Mihails Afanasjevs
Mihails Afanasjevs (1884.g. 13. februārī Novgorodas guberņā, Krievijas impērijā – 1941. g. 22. junijā čekistu nošauts pie Baltezera, Rīgā) – Krievu armijas pulkvedis. 1919. g. maijā pēc Nikolaja Judeničsa pavēles iecelts par ģenerālmajoru.
Dzimis Novgorodas guberņā Arakčejeva kazarmās virsnieka ģimenē. 1902. g. beidzis Jaroslavļas kadetu korpusu un iestājies Konstantīna artilērijas skolā Sanktpēterburgā (beidzis 1904. g.; podporučiks); dienējis 45. artilērijas brigādē. 1917. g. uzdienējis līdz pulkveža pakāpei un iecelts par brigades komanderi. 1918. g. sākumā atvaļināts un ceļā uz Rīgu kritis vācu gūstā, no kura atbrīvots 1918. g. jūlijā. Dzīvojis sievasmātei piederošajā Balinovas muižā pie Rēzeknes. 1918. g. oktobrī iesājies.Krievijas Ziemeļu korpusā, taču tā daļas Rēzeknes apriņķī netika līdz galam izveidotas. 1918. g. novembrī iecelts par Latgales pašaizsardzības vienības komandieri.
Novemdra beigās vienība ieradās Rīgā un 1918. g. 9. decembrī uz īpašas vienošanās pamata tika ieskaitīta Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos kā pulkveža Afanasjeva partizānu nodaļa. Decembra beigās vienība piedalījās Rīgas aizstāvēšanas kaujā (pie Inčukalna), vēlāk atkāpās uz Liepāju. 1919. g. janvārī pēc konflikta ar vācu pavēlniecību daļa vienības karavīru ar kuģi devās uz Igauniju, kur iestājas Krievijas Ziemeļu korpusā (vēlākajā Ziemeļrietumu armijā). Bijis armijas 2. korpusa artilērijas inspektors, vēlāk visas armijas artilērijas inspektors. Ģenerālmajors (1919. g. maijs). Pēc armijas izjukšanas 1920. g. februārī ar Latvijas varas iestāžu atļauju atgriezies Latvijā. Dzīvojis Rēznas pagastā Balinovā un nodarbojies ar lauksaimniecību. Uzturējis sakarus ar citiem bijušajiem Krievijas armijas virsniekiem. Līdz 1928. g., kad pārcēlies uz Rīgu, bijis 17. Rēzeknes aizsargu pulka Rēznas nodaļas aizsargs.
1940. g. 18. oktobrī pēc padomju varas represīvo orgānu rīkojumā apcietināts. 1941. g. aprīlī Daugavpilī Mihailam Afanasjevam piespriests nāvessods, kas izpildīts 1941. g. 22. jūnijā Rīgā. Aprakts masu kapā pie Baltezera; 1941. g. 23. jūlijā pārapbedīts Ādažu pagasta Baltezera kapos.
Apbalvojumi: b) Krievijas Sv. Vladimira ordenis IV šķ., Sv. Staņislava ordenis II un III šķ., Sv. Annas ordenis II , III un IV šķiras.
Precējies ar Galinu Fjodorovu (1900), dēls Aleksejs (1932).
Informācijas avoti:
LVA,1986. f., 1. apr., 1182.l.; 39 218.l.;
Jēkabsons Ē. Latgale vācu okupācijas laikā un pulkveža M. Afanasjeva partizāņu nodaļas darbība Latvijā 1918. gadā// Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. - 1996. - Nr. 1.
Sk.: Latvijas armijas augstākie virsnieki. 1918 – 1940. Biogrāfiskā vārdnīca. – Sast. Ē. Jēkabsons, V. Ščerbinskis. – Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998., 59. lpp.
