas pāragrās nāves Ignats Muhins – Veras tēvs, būdams norūpējies
par bērna veselību, aizveda viņu uz Krimu, kur arī pagāja nākamās izcilās
tēlnieces bērnības gadi. Jaunībā Vera Muhina studēja gleznotājmākslu Maskavā,
no 1912. līdz 1914. gadam Parīzē viņa bija izcilā franču tēlnieka Emīla Antuāna
Burdēla mācekle. Pirmās Pasaules kara laikā viņa kalpoja par medmāsu kara
hospitālī.
Slaveni kļuva daudzi tēlnieces Veras
Muhinas skulpturālie darbi. Tā, skulptūra «Zemniece», kuru viņa bija radījusi
1927. gadā, pašreiz atrodas Vatikāna
muzejā. Plašu starptautisko slavu Vera Muhina izpelnījās pēc tam, kad 1937.
gadā Vispasaules Mākslas un Tehnikas izstādē Parīzē tika eksponēts viņas
monuments «Strādnieks un kolhozniece». Šis Veras Muhinas skulpturālais tēls vainagoja
padomju paviljona jumtu, organiski turpinot arhitekta B. Iofana celtnes
kompozicionālo risinājumu. Muhinas
monumentālais tēls tā iepatikās Parīzes iedzīvotājiem, ka tie izteica vēlmi to
izpirkt, tomēr PSRS nepārdeva šo tēlotāja mākslas darbu. Veras Muhinas radītais
monuments tika uzstādīts Maskavā pie ieejas Vissavienības Tautsaimniecības
sasniegumu izstādē (kriev. abreviatūra
– ВДНХ), vēlāk tas kļuva par
kinostudijas „Mosfiļm” emblēmu.
Tēlniece Vera Muhina ir piecu PSRS
augstāko prēmiju laureāte, viņa tika apbalvota ar ordeņiem, bija PSRS Mākslas
Akadēmijas prezidija locekle.
Aleksandrs Gurins
Vera Muhina savā darbnīcā. Foto.
С. Видякина. Купцы Мухины
В. Грецов. Очерк о скульпторе В.И. Мухиной
Rīgas domes Kultūras departamenta raksts (06.06.2008.) par V. Muhinas māju