Aleksandrs Boguslavskis
Aleksandrs Boguslavskis (1892. g. 4. aprīlī Jelgavā, Krievijas impērijā – 1982. g. 29. jūnijā Vācijas Federatīvā Republikā) – Latvijas armijas pulkvežleitnants.
Aleksandrs Boguslavskis dzimis Jelgavā skolotāja ģimenē. Beidzis Jelgavas reālskolu. 1911. gadā viņš iestājās Kazaņas karaskolā, absolvēja to 1913. gadā podporučika pakāpē. Dienējis 1. Sibīrijas strēlnieku pulkā. 1915. gada oktobrī pie Ļidas (pilsēta Baltkrievijas rietumu daļā) krita vācu gūstā, no kura bija atbrīvots 1918. gada augustā. Pēc tam dzīvojis Jelgavā un Mogiļovā. 1919. gada 25. martā iestājās Baltijas landesvēra Jelgavas saimniecības rotā.
1920. gada 1. aprīlī no Landesvēra daļām izveidoja 13. Tukuma kājnieku pulku un to iekļāva Latvijas armijā, A. Boguslavskim tobrīd bija vecākā leitnanta pakāpe.
No 1920. gada jūnija Boguslavskis ir virsnieks Armijas virspavēlnieka štāba komandantūrā. Kara skola. 1926. gada – virsnieku kursi. Kapteinis (1921), pulkvežleitnants (1939). No 1928. gada rotas komandieris 6. Rīgas kājnieku pulkā, no 1939. gada – bataljona komandieris 10. Aizputes kājnieku pulkā.
1940. gada jūlijā A. Boguslavski atkal pārcēla uz 6. Rīgas kājnieku pulku. 1940. gada oktobrī viņu atvaļināja no armijas. 1944. gadā viņš emigrēja uz Vāciju. No 1954. gada viņš bija Lielbritānijas Gaisa karaspēka bāzes-noliktavas vadītājs. Vēlāk viņš dzīvoja Kēvelāras pilsētā, VFR.
Apbalvojumi: a) Latvijas Triju Zvaigžņu ordeņa (V šķira), Viestura ordenis (IV šķira);
b) Krievijas Svētā Staņislava ordenis (II un III šķira), Svētās Annas ordenis (III un IV pakāpe).
1923. gadā A. Boguslavskis apprecējās ar Martu Glīzdiņu (1902–1973), 1926. gadā ģimenē piedzima meita Irēna.
Aleksandrs Boguslavskis miris 1982. g. 29. jūnijā.
Informācijas avoti:
LVVA, 5601. f., 1. apr., 844. l. (līdz 1935. g.);
LVVA, 1498. f., 1. apr., 131. l.
Latvijas armijas augstākie virsnieki. 1918–1940. Biogrāfiskā vārdnīca. Sast. Ē. Jēkabsons, V. Ščerbinskis. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998, 113.–114. lpp.
